Hadith Representative
Kecintaan Sa'ad bin Mu'adz untuk Berperang di Jalan Allah Melawan Kaum Quraisy yang Mendustakan dan Mengusir Rasulullah
Imam Muslim : 3315و حَدَّثَنَا أَبُو بَكْرِ بْنُ أَبِي شَيْبَةَ وَمُحَمَّدُ بْنُ الْعَلَاءِ الْهَمْدَانِيُّ كِلَاهُمَا عَنْ ابْنِ نُمَيْرٍ قَالَ ابْنُ الْعَلَاءِ حَدَّثَنَا ابْنُ نُمَيْرٍ حَدَّثَنَا هِشَامٌ عَنْ أَبِيهِ عَنْ عَائِشَةَ قَالَتْ أُصِيبَ سَعْدٌ يَوْمَ الْخَنْدَقِ رَمَاهُ رَجُلٌ مِنْ قُرَيْشٍ يُقَالُ لَهُ ابْنُ الْعَرِقَةِ رَمَاهُ فِي الْأَكْحَلِ فَضَرَبَ عَلَيْهِ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ خَيْمَةً فِي الْمَسْجِدِ يَعُودُهُ مِنْ قَرِيبٍ فَلَمَّا رَجَعَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ مِنْ الْخَنْدَقِ وَضَعَ السِّلَاحَ فَاغْتَسَلَ فَأَتَاهُ جِبْرِيلُ وَهُوَ يَنْفُضُ رَأْسَهُ مِنْ الْغُبَارِ فَقَالَ وَضَعْتَ السِّلَاحَ وَاللَّهِ مَا وَضَعْنَاهُ اخْرُجْ إِلَيْهِمْ فَقَالَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ فَأَيْنَ فَأَشَارَ إِلَى بَنِي قُرَيْظَةَ فَقَاتَلَهُمْ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ فَنَزَلُوا عَلَى حُكْمِ رَسُولِ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ فَرَدَّ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ الْحُكْمَ فِيهِمْ إِلَى سَعْدٍ قَالَ فَإِنِّي أَحْكُمُ فِيهِمْ أَنْ تُقْتَلَ الْمُقَاتِلَةُ وَأَنْ تُسْبَى الذُّرِّيَّةُ وَالنِّسَاءُ وَتُقْسَمَ أَمْوَالُهُمْ و حَدَّثَنَا أَبُو كُرَيْبٍ حَدَّثَنَا ابْنُ نُمَيْرٍ حَدَّثَنَا هِشَامٌ قَالَ قَالَ أَبِي فَأَخْبَرْتُ أَنَّ رَسُولَ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ قَالَ لَقَدْ حَكَمْتَ فِيهِمْ بِحُكْمِ اللَّهِ عَزَّ وَجَلَّ
Mums [Abu Bakrs bin Abu Sjajba] un [Muhameds bin Al 'Ala Al Hamdani] abi no [Ibnu Numaira] ir stāstījuši, [Ibn 'Ala] teica; [Ibn Numairs] mums ir stāstījis [Hisjam] no [viņa tēva], no ['Aisjas] viņš teica: "Kara laikā Khandaq Sa'd sašāva ar bultu kāds Kureišu vīrs vārdā Ibn 'Ariqah, viņam ar bultu trāpīja tieši vēnās. Visbeidzot pravietis (miers un svētība viņam) uzcēla viņam telti netālu no mošejas, lai viņš varētu viņu apmeklēt jebkurā laikā. Atgriežoties no Khandaq kara, Pravietis (miers un svētība viņam) nekavējoties nolika ieročus, un, kamēr viņš mazgājās un tīrīja savu ķermeni, Džibrils pienāca un nopūta viņam putekļus no galvas. Džibrils jautāja: "Vai jūs nolikāt ieročus, lai noslēgtu mieru-"?" „Pie Allāha, mēs nedrīkstam nolikt ieročus, iet ārā un cīnīties ar viņiem.” Tad Pravietis (miers un svētība) jautāja: „Kur man jāiet?” Tad Džibrils deva viņam zīmi doties uz Bani Kuraižas ebreju ciematu. Tad Pravietis (miers un svētība) kopā ar musulmaņiem cīnījās pret viņiem. Beidzot viņi padevās un pakļāvās Pravietis (miers un svētība) lēmumam, bet Pravietis (miers un svētība) nodeva lēmumu Saīdam. Tad Saīds teica: „Patiešām, es esmu nolēmis nogalināt visus tos, kas piedalījās karā, sagūstīt bērnus un sievietes un izdalīt viņu īpašumu.” [Abu Kuraibs] mums teica, [Ibn Numairs] mums teica, [Hišams] viņš teica; [mans tēvs] teica: “Tad es viņam pastāstīju, ka Allāha vēstnesis (miers un svētība viņam) teica: “Patiesi, jūs esat spriedis viņu lietu pēc Allāha likuma.””