Hadith Representative
Kesaksian dua orang yang adil menjadi dasar dalam penegakan hukum
Imam Nasa'i : 4568أَخْبَرَنَا الْهَيْثَمُ بْنُ مَرْوَانَ بْنِ الْهَيْثَمِ بْنِ عِمْرَانَ قَالَ حَدَّثَنَا مُحَمَّدُ بْنُ بَكَّارٍ قَالَ حَدَّثَنَا يَحْيَى وَهُوَ ابْنُ حَمْزَةَ عَنْ الزُّبَيْدِيِّ أَنَّ الزُّهْرِيَّ أَخْبَرَهُ عَنْ عُمَارَةَ بْنِ خُزَيْمَةَ أَنَّ عَمَّهُ حَدَّثَهُ وَهُوَ مِنْ أَصْحَابِ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَأَنَّ النَّبِيَّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ ابْتَاعَ فَرَسًا مِنْ أَعْرَابِيٍّ وَاسْتَتْبَعَهُ لِيَقْبِضَ ثَمَنَ فَرَسِهِ فَأَسْرَعَ النَّبِيُّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ وَأَبْطَأَ الْأَعْرَابِيُّ وَطَفِقَ الرِّجَالُ يَتَعَرَّضُونَ لِلْأَعْرَابِيِّ فَيَسُومُونَهُ بِالْفَرَسِ وَهُمْ لَا يَشْعُرُونَ أَنَّ النَّبِيَّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ ابْتَاعَهُ حَتَّى زَادَ بَعْضُهُمْ فِي السَّوْمِ عَلَى مَا ابْتَاعَهُ بِهِ مِنْهُ فَنَادَى الْأَعْرَابِيُّ النَّبِيَّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ فَقَالَ إِنْ كُنْتَ مُبْتَاعًا هَذَا الْفَرَسَ وَإِلَّا بِعْتُهُ فَقَامَ النَّبِيُّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ حِينَ سَمِعَ نِدَاءَهُ فَقَالَ أَلَيْسَ قَدْ ابْتَعْتُهُ مِنْكَ قَالَ لَا وَاللَّهِ مَا بِعْتُكَهُ فَقَالَ النَّبِيُّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ قَدْ ابْتَعْتُهُ مِنْكَ فَطَفِقَ النَّاسُ يَلُوذُونَ بِالنَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ وَبِالْأَعْرَابِيِّ وَهُمَا يَتَرَاجَعَانِ وَطَفِقَ الْأَعْرَابِيُّ يَقُولُ هَلُمَّ شَاهِدًا يَشْهَدُ أَنِّي قَدْ بِعْتُكَهُ قَالَ خُزَيْمَةُ بْنُ ثَابِتٍ أَنَا أَشْهَدُ أَنَّكَ قَدْ بِعْتَهُ قَالَ فَأَقْبَلَ النَّبِيُّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ عَلَى خُزَيْمَةَ فَقَالَ لِمَ تَشْهَدُ قَالَ بِتَصْدِيقِكَ يَا رَسُولَ اللَّهِ قَالَ فَجَعَلَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ شَهَادَةَ خُزَيْمَةَ شَهَادَةَ رَجُلَيْنِ
Viņš teica, ka ir informējis mūs [Al Haitsam bin Marwan bin Imran]; viņš teica, ka ir mums [Muhamed bin Bakkar] pastāstījis; ir mums [Jahja, t.i., Ibn Hamza] no [Az Zubaidi] pastāstījis, ka [Az Zuhri] ir viņam no [Umaras bin Huzaimas] informējis, ka [viņa tēvocis] viņam, kurš bija viens no pravieša (miers ar viņu) līdzgaitniekiem, ir teicis, ka pravietis (miers ar viņu) nopircis zirgu no beduīna un sekojis viņam, lai paņemtu naudu, tad pravietis (miers ar viņu) paātrināja savu gaitu, kamēr beduīns palēnināja gaitu, tad cilvēki sāka tuvoties beduīnam un kaulēties par to, viņi nezināja, ka pravietis (miers ar viņu) to bija nopircis, līdz viens no viņiem paaugstināja cenu virs tā, par kuru viņš to bija nopircis, tad beduīns piezvanīja pravietim (miers ar viņu) un teica: "Vai tu nopirksi manu zirgu, ja nē, tad es to pārdošu," pravietis (miers ar viņu) teica: "Vai tu nopirksi manu zirgu, ja nē, tad es to pārdošu," Tiklīdz beduīna saucienu dzirdēja viņš, viņš piecēlās un jautāja: "Vai es to neesmu nopircis no tevis?" Viņš atbildēja, ka nē, pie Allāha, es to tev nepārdevu, tad pravietis (miers ar viņu) teica: "Es to esmu nopircis no tevis," tad ļaudis sāka pulcēties ap pravieti (miers ar viņu) un beduīnu, tad viņi abi atgriezās, beduīns teica, lai atnes liecinieku, ka es to tev pārdevu, Khuzaimah bin Tasbit teica: "Es liecinu, ka tu to esi pārdevis," tad pravietis (miers ar viņu) pieņēma Kuzaimas liecību un teica: "Par ko tu liecini," viņš teica, ticot tev, ak, Allāha vēstnesis, viņš teica, tad Allāha vēstnesis (miers ar viņu) sniedza Khuzaimas liecību ar divu liecinieku palīdzību.