Revert to Islam, click here
ISLAM AL-HAQ: QURAN & HADITH
(The True Islam)



- Malaikat Dzat & Sifat Malaikat Malaikat mengeluarkan manusia tertentu dari neraka Orang-orang yang bersaksi bahwa tiada tuhan yang disembah kecuali Allah, maka Allah memerintahkan kepada malaikat agar mengeluarkan dari neraka
Hadith Search Results :
Total Hadith : 1
Hadith Representative
Orang-orang yang bersaksi bahwa tiada tuhan yang disembah kecuali Allah, maka Allah memerintahkan kepada malaikat agar mengeluarkan dari neraka
Imam Muslim : 267

حَدَّثَنِي زُهَيْرُ بْنُ حَرْبٍ حَدَّثَنَا يَعْقُوبُ بْنُ إِبْرَاهِيمَ حَدَّثَنَا أَبِي عَنْ ابْنِ شِهَابٍ عَنْ عَطَاءِ بْنِ يَزِيدَ اللَّيْثِيِّ أَنَّ أَبَا هُرَيْرَةَ أَخْبَرَهُ أَنَّ نَاسًا قَالُوا لِرَسُولِ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ يَا رَسُولَ اللَّهِ هَلْ نَرَى رَبَّنَا يَوْمَ الْقِيَامَةِ فَقَالَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ هَلْ تُضَارُّونَ فِي رُؤْيَةِ الْقَمَرِ لَيْلَةَ الْبَدْرِ قَالُوا لَا يَا رَسُولَ اللَّهِ قَالَ هَلْ تُضَارُّونَ فِي الشَّمْسِ لَيْسَ دُونَهَا سَحَابٌ قَالُوا لَا يَا رَسُولَ اللَّهِ قَالَ فَإِنَّكُمْ تَرَوْنَهُ كَذَلِكَ يَجْمَعُ اللَّهُ النَّاسَ يَوْمَ الْقِيَامَةِ فَيَقُولُ مَنْ كَانَ يَعْبُدُ شَيْئًا فَلْيَتَّبِعْهُ فَيَتَّبِعُ مَنْ كَانَ يَعْبُدُ الشَّمْسَ الشَّمْسَ وَيَتَّبِعُ مَنْ كَانَ يَعْبُدُ الْقَمَرَ الْقَمَرَ وَيَتَّبِعُ مَنْ كَانَ يَعْبُدُ الطَّوَاغِيتَ الطَّوَاغِيتَ وَتَبْقَى هَذِهِ الْأُمَّةُ فِيهَا مُنَافِقُوهَا فَيَأْتِيهِمْ اللَّهُ تَبَارَكَ وَتَعَالَى فِي صُورَةٍ غَيْرِ صُورَتِهِ الَّتِي يَعْرِفُونَ فَيَقُولُ أَنَا رَبُّكُمْ فَيَقُولُونَ نَعُوذُ بِاللَّهِ مِنْكَ هَذَا مَكَانُنَا حَتَّى يَأْتِيَنَا رَبُّنَا فَإِذَا جَاءَ رَبُّنَا عَرَفْنَاهُ فَيَأْتِيهِمْ اللَّهُ تَعَالَى فِي صُورَتِهِ الَّتِي يَعْرِفُونَ فَيَقُولُ أَنَا رَبُّكُمْ فَيَقُولُونَ أَنْتَ رَبُّنَا فَيَتَّبِعُونَهُ وَيُضْرَبُ الصِّرَاطُ بَيْنَ ظَهْرَيْ جَهَنَّمَ فَأَكُونُ أَنَا وَأُمَّتِي أَوَّلَ مَنْ يُجِيزُ وَلَا يَتَكَلَّمُ يَوْمَئِذٍ إِلَّا الرُّسُلُ وَدَعْوَى الرُّسُلِ يَوْمَئِذٍ اللَّهُمَّ سَلِّمْ سَلِّمْ وَفِي جَهَنَّمَ كَلَالِيبُ مِثْلُ شَوْكِ السَّعْدَانِ هَلْ رَأَيْتُمْ السَّعْدَانَ قَالُوا نَعَمْ يَا رَسُولَ اللَّهِ قَالَ فَإِنَّهَا مِثْلُ شَوْكِ السَّعْدَانِ غَيْرَ أَنَّهُ لَا يَعْلَمُ مَا قَدْرُ عِظَمِهَا إِلَّا اللَّهُ تَخْطَفُ النَّاسَ بِأَعْمَالِهِمْ فَمِنْهُمْ الْمُؤْمِنُ بَقِيَ بِعَمَلِهِ وَمِنْهُمْ الْمُجَازَى