Hadith Representative
As Sami'
Imam Tirmidzi : 3345حَدَّثَنَا الْحَسَنُ بْنُ عَلِيٍّ الْخَلَّالُ حَدَّثَنَا سُلَيْمَانُ بْنُ دَاوُدَ الْهَاشِمِيُّ حَدَّثَنَا عَبْدُ الرَّحْمَنِ بْنُ أَبِي الزِّنَادِ عَنْ مُوسَى بْنِ عُقْبَةَ عَنْ عَبْدِ اللَّهِ بْنِ الْفَضْلِ عَنْ عَبْدِ الرَّحْمَنِ الْأَعْرَجِ عَنْ عُبَيْدِ اللَّهِ بْنِ أَبِي رَافِعٍ عَنْ عَلِيِّ بْنِ أَبِي طَالِبٍعَنْ رَسُولِ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ أَنَّهُ كَانَ إِذَا قَامَ إِلَى الصَّلَاةِ الْمَكْتُوبَةِ رَفَعَ يَدَيْهِ حَذْوَ مَنْكِبَيْهِ وَيَصْنَعُ ذَلِكَ أَيْضًا إِذَا قَضَى قِرَاءَتَهُ وَأَرَادَ أَنْ يَرْكَعَ وَيَصْنَعُهَا إِذَا رَفَعَ رَأْسَهُ مِنْ الرُّكُوعِ وَلَا يَرْفَعُ يَدَيْهِ فِي شَيْءٍ مِنْ صَلَاتِهِ وَهُوَ قَاعِدٌ فَإِذَا قَامَ مِنْ سَجْدَتَيْنِ رَفَعَ يَدَيْهِ كَذَلِكَ فَكَبَّرَ وَيَقُولُ حِينَ يَفْتَتِحُ الصَّلَاةَ بَعْدَ التَّكْبِيرِ وَجَّهْتُ وَجْهِيَ لِلَّذِي فَطَرَ السَّمَوَاتِ وَالْأَرْضَ حَنِيفًا وَمَا أَنَا مِنْ الْمُشْرِكِينَ إِنَّ صَلَاتِي وَنُسُكِي وَمَحْيَايَ وَمَمَاتِي لِلَّهِ رَبِّ الْعَالَمِينَ لَا شَرِيكَ لَهُ وَبِذَلِكَ أُمِرْتُ وَأَنَا مِنْ الْمُسْلِمِينَ اللَّهُمَّ أَنْتَ الْمَلِكُ لَا إِلَهَ إِلَّا أَنْتَ سُبْحَانَكَ أَنْتَ رَبِّي وَأَنَا عَبْدُكَ ظَلَمْتُ نَفْسِي وَاعْتَرَفْتُ بِذَنْبِي فَاغْفِرْ لِي ذُنُوبِي جَمِيعًا إِنَّهُ لَا يَغْفِرُ الذُّنُوبَ إِلَّا أَنْتَ وَاهْدِنِي لِأَحْسَنِ الْأَخْلَاقِ لَا يَهْدِي لِأَحْسَنِهَا إِلَّا أَنْتَ وَاصْرِفْ عَنِّي سَيِّئَهَا لَا يَصْرِفُ عَنِّي سَيِّئَهَا إِلَّا أَنْتَ لَبَّيْكَ وَسَعْدَيْكَ أَنَا بِكَ وَإِلَيْكَ وَلَا مَنْجَا وَلَا مَلْجَأَ إِلَّا إِلَيْكَ أَسْتَغْفِرُكَ وَأَتُوبُ إِلَيْكَ ثُمَّ يَقْرَأُ فَإِذَا رَكَعَ كَانَ كَلَامُهُ فِي رُكُوعِهِ أَنْ يَقُولَ اللَّهُمَّ لَكَ رَكَعْتُ وَبِكَ آمَنْتُ وَلَكَ أَسْلَمْتُ وَأَنْتَ رَبِّي خَشَعَ سَمْعِي وَبَصَرِي وَمُخِّي وَعَظْمِي لِلَّهِ رَبِّ الْعَالَمِينَ فَإِذَا رَفَعَ رَأْسَهُ مِنْ الرُّكُوعِ قَالَ سَمِعَ اللَّهُ لِمَنْ حَمِدَهُ ثُمَّ يُتْبِعُهَا اللَّهُمَّ رَبَّنَا وَلَكَ الْحَمْدُ مِلْءَ السَّمَوَاتِ وَالْأَرْضِ وَمِلْءَ مَا شِئْتَ مِنْ شَيْءٍ بَعْدُ فَإِذَا سَجَدَ قَالَ فِي سُجُودِهِ اللَّهُمَّ لَكَ سَجَدْتُ وَبِكَ آمَنْتُ وَلَكَ أَسْلَمْتُ وَأَنْتَ رَبِّي سَجَدَ وَجْهِي لِلَّذِي خَلَقَهُ وَشَقَّ سَمْعَهُ وَبَصَرَهُ تَبَارَكَ اللَّهُ أَحْسَنُ الْخَالِقِينَ وَيَقُولُ عِنْدَ انْصِرَافِهِ مِنْ الصَّلَاةِ اللَّهُمَّ اغْفِرْ لِي مَا قَدَّمْتُ وَمَا أَخَّرْتُ وَمَا أَسْرَرْتُ وَمَا أَعْلَنْتُ أَنْتَ إِلَهِي لَا إِلَهَ إِلَّا أَنْتَقَالَ أَبُو عِيسَى هَذَا حَدِيثٌ حَسَنٌ صَحِيحٌ وَالْعَمَلُ عَلَى هَذَا عِنْدَ الشَّافِعِيِّ وَبَعْضُ أَصْحَابِنَا وَأَحْمَدُ لَا يَرَاهُ و قَالَ بَعْضُ أَهْلِ الْعِلْمِ مِنْ أَهْلِ الْكُوفَةِ وَغَيْرِهِمْ يَقُولُ هَذَا فِي صَلَاةِ التَّطَوُّعِ وَلَا يَقُولُهُ فِي الْمَكْتُوبَةِ سَمِعْت أَبَا إِسْمَعِيلَ يَعْنِي التِّرْمِذِيَّ مُحَمَّدَ بْنَ إِسْمَعِيلَ بْنِ يُوسُفَ يَقُولُ سَمِعْتُ سُلَيْمَانَ بْنَ دَاوُدَ الْهَاشِمِيَّ يَقُولُ وَذَكَرَ هَذَا الْحَدِيثَ فَقَالَ هَذَا عِنْدَنَا مِثْلُ حَدِيثِ الزُّهْرِيِّ عَنْ سَالِمٍ عَنْ أَبِيهِ
Vai viņš mums ir teicis, ka [Al Hasans bin Ali Al Khallal] ir teicis, ka [Suleimans bin Dauds Al Hasyimi] ir teicis mums [Abdur Rahman bin Abu Az Zinad]? no [Musa bin 'Uqbah]? no [Abdullah bin Al Fadhl]? no [Abdur Rahman Al A'raj]? no ['Ubaidullah bin Abu Rafi']? no [Ali bin Abu Talib] no Rasulullah sallallaahu 'alaihi wasallam, ka, pieceļoties, lai veiktu obligāto lūgšanu, viņš pacēla rokas paralēli pleciem, un to pašu darīja arī tad, kad bija pabeidzis lasīšanu un grasījās paklanīties, un to pašu darīja, kad pacēla galvu no paklanīšanās. Un viņš nepacēla rokas lūgšanai, kamēr sēdēja. Kad viņš piecēlās no divām paklanīšanās reizēm, viņš pacēla abas rokas un teica takbir. Atverot lūgšanu pēc takbir, viņš teica: WAJJAHTU WAJHIYA LILLADZII FATHARAS SAMAAWAATI WAL ARDHA WA MAA ANA MINAL MUSYRIKIIN. INNA SHALAATII WA NUSUKII WA MAHYAAYA WA MAMAATII LILLAAHI RABBIL 'AALAMIINA LAA SYARIIKALAHU WA BIDZAALIKA UMIRTU WA ANA MINAL MUSLIMIIN. ALLAAHUMMA ANTAL MALIKU LAA ILAAHA ILLAA ANTA SUBHAANAKA, ANTA RABBII, WA ANA 'ABDUKA, ZHALAMTU NAFSII WA'TARAFTU BIDZANBII FAGHFIR LII DZUNUUBII JAMII'AN INNAHU LĀDZWAA DZUNUUBII JAMII'AN INNAHU LAUZWAHDINIA DŽANABA LIAHSANIL AKHLAAQI, LAA YAHDII LIAHSANIHAA ILLAA ANTA WASHRIF 'ANNII SAYYIAHAA, LAA YASHRIFU 'ANNII SAYYIAHAA ILLAA ANTA, LABBAIKA WA SA'DAIKA ANA BIKA WA ILAIKA WA LAA ILLAA ANTA WASHRIF 'ANNII SAYYIAHAA, LAA YASHRIFU 'ANNII SAYYIAHAA ILLAA ANTA, LABBAIKA WA SA'DAIKA ANA BIKA WA ILAIKA WA LAA IĻAĀĀLA MĀNJAĀLA. ASTAGHFIRUKA WA ATUUBU ILAIK'. -Es vēršu savu seju pret To, kurš radīja debesis un zemi, un es neesmu no tiem, kas izdara širkus. Patiešām, mana lūgšana, mans upuris, mana dzīvība un nāve ir domāta Allāham, pasauļu Kungam, Viņam nav partnera, un tāpēc man ir pavēlēts, un es esmu viens no tiem, kas pakļaujas. Ak, Allāh, Tu esi Ķēniņš, nav cita dieva, ko būtu pelnījis pielūgt, kā vien Tu, lai Tev