Hadith Representative
Ar Raqib
Imam Ahmad : 18381حَدَّثَنَا مُحَمَّدُ بْنُ جَعْفَرٍ حَدَّثَنَا شُعْبَةُ عَنْ عَوْنِ بْنِ أَبِي جُحَيْفَةَ عَنِ الْمُنْذِرِ بْنِ جَرِيرٍ عَنْ أَبِيهِ قَالَ كُنَّا عِنْدَ رَسُولِ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ فِي صَدْرِ النَّهَارِ قَالَ فَجَاءَهُ قَوْمٌ حُفَاةٌ عُرَاةٌ مُجْتَابِي النِّمَارِ أَوْ الْعَبَاءِ مُتَقَلِّدِي السُّيُوفِ عَامَّتُهُمْ مِنْ مُضَرَ بَلْ كُلُّهُمْ مِنْ مُضَرَ فَتَغَيَّرَ وَجْهُ رَسُولِ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ لِمَا رَأَى بِهِمْ مِنْ الْفَاقَةِ قَالَ فَدَخَلَ ثُمَّ خَرَجَ فَأَمَرَ بِلَالًا فَأَذَّنَ وَأَقَامَ فَصَلَّى ثُمَّ خَطَبَ فَقَالَ { يَا أَيُّهَا النَّاسُ اتَّقُوا رَبَّكُمْ الَّذِي خَلَقَكُمْ مِنْ نَفْسٍ وَاحِدَةٍ إِلَى آخِرِ الْآيَةِ إِنَّ اللَّهَ كَانَ عَلَيْكُمْ رَقِيبًا } وَقَرَأَ الْآيَةَ الَّتِي فِي الْحَشْرِ { وَلْتَنْظُرْ نَفْسٌ مَا قَدَّمَتْ لِغَدٍ } تَصَدَّقَ رَجُلٌ مِنْ دِينَارِهِ مِنْ دِرْهَمِهِ مِنْ ثَوْبِهِ مِنْ صَاعِ بُرِّهِ مِنْ صَاعِ تَمْرِهِ حَتَّى قَالَ وَلَوْ بِشِقِّ تَمْرَةٍ قَالَ فَجَاءَ رَجُلٌ مِنْ الْأَنْصَارِ بِصُرَّةٍ كَادَتْ كَفُّهُ تَعْجِزُ عَنْهَا بَلْ قَدْ عَجَزَتْ ثُمَّ تَتَابَعَ النَّاسُ حَتَّى رَأَيْتُ كَوْمَيْنِ مِنْ طَعَامٍ وَثِيَابٍ حَتَّى رَأَيْتُ رَسُولَ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ يَتَهَلَّلُ وَجْهُهُ يَعْنِي كَأَنَّهُ مُذْهَبَةٌ فَقَالَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ مَنْ سَنَّ فِي الْإِسْلَامِ سُنَّةً حَسَنَةً فَلَهُ أَجْرُهَا وَأَجْرُ مَنْ عَمِلَ بِهَا بَعْدَهُ مِنْ غَيْرِ أَنْ يُنْتَقَصَ مِنْ أُجُورِهِمْ شَيْءٌ وَمَنْ سَنَّ فِي الْإِسْلَامِ سُنَّةً سَيِّئَةً كَانَ عَلَيْهِ وِزْرُهَا وَوِزْرُ مَنْ عَمِلَ بِهَا بَعْدَهُ مِنْ غَيْرِ أَنْ يُنْتَقَصَ مِنْ أَوْزَارِهِمْ شَيْءٌ حَدَّثَنَا هَاشِمُ بْنُ الْقَاسِمِ حَدَّثَنَا شُعْبَةُ قَالَ سَمِعْتُ عَوْنَ بْنَ أَبِي جَحْفَةَ قَالَ سَمِعْتُ مُنْذِرَ بْنَ جَرِيرٍ يُحَدِّثُ عَنْ أَبِيهِ قَالَ كُنَّا عِنْدَ رَسُولِ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ صَدْرَ النَّهَارِ فَذَكَرَهُ إِلَّا أَنَّهُ قَالَ وَأَمَرَ بِلَالًا فَأَذَّنَ ثُمَّ دَخَلَ ثُمَّ خَرَجَ فَصَلَّى وَقَالَ كَأَنَّهُ مُذْهَبَةٌ
Ir teicis mums [Muhameds bin Džafars] Ir teicis [Syu'bah] no [Aun bin Abu Juhaifah] no [Al Mundziri bin Jarir] no [sava tēva] viņš teica; Mēs atradāmies Rasulullah sallallaahu 'alaihi wasallam pusē agrā pēcpusdienā. Tad bija grupa, kas bija basām kājām, kaili, valkāja svītrainu vilnas audumu vai garus mēteļus, nēsāja zobenus, lielākā daļa bija no Mudhar, varbūt pat visi bija no Mudhar. Rasulullah Shallallahu'alaihiwaslalam seja uzreiz mainījās, kad viņš ieraudzīja viņu vidū valdošo nabadzību. Bilals teica, ka Allāha Vēstnesis staigāja uz priekšu un atpakaļ, tad viņš pavēlēja Bilalam piesaukt aicinājumu uz lūgšanu, ko viņš arī izdarīja, un viņš to ievēroja. Viņš lūdza un sludināja, pēc tam viņš nodeva pantu "Ak, cilvēki, bīstieties no sava rabīna, kurš jūs radīja no vienas dvēseles" -QS. Annisa; 1-, uz pantu 'Patiesi Allahs pār tevi sargā -QS. Annisa'; 1-, pēc tam viņš izlasīja surah Alhasyr pantu, kurā teikts: “Ļaujiet katrai dvēselei pievērst uzmanību tam, ko tā dara rītdien” -QS. Alhasyr 18-, Jarirs teica, pēc tam, kad viņš izlasīja pantu, kāds deva žēlastību no viņa dināriem, viņa dirhēmām, viņa drēbēm un viņa ša' kviešu mēra vai viņa ša' datumiem, līdz viņš teica: "Pat ja tā ir tikai puse randiņa". Jarirs teica, tad tur bija Ansars, kas nesa paku, kura plaukstas bija tikko spēcīgas, patiesībā viņš pat nevarēja nest paku. Tad draugi pulcējās, lai redzētu divas pārtikas un drēbju kaudzes, līdz es ieraudzīju Allāha vēstnesi, sallallaahu'alaihiwasallam, kura seja spīdēja tā, it kā viņš būtu zeltīts. Tad pravietis sallallaahu'alaihiwasallam teica: "Ikviens, kurš sāk labu darbu islāmā, viņš saņem savu atlīdzību un atlīdzību, kas pēc tam atdarina viņu, nemaz nesamazinot atalgojumu, un, kas sāk ļaunu, tas saņem savu grēku un grēku, kas pēc tam atdarina viņu, nemazinot viņa grēku ne mazākajā mērā. Ir teicis mums [Hasim bin Al Qasim] Ir teicis mums [Syu'bah] teica: Es dzirdēju [Aun bin Abi Jahafah] sakām, es dzirdēju [Abu Mundzir bin Jarir] stāstīja no [viņa tēva], teica: mēs bijām ar pravieti sallallaahu 'alaihi wasallam, tad viņš pieminēja to pēcpusdienā. Viņš tikai teica, viņš lika Bilalam piezvanīt uz lūgšanu, tad viņš iegāja istabā un iznāca un lūdza, un viņš arī teica, it kā viņš būtu zeltīts.