Hadith Representative
Nabi menunjukkan tempat-tempat terbunuhnya para tokoh Quraisy sebelum Perang Badar, dan mereka terbunuh tepat di tempat yang beliau tunjukkan
Imam Muslim : 3330حَدَّثَنَا أَبُو بَكْرِ بْنُ أَبِي شَيْبَةَ حَدَّثَنَا عَفَّانُ حَدَّثَنَا حَمَّادُ بْنُ سَلَمَةَ عَنْ ثَابِتٍ عَنْ أَنَسٍ أَنَّ رَسُولَ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ شَاوَرَ حِينَ بَلَغَهُ إِقْبَالُ أَبِي سُفْيَانَ قَالَ فَتَكَلَّمَ أَبُو بَكْرٍ فَأَعْرَضَ عَنْهُ ثُمَّ تَكَلَّمَ عُمَرُ فَأَعْرَضَ عَنْهُ فَقَامَ سَعْدُ بْنُ عُبَادَةَ فَقَالَ إِيَّانَا تُرِيدُ يَا رَسُولَ اللَّهِ وَالَّذِي نَفْسِي بِيَدِهِ لَوْ أَمَرْتَنَا أَنْ نُخِيضَهَا الْبَحْرَ لَأَخَضْنَاهَا وَلَوْ أَمَرْتَنَا أَنْ نَضْرِبَ أَكْبَادَهَا إِلَى بَرْكِ الْغِمَادِ لَفَعَلْنَا قَالَ فَنَدَبَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ النَّاسَ فَانْطَلَقُوا حَتَّى نَزَلُوا بَدْرًا وَوَرَدَتْ عَلَيْهِمْ رَوَايَا قُرَيْشٍ وَفِيهِمْ غُلَامٌ أَسْوَدُ لِبَنِي الْحَجَّاجِ فَأَخَذُوهُ فَكَانَ أَصْحَابُ رَسُولِ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ يَسْأَلُونَهُ عَنْ أَبِي سُفْيَانَ وَأَصْحَابِهِ فَيَقُولُ مَا لِي عِلْمٌ بِأَبِي سُفْيَانَ وَلَكِنْ هَذَا أَبُو جَهْلٍ وَعُتْبَةُ وَشَيْبَةُ وَأُمَيَّةُ بْنُ خَلَفٍ فَإِذَا قَالَ ذَلِكَ ضَرَبُوهُ فَقَالَ نَعَمْ أَنَا أُخْبِرُكُمْ هَذَا أَبُو سُفْيَانَ فَإِذَا تَرَكُوهُ فَسَأَلُوهُ فَقَالَ مَا لِي بِأَبِي سُفْيَانَ عِلْمٌ وَلَكِنْ هَذَا أَبُو جَهْلٍ وَعُتْبَةُ وَشَيْبَةُ وَأُمَيَّةُ بْنُ خَلَفٍ فِي النَّاسِ فَإِذَا قَالَ هَذَا أَيْضًا ضَرَبُوهُ وَرَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ قَائِمٌ يُصَلِّي فَلَمَّا رَأَى ذَلِكَ انْصَرَفَ قَالَ وَالَّذِي نَفْسِي بِيَدِهِ لَتَضْرِبُوهُ إِذَا صَدَقَكُمْ وَتَتْرُكُوهُ إِذَا كَذَبَكُمْ قَالَ فَقَالَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ هَذَا مَصْرَعُ فُلَانٍ قَالَ وَيَضَعُ يَدَهُ عَلَى الْأَرْضِ هَاهُنَا هَاهُنَا قَالَ فَمَا مَاطَ أَحَدُهُمْ عَنْ مَوْضِعِ يَدِ رَسُولِ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ
[Abu Bakrs bin Abu Sjajba] mums ir teicis, ka [Afans] mums ir teicis [Hammads bin Salamah] no [Tabita] no [Anasa], ka Allāha vēstnesis (miers un Allāha svētība lai ir ar viņu) rīkoja apspriedi, kad viņam tika paziņots par Abu Sufjana karavānas ierašanos. Anass teica: "Tad Abu Bakrs runāja, bet viņš nepievērsa tam uzmanību, tad Umars runāja, un viņš nepievērsa tam uzmanību, tad Sa'ds bin Ubadahs piecēlās un teica: "Mēs esam tie, kurus jūs vēlaties, ak, Allāha vēstnesis, pie Allāha, kura rokā ir mana dvēsele, ja jūs pavēlēsiet mums šķērsot jūru, mēs noteikti to dosim, un, ja jūs pavēlēsiet mums doties līdz zemes malai, mēs noteikti to darīsim." Anass turpināja: "Tad Rasulullah sallallaahu 'alaihi wasallam aicināja cilvēkus pulcēties, pēc tam viņi devās prom, līdz sasniedza Badru. Tur viņi satika Kureišu tautas ūdens meklētājus." Starp viņiem bija melnādains vergs, kas piederēja Bani Hadžajam, un viņi viņu sagūstīja. Tad Rasulullah sallallaahu 'alaihi wasallam līdzgaitnieki viņam izjautāja par Abu Sufjanu un viņa karaspēku. Viņš atbildēja: "Es nezinu par Abu Sufjanu, bet tas, ko es zinu, ir Abu Džahals, Utba, Sjaiba un Umaija bin Halafs kopā ar cilvēku grupu - karavīriem". Katru reizi, kad viņš teica kaut ko līdzīgu, viņi viņu sita, līdz viņš teica: "Jā, es jums teicu, tur ir arī Abu Sufjans." Tad viņi atlaida vergu, neilgi pēc tam viņi atkal jautāja par Abu Sufjanu, tad viņš atbildēja: "Es nezinu, kur ir Abu Sufjans, tur ir Abu Džahals, Utba, Sjaiba un Umaija bin Halafs kopā ar cilvēku grupu - karavīriem". Katru reizi, kad viņš tā atbildēja, viņi sita vergu." Tajā laikā pravietis (miers ar viņu) stāvēja lūdzoties. Kad viņš beidza lūgt un ieraudzīja notikušo, viņš teica: "Pie manas dvēseles, kas ir Viņa rokās, kāpēc jūs viņu sitat, ja viņš saka patiesību, un atstājat viņu mierā, ja viņš melo?" Turklāt, lai Dievs viņu izglābtu, viņš teica: "Tā ir vieta, kur tas un tas tika nogalināts," norādot uz zemi, "šeit un šeit". Anass teica: "Un neviena no vietām, ko viņš norādīja, nebija tālu no vietām, kur cilvēki nomira, kuras norādīja pravieša (miers ar viņu) rokas.