ir gods, Tu esi mans Dievs, un es esmu Tavs kalps. Esmu nodarījis sev pāri un esmu atzinies savos grēkos, tāpēc piedod visus manus grēkus, jo patiesi neviens nevar piedot grēkus, kā vien Tu. Un dod man vadību, lai man būtu laba morāle, neviens nevar dot man vadību, lai man būtu laba morāle, kā vien Tu. Es izpildu Tavu aicinājumu, es lūdzu Tavu palīdzību un meklēju patvērumu Tevī, un nav citas drošas un patvēruma vietas, kā vien Tu. Es lūdzu Tev piedošanu un nožēloju grēkus Tev. Tad viņš izlasīja vēstuli un, kad viņš darīja ruku', tad viņa vārdi ruku' bija: ALLAAHUMMA LAKA RAKA'TU WA BIKA AAMANTU, WA LAKA ASLAMTU, WA ANTA RABBII KHASYA'A SAM'II DARI WA BASHARI, WA MUKHKHII, WA 'AZHIAMIRAMIIN. Un, kad viņš pacēla galvu no ruku, viņš teica: "SAMI'ALLAHU LIMAN HAMIDAH". -Allāhs dzird tos, kas Viņu slavē. Tad viņš to pavadīja ar vārdiem: ALLAAHUMMA RABBANAAA WALAKAL HAMDU MIL-AS SAMAAWAATI WAL ARDHI WA MIL-A MAA SYI`TA MIN SYAI-IN BA'DU ' -Ak, mūsu Kungs, Dievs, visa slava pienākas Tev tikpat pilns kā debesis un zeme, un pēc tam Tu būsi tikpat pilns kā jebkas. Un, kad viņš noliecās, viņš savā noliecībā sacīja: ALLAAHUMMA LAKA SAJADTU WA BIKA AAMANTU WA LAKA ASLAMTU, WA ANTA RABBII, SAJADA WAJHII LILLADZII KHALAQAHU WA SYAQQA SAM'AHU WA BASHAAHU WA BASHAAHUMSANALLAKHU, KAATAHUMMA WA BASHAHUMAHAUNALAK Allah, es noliecos Tev, un Tev es ticu, un Tev es padodos, un Tu esi mans Dievs. Mana seja noliecas pret to, kas to radījis, un atver tam dzirdi un redzi. Tik svēts ir Allāhs, labākais no Radītājiem. Un, kad viņš novērsās no lūgšanas, viņš teica: 'ALLAAHUMMAGHFIR LII MAA QADDAMTU WA MAA AKHKHARTU WA MAA ASRARTU WA MAA A'LANTU, ANTA ILAAHII, LAA ILAAHA ILLAA ANTA'. „Ak, Allāh, piedod grēkus, ko esmu izdarījis un ko esmu atlicis, ko esmu slēpis un ko esmu atklājis. Tu esi mans Dievs, nav cita dieva, kas būtu pielūgsmes cienīgs, kā vien Tu.” Abu Isa teica: „Šis hadīts ir autentisks Hasana hadīts, un šis hadīts tiek praktizēts saskaņā ar Ašafi'i un dažu mūsu draugu viedokli, savukārt Ahmadam nav šāda viedokļa. Daži zinātnieki no Kufas iedzīvotāju vidus un ārpus viņiem uzskata: tas ir atrodams sunnas lūgšanā, un viņš to nelasīja sunnas lūgšanā.” Es dzirdēju Abu Ismailu, proti, At Tirmidhi Muhammadu bin Ismailu bin Jusufu sakām; es dzirdēju Sulaimanu bin Daudu Al Hasimī sakām, un viņš pieminēja šo hadītu un teica: „Mūsuprāt, tas ir līdzīgs Salima hadītam no viņa tēva.”