- Allah Asma’ul husnaa Ar Rafi'

Ar Rafi'

حَدَّثَنَا عَفَّانُ حَدَّثَنَا عَبْدُ الْوَاحِدِ بْنُ زِيَادٍ حَدَّثَنَا الْحَارِثُ بْنُ حَصِيرَةَ حَدَّثَنَا الْقَاسِمُ بْنُ عَبْدِ الرَّحْمَنِ عَنْ أَبِيهِ قَالَ قَالَ عَبْدُ اللَّهِ بْنُ مَسْعُودٍ كُنْتُ مَعَ رَسُولِ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ يَوْمَ حُنَيْنٍ قَالَ فَوَلَّى عَنْهُ النَّاسُ وَثَبَتَ مَعَهُ ثَمَانُونَ رَجُلًا مِنْ الْمُهَاجِرِينَ وَالْأَنْصَارِ فَنَكَصْنَا عَلَى أَقْدَامِنَا نَحْوًا مِنْ ثَمَانِينَ قَدَمًا وَلَمْ نُوَلِّهِمْ الدُّبُرَ وَهُمْ الَّذِينَ أَنْزَلَ اللَّهُ عَزَّ وَجَلَّ عَلَيْهِمْ السَّكِينَةَ قَالَ وَرَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ عَلَى بَغْلَتِهِ يَمْضِي قُدُمًا فَحَادَتْ بِهِ بَغْلَتُهُ فَمَالَ عَنْ السَّرْجِ فَقُلْتُ لَهُ ارْتَفِعْ رَفَعَكَ اللَّهُ فَقَالَ نَاوِلْنِي كَفًّا مِنْ تُرَابٍ فَضَرَبَ بِهِ وُجُوهَهُمْ فَامْتَلَأَتْ أَعْيُنُهُمْ تُرَابًا ثُمَّ قَالَ أَيْنَ الْمُهَاجِرُونَ وَالْأَنْصَارُ قُلْتُ هُمْ أُولَاءِ قَالَ اهْتِفْ بِهِمْ فَهَتَفْتُ بِهِمْ فَجَاءُوا وَسُيُوفُهُمْ بِأَيْمَانِهِمْ كَأَنَّهَا الشُّهُبُ وَوَلَّى الْمُشْرِكُونَ أَدْبَارَهُمْ

Ir teicis mums [Afans] ir teicis [Abdul Wahid bin Ziyad] ir teicis mums [Al Harith bin Hashirah] ir teicis mums [Al Qasim bin Abdurrahman] no [viņa tēva] viņš teica; [Abdullah bin Mas'ud] teica: "Es biju kopā ar Rasulullah sallallaahu 'alaihi wasallam Hunainas kaujas laikā. Tad ļaudis novērsās no viņa – no kara – un palika tikai astoņdesmit Muhadžirins un Ansars, tad mēs atkāpāmies, nepagriežot muguru ienaidniekam, un viņi bija cilvēki, kuriem Allāhs sūtīja sakinu – mieru. Ibn Masuds teica: "Un pravietis sallallaahu 'alaihi wasallam, valkājot Baghlah - zirgu, kas bija ēzeļa un zirga laulības rezultāts - gāja diezgan ātri, līdz viņš nosvērās no segliem, un tad es teicu: "Ejiet augšā, Allahs tevi noteikti paaugstinās." Pravietis teica: "Atnesiet man sauju zemes." Pēc tam viņš apkaisīja ar to visu ienaidnieka seju, līdz viņu acis bija piepildītas ar netīrumiem. Tad pravietis sallallaahu 'alaihi wasallam kliedza: "Kur ir Muhajirin un Ansar!" Pēc tam es atbildēju: "Viņi ir tur". Pēc tam pravietis pavēlēja man teikt: "Piezvaniet viņiem!" Tad es viņus saucu, lai viņi nāca ar zobeniem labajās rokās kā zibens, un politeisti skrēja atmuguriski.