Hadith Representative
Larangan meminang, menikah atau menikahkan ketika sedang berihram
Imam Tirmidzi : 769حَدَّثَنَا أَحْمَدُ بْنُ مَنِيعٍ حَدَّثَنَا إِسْمَعِيلُ ابْنُ عُلَيَّةَ حَدَّثَنَا أَيُّوبُ عَنْ نَافِعٍ عَنْ نُبَيْهِ بْنِ وَهْبٍ قَالَ أَرَادَ ابْنُ مَعْمَرٍ أَنْ يُنْكِحَ ابْنَهُ فَبَعَثَنِي إِلَى أَبَانَ بْنِ عُثْمَانَ وَهُوَ أَمِيرُ الْمَوْسِمِ بِمَكَّةَ فَأَتَيْتُهُ فَقُلْتُإِنَّ أَخَاكَ يُرِيدُ أَنْ يُنْكِحَ ابْنَهُ فَأَحَبَّ أَنْ يُشْهِدَكَ ذَلِكَ قَالَ لَا أُرَاهُ إِلَّا أَعْرَابِيًّا جَافِيًا إِنَّ الْمُحْرِمَ لَا يَنْكِحُ وَلَا يُنْكَحُ أَوْ كَمَا قَالَ ثُمَّ حَدَّثَ عَنْ عُثْمَانَ مِثْلَهُ يَرْفَعُهُوَفِي الْبَاب عَنْ أَبِي رَافِعٍ وَمَيْمُونَةَ قَالَ أَبُو عِيسَى حَدِيثُ عُثْمَانَ حَدِيثٌ حَسَنٌ صَحِيحٌ وَالْعَمَلُ عَلَى هَذَا عِنْدَ بَعْضِ أَصْحَابِ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ مِنْهُمْ عُمَرُ بْنُ الْخَطَّابِ وَعَلِيُّ بْنُ أَبِي طَالِبٍ وَابْنُ عُمَرَ وَهُوَ قَوْلُ بَعْضِ فُقَهَاءِ التَّابِعِينَ وَبِهِ يَقُولُ مَالِكٌ وَالشَّافِعِيُّ وَأَحْمَدُ وَإِسْحَقُ لَا يَرَوْنَ أَنْ يَتَزَوَّجَ الْمُحْرِمُ قَالُوا فَإِنْ نَكَحَ فَنِكَاحُهُ بَاطِلٌ
[Ahmads bin Mani] mums ir teicis, ka [Ismaīls bin Ulaja] mums ir teicis, ka [Ajūbs] no [Nafi] no [Nubaiha bin Vahaba] teica: “Ibnu Mamars gribēja izprecināt savu dēlu, tāpēc viņš man teica, lai pajautāju [Abanam bin Usmanam]. Tajā laikā viņš bija hadža emīrs Mekā. Es viņu satiku un teicu: “Tavs brālis vēlas izprecināt savu meitu, viņš vēlas tev to parādīt.” Abans teica: “Es viņu uzskatīju par skarbu beduīnu. Cilvēks, kas atrodas ihramā, nevar precēties vai apprecēties.” Vai kaut ko tamlīdzīgu. Tad viņš to pastāstīja no [Usmana] marfu’. Visjēgpilnāko hadītu atstāstīja Abu Rafi un Maimuna. Abu Isa teica; Usmāna hadīts ir autentisks hadīts, un to praktizēja daži no pravieša (miers ar viņu) līdzgaitniekiem, tostarp Umars ibn Khattabs, Ali ibn Abi Talibs un Ibn Umars. Tāds ir arī dažu pēcteču juristu, proti, Malika, Šafi'ī, Ahmada un Išaka, viedoklis. Viņi visi aizliedza laulības tiem, kas atrodas ihramā. Ja viņi apprecas, viņu laulība ir nederīga.