حَتَّى يُنَجَّى حَتَّى إِذَا فَرَغَ اللَّهُ مِنْ الْقَضَاءِ بَيْنَ الْعِبَادِ وَأَرَادَ أَنْ يُخْرِجَ بِرَحْمَتِهِ مَنْ أَرَادَ مِنْ أَهْلِ النَّارِ أَمَرَ الْمَلَائِكَةَ أَنْ يُخْرِجُوا مِنْ النَّارِ مَنْ كَانَ لَا يُشْرِكُ بِاللَّهِ شَيْئًا مِمَّنْ أَرَادَ اللَّهُ تَعَالَى أَنْ يَرْحَمَهُ مِمَّنْ يَقُولُ لَا إِلَهَ إِلَّا اللَّهُ فَيَعْرِفُونَهُمْ فِي النَّارِ يَعْرِفُونَهُمْ بِأَثَرِ السُّجُودِ تَأْكُلُ النَّارُ مِنْ ابْنِ آدَمَ إِلَّا أَثَرَ السُّجُودِ حَرَّمَ اللَّهُ عَلَى النَّارِ أَنْ تَأْكُلَ أَثَرَ السُّجُودِ فَيُخْرَجُونَ مِنْ النَّارِ وَقَدْ امْتَحَشُوا فَيُصَبُّ عَلَيْهِمْ مَاءُ الْحَيَاةِ فَيَنْبُتُونَ مِنْهُ كَمَا تَنْبُتُ الْحِبَّةُ فِي حَمِيلِ السَّيْلِ ثُمَّ يَفْرُغُ اللَّهُ تَعَالَى مِنْ الْقَضَاءِ بَيْنَ الْعِبَادِ وَيَبْقَى رَجُلٌ مُقْبِلٌ بِوَجْهِهِ عَلَى النَّارِ وَهُوَ آخِرُ أَهْلِ الْجَنَّةِ دُخُولًا الْجَنَّةَ فَيَقُولُ أَيْ رَبِّ اصْرِفْ وَجْهِي عَنْ النَّارِ فَإِنَّهُ قَدْ قَشَبَنِي رِيحُهَا وَأَحْرَقَنِي ذَكَاؤُهَا فَيَدْعُو اللَّهَ مَا شَاءَ اللَّهُ أَنْ يَدْعُوَهُ ثُمَّ يَقُولُ اللَّهُ تَبَارَكَ وَتَعَالَى هَلْ عَسَيْتَ إِنْ فَعَلْتُ ذَلِكَ بِكَ أَنْ تَسْأَلَ غَيْرَهُ فَيَقُولُ لَا أَسْأَلُكَ غَيْرَهُ وَيُعْطِي رَبَّهُ مِنْ عُهُودٍ وَمَوَاثِيقَ مَا شَاءَ اللَّهُ فَيَصْرِفُ اللَّهُ وَجْهَهُ عَنْ النَّارِ فَإِذَا أَقْبَلَ عَلَى الْجَنَّةِ وَرَآهَا سَكَتَ مَا شَاءَ اللَّهُ أَنْ يَسْكُتَ ثُمَّ يَقُولُ أَيْ رَبِّ قَدِّمْنِي إِلَى بَابِ الْجَنَّةِ فَيَقُولُ اللَّهُ لَهُ أَلَيْسَ قَدْ أَعْطَيْتَ عُهُودَكَ وَمَوَاثِيقَكَ لَا تَسْأَلُنِي غَيْرَ الَّذِي أَعْطَيْتُكَ وَيْلَكَ يَا ابْنَ آدَمَ مَا أَغْدَرَكَ فَيَقُولُ أَيْ رَبِّ وَيَدْعُو اللَّهَ حَتَّى يَقُولَ لَهُ فَهَلْ عَسَيْتَ إِنْ أَعْطَيْتُكَ ذَلِكَ أَنْ تَسْأَلَ غَيْرَهُ فَيَقُولُ لَا وَعِزَّتِكَ فَيُعْطِي رَبَّهُ مَا شَاءَ اللَّهُ مِنْ عُهُودٍ وَمَوَاثِيقَ فَيُقَدِّمُهُ إِلَى بَابِ الْجَنَّةِ فَإِذَا قَامَ عَلَى بَابِ الْجَنَّةِ انْفَهَقَتْ لَهُ الْجَنَّةُ فَرَأَى مَا فِيهَا مِنْ الْخَيْرِ وَالسُّرُورِ فَيَسْكُتُ مَا شَاءَ اللَّهُ أَنْ يَسْكُتَ ثُمَّ يَقُولُ أَيْ رَبِّ أَدْخِلْنِي الْجَنَّةَ فَيَقُولُ اللَّهُ تَبَارَكَ وَتَعَالَى لَهُ أَلَيْسَ قَدْ أَعْطَيْتَ عُهُودَكَ وَمَوَاثِيقَكَ أَنْ لَا تَسْأَلَ غَيْرَ مَا أُعْطِيتَ وَيْلَكَ يَا ابْنَ آدَمَ مَا أَغْدَرَكَ فَيَقُولُ أَيْ رَبِّ لَا أَكُونُ أَشْقَى خَلْقِكَ فَلَا يَزَالُ يَدْعُو اللَّهَ حَتَّى يَضْحَكَ اللَّهُ تَبَارَكَ وَتَعَالَى مِنْهُ فَإِذَا ضَحِكَ اللَّهُ مِنْهُ قَالَ ادْخُلْ الْجَنَّةَ فَإِذَا دَخَلَهَا قَالَ اللَّهُ لَهُ تَمَنَّهْ فَيَسْأَلُ رَبَّهُ وَيَتَمَنَّى حَتَّى إِنَّ اللَّهَ لَيُذَكِّرُهُ مِنْ كَذَا وَكَذَا حَتَّى إِذَا انْقَطَعَتْ بِهِ الْأَمَانِيُّ قَالَ اللَّهُ تَعَالَى ذَلِكَ لَكَ وَمِثْلُهُ مَعَهُ قَالَ عَطَاءُ بْنُ يَزِيدَ وَأَبُو سَعِيدٍ الْخُدْرِيُّ مَعَ أَبِي هُرَيْرَةَ لَا يَرُدُّ عَلَيْهِ مِنْ حَدِيثِهِ شَيْئًا حَتَّى إِذَا حَدَّثَ أَبُو هُرَيْرَةَ أَنَّ اللَّهَ قَالَ لِذَلِكَ الرَّجُلِ وَمِثْلُهُ مَعَهُ قَالَ أَبُو سَعِيدٍ وَعَشَرَةُ أَمْثَالِهِ مَعَهُ يَا أَبَا هُرَيْرَةَ قَالَ أَبُو هُرَيْرَةَ مَا حَفِظْتُ إِلَّا قَوْلَهُ ذَلِكَ لَكَ وَمِثْلُهُ مَعَهُ قَالَ أَبُو سَعِيدٍ أَشْهَدُ أَنِّي حَفِظْتُ مِنْ رَسُولِ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ قَوْلَهُ ذَلِكَ لَكَ وَعَشَرَةُ أَمْثَالِهِ قَالَ أَبُو هُرَيْرَةَ وَذَلِكَ الرَّجُلُ آخِرُ أَهْلِ الْجَنَّةِ دُخُولًا الْجَنَّةَ حَدَّثَنَا عَبْدُ اللَّهِ بْنُ عَبْدِ الرَّحْمَنِ الدَّارِمِيُّ أَخْبَرَنَا أَبُو الْيَمَانِ أَخْبَرَنَا شُعَيْبٌ عَنْ الزُّهْرِيِّ قَالَ أَخْبَرَنِي سَعِيدُ بْنُ الْمُسَيَّبِ وَعَطَاءُ بْنُ يَزِيدَ اللَّيْثِيُّ أَنَّ أَبَا هُرَيْرَةَ أَخْبَرَهُمَا أَنَّ النَّاسَ قَالُوا لِلنَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ يَا رَسُولَ اللَّهِ هَلْ نَرَى رَبَّنَا يَوْمَ الْقِيَامَةِ وَسَاقَ الْحَدِيثَ بِمِثْلِ مَعْنَى حَدِيثِ إِبْرَاهِيمَ بْنِ سَعْدٍ

Ir sacejis mums [Zuhairs bin Harbs] ir sacejis mums [Jakubs bin Ibrahims] ir sacejis mums [muns tāvs] nu [Ibn Šihaba] nu [Atha' bin Jazida al-Laitsi], ka [Abu Hurairahs] jam ziņōja, ka cylvāki saceja: "O Allaha Viestneica! Voi mes -varēsim- redzēt sovu Rabu Augšamceļšonōs dīnā?' Jis tod vaicuoja: — Voi tev byus apdraudiejums, kod īraudzeisi mieness pylnā naktī, kur nav muokūņu? Jī atbiļdēja: „Nā, o Allaha Viestneica”. 100 Dzeivam dzeivē dzeiva dzeive Jys otkon vaicōja: — Voi tev byus apdraudāts, kod īraudzeisi sauli spylgtā dīnas gaismā bez mōkūnim zam tōs? Jī atbiļdēja: „Nā, o Allaha Viestneica”. Tod jis saceja: — Patīši ari tu vari Jū taidu redzēt. Allahs puļcēs cylvākus Augšamceļšonuos dīnā i saceis; — Kas kū pīlyudz, tys lai sekoj tai lītai, kurs pīlyudz sauli, lai sekoj saulei, kurs pīlyudz mēnesi, lai sekoj mēnešam un kurs pīlyudz tagutu, lai sekoj tagutu, un itei umma palīk, kurā vēļ ir līkuleigi. Tod Allahs Tabaraka wa Ta'ala jūs satyka taidā formā, kuru jī ​​napazyna, tod Jys saceja; — Es asu jūs Rabbs. Bet jī