Hadith Representative
Kisah Rasulullah Shallallahu'alaihi wasallam Menguji Ibnu Shayyad yang Diduga sebagai Dajjal
Imam Abu Dawud : 3768حَدَّثَنَا أَبُو عَاصِمٍ خُشَيْشُ بْنُ أَصْرَمَ حَدَّثَنَا عَبْدُ الرَّزَّاقِ أَخْبَرَنَا مَعْمَرٌ عَنْ الزُّهْرِيِّ عَنْ سَالِمٍ عَنْ ابْنِ عُمَرَأَنَّ النَّبِيَّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ مَرَّ بِابْنِ صَائِدٍ فِي نَفَرٍ مِنْ أَصْحَابِهِ فِيهِمْ عُمَرُ بْنُ الْخَطَّابِ وَهُوَ يَلْعَبُ مَعَ الْغِلْمَانِ عِنْدَ أُطُمِ بَنِي مَغَالَةَ وَهُوَ غُلَامٌ فَلَمْ يَشْعُرْ حَتَّى ضَرَبَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ ظَهْرَهُ بِيَدِهِ ثُمَّ قَالَ أَتَشْهَدُ أَنِّي رَسُولُ اللَّهِ قَالَ فَنَظَرَ إِلَيْهِ ابْنُ صَيَّادٍ فَقَالَ أَشْهَدُ أَنَّكَ رَسُولُ الْأُمِّيِّينَ ثُمَّ قَالَ ابْنُ صَيَّادٍ لِلنَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ أَتَشْهَدُ أَنِّي رَسُولُ اللَّهِ فَقَالَ لَهُ النَّبِيُّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ آمَنْتُ بِاللَّهِ وَرُسُلِهِ ثُمَّ قَالَ لَهُ النَّبِيُّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ مَا يَأْتِيكَ قَالَ يَأْتِينِي صَادِقٌ وَكَاذِبٌ فَقَالَ لَهُ النَّبِيُّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ خُلِطَ عَلَيْكَ الْأَمْرُ ثُمَّ قَالَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ إِنِّي قَدْ خَبَّأْتُ لَكَ خَبِيئَةً وَخَبَّأَ لَهُ{ يَوْمَ تَأْتِي السَّمَاءُ بِدُخَانٍ مُبِينٍ }قَالَ ابْنُ صَيَّادٍ هُوَ الدُّخُّ فَقَالَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ اخْسَأْ فَلَنْ تَعْدُوَ قَدْرَكَ فَقَالَ عُمَرُ يَا رَسُولَ اللَّهِ ائْذَنْ لِي فَأَضْرِبَ عُنُقَهُ فَقَالَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ إِنْ يَكُنْ فَلَنْ تُسَلَّطَ عَلَيْهِ يَعْنِي الدَّجَّالَ وَإِلَّا يَكُنْ هُوَ فَلَا خَيْرَ فِي قَتْلِهِ
[Abu Ašims Husjasi bin Ašrams] mums teica, [Abdurrazaks] mums teica, [Mamars] no [Az Zuhri] no [Salima] no [Ibnu Umara] teica: “Pravietis (miers viņam) un vairāki viņa pavadoņi, tostarp Umars Ibnuls Khatabs, pagāja garām Ibn Šaidam, kad viņš spēlējās ar vairākiem maziem bērniem ēkā, kas piederēja Bani Maghalai. Un Ibnu Šaids tajā laikā vēl bija bērns. Viņš nezināja par Pravieša (miers viņam) ierašanos, līdz nepieskārās viņam ar roku pa plecu un tad jautāja: “Vai tu liecini, ka esmu Allāha vēstnesis?” Ibn Šaids paskatījās uz viņu un tad atbildēja: “Es liecinu, ka tu esi analfabēts Allāha vēstnesis.” Pēc tam Ibn Šaids teica pravietim (miers ar viņu): "Vai tu arī apliecināt, ka esmu Allāha vēstnesis?" Pravietis (miers ar viņu) atbildēja: "Es ticu Allāham un Viņa vēstnešiem." Tad pravietis (miers ar viņu) viņam jautāja: "Kādas neredzamas ziņas tu nes?" Ibn Šaids atbildēja: "Patiesi neredzamas ziņas un nepatiesas ziņas ir nonākušas pie manis." Pravietis (miers ar viņu) viņam teica: "Tava lieta ir sajaukta - sajaukta starp patiesību un meliem". Tad Pravietis (miers ar viņu) atkal teica: "Patiešām, es no tevis kaut ko esmu slēpis," viņš to noslēpa: "Tāpēc pagaidi, kad debesis atnesīs skaidru miglu". Ibn Šaids teica: "Tas ir domāts kā mākoņi". Tad viņš viņam sacīja: "Viņa! Reizēm tu nevarēsi tikt priekšā savam liktenim." Tad Umars sacīja: "Ak, Allāha vēstnesis, ļauj man nogriezt viņam kaklu!" Viņš sacīja: "Ja viņš ir Dadžāls, tad tev nav dotas tiesības viņu nogalināt. Bet, ja tas nav viņš, tad nav nekāda labuma no viņa nogalināšanas."