Hadith Representative
Mengirimkan gadis sebagai tebusan pasukan Muslimin
Imam Muslim : 3299حَدَّثَنَا زُهَيْرُ بْنُ حَرْبٍ حَدَّثَنَا عُمَرُ بْنُ يُونُسَ حَدَّثَنَا عِكْرِمَةُ بْنُ عَمَّارٍ حَدَّثَنِي إِيَاسُ بْنُ سَلَمَةَ حَدَّثَنِي أَبِي قَالَ غَزَوْنَا فَزَارَةَ وَعَلَيْنَا أَبُو بَكْرٍ أَمَّرَهُ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ عَلَيْنَا فَلَمَّا كَانَ بَيْنَنَا وَبَيْنَ الْمَاءِ سَاعَةٌ أَمَرَنَا أَبُو بَكْرٍ فَعَرَّسْنَا ثُمَّ شَنَّ الْغَارَةَ فَوَرَدَ الْمَاءَ فَقَتَلَ مَنْ قَتَلَ عَلَيْهِ وَسَبَى وَأَنْظُرُ إِلَى عُنُقٍ مِنْ النَّاسِ فِيهِمْ الذَّرَارِيُّ فَخَشِيتُ أَنْ يَسْبِقُونِي إِلَى الْجَبَلِ فَرَمَيْتُ بِسَهْمٍ بَيْنهُمْ وَبَيْنَ الْجَبَلِ فَلَمَّا رَأَوْا السَّهْمَ وَقَفُوا فَجِئْتُ بِهِمْ أَسُوقُهُمْ وَفِيهِمْ امْرَأَةٌ مِنْ بَنِي فَزَارَةَ عَلَيْهَا قَشْعٌ مِنْ أَدَمٍ قَالَ الْقَشْعُ النِّطَعُ مَعَهَا ابْنَةٌ لَهَا مِنْ أَحْسَنِ الْعَرَبِ فَسُقْتُهُمْ حَتَّى أَتَيْتُ بِهِمْ أَبَا بَكْرٍ فَنَفَّلَنِي أَبُو بَكْرٍ ابْنَتَهَا فَقَدِمْنَا الْمَدِينَةَ وَمَا كَشَفْتُ لَهَا ثَوْبًا فَلَقِيَنِي رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ فِي السُّوقِ فَقَالَ يَا سَلَمَةُ هَبْ لِي الْمَرْأَةَ فَقُلْتُ يَا رَسُولَ اللَّهِ وَاللَّهِ لَقَدْ أَعْجَبَتْنِي وَمَا كَشَفْتُ لَهَا ثَوْبًا ثُمَّ لَقِيَنِي رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ مِنْ الْغَدِ فِي السُّوقِ فَقَالَ لِي يَا سَلَمَةُ هَبْ لِي الْمَرْأَةَ لِلَّهِ أَبُوكَ فَقُلْتُ هِيَ لَكَ يَا رَسُولَ اللَّهِ فَوَاللَّهِ مَا كَشَفْتُ لَهَا ثَوْبًا فَبَعَثَ بِهَا رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ إِلَى أَهْلِ مَكَّةَ فَفَدَى بِهَا نَاسًا مِنْ الْمُسْلِمِينَ كَانُوا أُسِرُوا بِمَكَّةَ
[Zuhairs bin Harbs] mums pastāstīja, [Umars bin Junuss] mums pastāstīja, [Ikrimahs bin 'Ammars] man pastāstīja, [Ijass bin Salamahs] man [manam tēvam] teica: "Es reiz cīnījos Fazaras reģionā Abu Bakra vadībā, kuru Allāha Vēstnesis (lai viņam ir miers un Allāha svētība) iecēla mūs vadīt. Kad attālums līdz avotam bija tikai dažas minūtes, Abu Bakrs pavēlēja mums kādu brīdi atpūsties, kamēr vadījām uzbrukuma stratēģiju, kā tuvoties avotam, uzbrukt un sagūstīt gūstekņus. Tad es nejauši ieraudzīju starp viņiem - ienaidnieku - bērnus un sievietes gūstā. Tā kā es uztraucos, ka viņi pirmie uzkāps kalnā, es raidīju bultas pret ienaidnieku grupu, kas atradās ap kalnu. Tiklīdz es ieraudzīju bultas lidojam viņu virzienā, viņi apstājās, un es viņus sagūstīju. Izrādījās, ka starp viņiem bija sieviete no Bani Fazaras, kura valkāja no ādas izgatavotu galvassegu, un viņas meita, kura bija visskaistākā starp arābiem, bija kopā ar viņu meitu." Tad es to nodevu Abu Bakram, tad Abu Bakrs atdeva man savu meitu kā ganimas dārgumu. Pēc tam mēs devāmies mājās un ieradāmies Medīnā, un man arī nebija laika mīlēties ar meiteni. Kad biju tirgū, es satiku rahāmu (miers ar viņu), viņš uzreiz man teica: "Ak, Abu Salamah, atdod man vakardienas meiteni!" Tad es atbildēju: "Ak, Allāha vēstnesis, pie Allāha viņš mani patiesi pārsteidza, bet man vēl nav bijusi iespēja ar viņu nodarboties ar seksu." Tad nākamajā dienā rahāms (miers ar viņu) sagaidīja mani tirgū un teica: "Ak, Salamah, atdod man vakardienas meiteni!" Tad es teicu: "Viņa ir domāta tev, ak, Allāha vēstnesis, pie Allāha, man nekad nav bijis ar viņu nodarbošanās ar seksu". Tad Rasulullah (miers un svētība viņam) nosūtīja meiteni uz Meku kā izpirkuma maksu par musulmaņu karaspēku, kas tur tika turēts gūstā.