atbiļdēja; — Es nu tevis mekleju patvārumu Allahā, tei ir myusu vīta, cikom myusu Rabs myusus faktiski satiks, ja myusu Rabs myusus satiks, tod mes jū atpazeisim. Pēc tam Allahs Ta'ala jūs satyka ar formu, kuru jī ​​atpazyna, Allahs saceja; — Es asu jūs Rabbs. Jī atbiļdēja; — Jā, tu esi myusu Rabs. Tai jī jam sekuoja. Un širats - tylti - beja izstīpti obōs Jahannam pusēs, bet es un muna umma pyrmī tū pōrgōjom pōri, nivīns narunōja atseviški nu apostolim, bet apostolu lyugšona tymā laikā beja 'O Allah, glōb, glōb'. A eļnē ir dzeļža āki kai Sa'dana kūka ērški. Voi tu zynuoji Sa'dana kūku? Draugi atbiļdēja; — Jā, o Allaha Viestneica. Jys saceja: "Patīseibā šī ūgi ir kai Sa'dan kūks, bet nivīns nazyna tō izmāru, izjamūt Allahu." Jys apgryutynōs sevkuru pēc sovim dorbim, storp jim ir tī, kas ir ticeigi un izglōbti sovu dorbu dēļ, un storp jim ir tī, kas īt pōri sovu dorbu rūbežom, kas izglōbs sevi, lai, kod Allahs ir pabeidzs lemt par Sovu kolpu liktini un gryb izjimt eņgeļus nu Jō īdzeivōtōjim hell the hell . izdzeit eļnis īdzeivuotuojus tūs, kuri ar kū nasaista partnerus ar Allahu, t.i., tūs, kurus Allahs Ta'ala gryb, lai Jū apsažāloj, nu tim, kas soka; — Nav cīneigys dīveibys, izjamūt Allahu. Eņgeli atpazeis tūs, kas ir eļnē, nu nūgrymšonys zeimem, partū ka eļne apēss Oduma bārnus, izjamūt nūgrymšonys zeimis. Allahs aizlīdze eļni apēst nūsaceļšonys zeimis, lai tuos nu eļnis izīs ar apdadzynuotim kerminim, tod tuos teik laisteitys ar nahrul hayyah – dzeiveibys iudini –, cikom tuos aug kai gryudi aug upē. Pēc tam, kod Allahs pabeidze lemt lītas storp Sovim kolpim, un nu jim palyka vīns, kurs pagrīze sovu seju pret eļni, jys beja pādejais dabasu īdzeivōtōjs, kurs īgōja dabasūs, jys lyudzēs; — Kungs, pagrīz munu seju nu eļnes, jo tōs smarža mani ir traucējuse un tōs līsmes mani ir apdadzynōjušas. Jys tod praseja Allaham tū, kū jys gryb, tod Allahs saceja; — Voi tu vēļ kū praseisi, ja es izpiļdeišu tovu lyugumu?, — jys atbiļdēja; — Nā, ar Tovu gūdu, es nivīna cyta napraseišu'. Un jō Rabs jēme sūlejumus un sūlejumus, kai Jam patyka, tod Jys pagrīze sovu seju nu eļnes. Kod jys vērēs uz dabasim un īraudzeja tōs skaistumu, jys la . Tod jis kaidu laiku klusēja un lyudzēs; — Ak Allah, īvītoj mani pi dabasu durovom. Allahs prosa; — Voi tu naasi atsasacejs nu sova sūlejuma un sova sūleišona nu Manis myužeigi napraseit cytu, kai