Hadith Representative
Sesungguhnya Allah telah membebaskan Makkah dari pembunuhan, atau pasukan gajah
Imam Bukhari : 109حَدَّثَنَا أَبُو نُعَيْمٍ الْفَضْلُ بْنُ دُكَيْنٍ قَالَ حَدَّثَنَا شَيْبَانُ عَنْ يَحْيَى عَنْ أَبِي سَلَمَةَ عَنْ أَبِي هُرَيْرَةَأَنَّ خُزَاعَةَ قَتَلُوا رَجُلًا مِنْ بَنِي لَيْثٍ عَامَ فَتْحِ مَكَّةَ بِقَتِيلٍ مِنْهُمْ قَتَلُوهُ فَأُخْبِرَ بِذَلِكَ النَّبِيُّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ فَرَكِبَ رَاحِلَتَهُ فَخَطَبَ فَقَالَ إِنَّ اللَّهَ حَبَسَ عَنْ مَكَّةَ الْقَتْلَ أَوْ الْفِيلَ قَالَ أَبُو عَبْد اللَّهِ كَذَا قَالَ أَبُو نُعَيْمٍ وَاجْعَلُوهُ عَلَى الشَّكِّ الْفِيلَ أَوْ الْقَتْلَ وَغَيْرُهُ يَقُولُ الْفِيلَ وَسَلَّطَ عَلَيْهِمْ رَسُولَ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ وَالْمُؤْمِنِينَ أَلَا وَإِنَّهَا لَمْ تَحِلَّ لِأَحَدٍ قَبْلِي وَلَمْ تَحِلَّ لِأَحَدٍ بَعْدِي أَلَا وَإِنَّهَا حَلَّتْ لِي سَاعَةً مِنْ نَهَارٍ أَلَا وَإِنَّهَا سَاعَتِي هَذِهِ حَرَامٌ لَا يُخْتَلَى شَوْكُهَا وَلَا يُعْضَدُ شَجَرُهَا وَلَا تُلْتَقَطُ سَاقِطَتُهَا إِلَّا لِمُنْشِدٍ فَمَنْ قُتِلَ فَهُوَ بِخَيْرِ النَّظَرَيْنِ إِمَّا أَنْ يُعْقَلَ وَإِمَّا أَنْ يُقَادَ أَهْلُ الْقَتِيلِ فَجَاءَ رَجُلٌ مِنْ أَهْلِ الْيَمَنِ فَقَالَ اكْتُبْ لِي يَا رَسُولَ اللَّهِ فَقَالَ اكْتُبُوا لِأَبِي فُلَانٍ فَقَالَ رَجُلٌ مِنْ قُرَيْشٍ إِلَّا الْإِذْخِرَ يَا رَسُولَ اللَّهِ فَإِنَّا نَجْعَلُهُ فِي بُيُوتِنَا وَقُبُورِنَا فَقَالَ النَّبِيُّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ إِلَّا الْإِذْخِرَ إِلَّا الْإِذْخِرَقَالَ أَبُو عَبْد اللَّهِ يُقَالُ يُقَادُ بِالْقَافِ فَقِيلَ لِأَبِي عَبْدِ اللَّهِ أَيُّ شَيْءٍ كَتَبَ لَهُ قَالَ كَتَبَ لَهُ هَذِهِ الْخُطْبَةَ
Mums [Abu Nu'aim Al Fadll bin Dukain] ir stāstījis, mums [Syaiban] ir stāstījis no [Yahya], no [Abu Salamah], no [Abu Hurairah], ka Khaza'ah cilts Mekas atbrīvošanas dienā nogalināja vīrieti no Banu Laits, atriebjoties par vīrieša no viņiem - Laits cilts - nogalināšanu. Šis incidents pēc tam tika paziņots Pravietim (miers ar viņu), viņš iekāpa savā transportlīdzeklī un sludināja: "Patiesi, Allāhs ir atbrīvojis Meku no slepkavībām jeb ziloņu bariem." Abu Ubaidullah teica: "Kā teica Abu Nu'aim, viņi svārstījās starp 'slepkavību' un 'ziloni'." Tikmēr otra persona teica: "Ziloni." Tad Allāhs iekaroja Pravieti (miers ar viņu) un ticīgos pār viņiem. Viņš teica: “Ziniet, ka Mekas zeme nebija halāla nevienam pirms manis vai pēc manis, ziniet, ka patiesībā tā man uz brīdi bija halāla. Ziniet, un šajā laikā tā ir kļuvusi par haramu; ērkšķus nedrīkst cirst, kokus nedrīkst nocirst, atrastos priekšmetus nedrīkst ņemt, ja vien tie netiek paziņoti un īpašnieks netiek meklēts. Tātad, ikviens, kurš tiek nogalināts, saņems vienu no divām labām lietām; pieprasīt izpirkuma maksu vai lūgt atriebību no upura ģimenes.” Tad atnāca kāds Jemenas iedzīvotājs un jautāja: “Ak, Allāha vēstnesis, uzraksti to man?” Tad viņš teica: “Uzraksti to tādam un tādam Abu.” Tad kāds Kureišas vīrs teica: “Izņemot Idžira koku, ak, Allāha vēstnesis, jo mēs izmantojam šo koku savās mājās un savos kapos.” Tāpēc pravietis (miers un svētība viņam) teica: “Izņemot Idžira koku, izņemot Idžira koku”. Tad Abu Abdullaham jautāja: "Kas viņam bija rakstīts?" Viņš atbildēja: "Iepriekšējais sprediķis."