tū, kū es asu devis?, o, Oduma dāls, cik laimeigi tev byutu nūdūt. Kolps saceja; — Kolps saceja; — Ak, muns Kungs...! Un jys vēļ lyudzēs, cikom Allahs jam praseja: "Voi tu praseisi kū cytu, jo es pīdūšu tovu lyugumu? Jis atbiļdēja; — Nā, Tovas gūdeiguma dēļ es Tevi vairs napraseišu ar cytu lyugumu'. Tod cylvāks atsasaceja nu sovim sūlejumim un sūlejumim, lai Allahs tūs nūlyktu pi dabasu durovom. Kod kolps beja nūsastuojs pi dabasu durovom, dabasi jam atsataiseja tai, ka jis tymā īraudzeja dzeivis prīkus un prīcu, tod jis breidi klusēja, un lyudzēs; — Ak, muns Kungs, īej mani dabasūs'. Allahs soka; — Voi tu naatsasaceji nu sova sūlejuma napraseit nikō cyta, kai tū, kū es asu devis?, o, Oduma dāls, cik dreiži tu nūdevi. Kolps saceja; — Ak, muns Rabbs, napadori mani par vīnu nu Tovim vysnūžālōtōkajim kolpim'. Un jys nikod napīsastōj lyugt Allahu, cikom Allahs Tabaraka wa Ta'ala jō dēļ smējōs. Un, ja Allahs byutu smējīs par kolpu, tod Allahs jam byutu sacejis; — Īej tu dabasūs'. Ka kolps tymā ir īguojs, Allahs jam soka; 'Īdūmuots'. Tai kolps praseis sovam Kungam i sapynuos, cikom Allahs jam atguodynuos, sokūt taidys lītys, cikom kolpa sapyni ir sasnāguši viersyuni, Allahs jam soka; — Tys ir deļ teve un deļ teve pat deļ teve pīmāram otkon’. ['Ata` bin Jazids] saceja; [Abu Sa'ids Al Khudri] kūpā ar Abu Hurairu nimoz nanūraideja hadisu, tai ka, ja Abu Hurairah nūdūd hadisu, ka Allahs saceja kolpam 'I deļ teve tai,' tod Abu Sa'ids saceja; — Un desmit reizes tai, o Abu Huraira. Abu Huraira saceja; — Es naīgaumēju, izjamūt taidus vōrdus, proti, — Tev tai, — saceja Abu Saids; — Es līcynoju, ka es tū teikumu īgaumēju nu Allaha Viestnīka sallallaahu 'alaihi wasallam, proti, jō vōrdus; — Un desmit reizes tai, o Abu Huraira. Abu Huraira saceja; — Un tys kolps ir pādejais dabasu īdzeivōtōjs, kurs īīt dabasūs'. Ir sacejis mums [Abdullahs bin Abdurrahmans Ad Darimi] ir sacejis mums [Abu Al Jamans] ir sacejis mums [Sju'aib] nu [Az Zuhri] jys saceja; ir paziņōjis mums [Sa'idu bin Al Musajabu] un ['Ata` bin Jazidu Al Laiti], ka [Abu Hurairahs] ir paziņōjis jim obejim, ka leidzbraucēji lyudze Pesteitōju; — O, Allaha Viestneica, voi mes īraudzeisim sovu Rabu Augšamceļšonōs dīnā? Tod teiciejs turpynoj hadisu kai Ibrahima bin Sa'da hadisā.

Hadith Corroboration :

Imam Ahmad : 7392, 7586, 10485
Imam Bukhari : 764, 6885
Imam Muslim : 267