Hadith Representative
Seorang berbuat dosa kemudian dia berwudhu dan membaguskan wudhunya, shalat dua rakaat dan memohon ampun kepada Allah kecuali pasti Allah akan mengampuni dosanya
Imam Tirmidzi : 371حَدَّثَنَا قُتَيْبَةُ حَدَّثَنَا أَبُو عَوَانَةَ عَنْ عُثْمَانَ بْنِ الْمُغِيرَةِ عَنْ عَلِيِّ بْنِ رَبِيعَةَ عَنْ أَسْمَاءَ بْنِ الْحَكَمِ الْفَزَارِيِّ قَال سَمِعْتُ عَلِيًّا يَقُولُإِنِّي كُنْتُ رَجُلًا إِذَا سَمِعْتُ مِنْ رَسُولِ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ حَدِيثًا نَفَعَنِي اللَّهُ مِنْهُ بِمَا شَاءَ أَنْ يَنْفَعَنِي بِهِ وَإِذَا حَدَّثَنِي رَجُلٌ مِنْ أَصْحَابِهِ اسْتَحْلَفْتُهُ فَإِذَا حَلَفَ لِي صَدَّقْتُهُ وَإِنَّهُ حَدَّثَنِي أَبُو بَكْرٍ وَصَدَقَ أَبُو بَكْرٍ قَالَ سَمِعْتُ رَسُولَ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ يَقُولُ مَا مِنْ رَجُلٍ يُذْنِبُ ذَنْبًا ثُمَّ يَقُومُ فَيَتَطَهَّرُ ثُمَّ يُصَلِّي ثُمَّ يَسْتَغْفِرُ اللَّهَ إِلَّا غَفَرَ اللَّهُ لَهُ ثُمَّ قَرَأَ هَذِهِ الْآيَةَ{ وَالَّذِينَ إِذَا فَعَلُوا فَاحِشَةً أَوْ ظَلَمُوا أَنْفُسَهُمْ ذَكَرُوا اللَّهَ فَاسْتَغْفَرُوا لِذُنُوبِهِمْ }إِلَى آخِرِ الْآيَةِقَالَ وَفِي الْبَاب عَنْ ابْنِ مَسْعُودٍ وَأَبِي الدَّرْدَاءِ وَأَنَسٍ وَأَبِي أُمَامَةَ وَمُعَاذٍ وَوَاثِلَةَ وَأَبِي الْيَسَرِ وَاسْمُهُ كَعْبُ بْنُ عَمْرٍو قَالَ أَبُو عِيسَى حَدِيثُ عَلِيٍّ حَدِيثٌ حَسَنٌ لَا نَعْرِفُهُ إِلَّا مِنْ هَذَا الْوَجْهِ مِنْ حَدِيثِ عُثْمَانَ بْنِ الْمُغِيرَةِ وَرَوَى عَنْهُ شُعْبَةُ وَغَيْرُ وَاحِدٍ فَرَفَعُوهُ مِثْلَ حَدِيثِ أَبِي عَوَانَةَ وَرَوَاهُ سُفْيَانُ الثَّوْرِيُّ وَمِسْعَرٌ فَأَوْقَفَاهُ وَلَمْ يَرْفَعَاهُ إِلَى النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ وَقَدْ رُوِيَ عَنْ مِسْعَرٍ هَذَا الْحَدِيثُ مَرْفُوعًا أَيْضًا وَلَا نَعْرِفُ لِأَسْمَاءَ بْنِ الْحَكَمِ حَدِيثًا مَرْفُوعًا إِلَّا هَذَا
[Kutaiba] mums ir teicis; [Abu Avana] mums ir teicis no [Usmana bin Al Mughiras], no [Ali bin Rabijas], no [Asmas bin Al Hakama Al Fazari] viņš teica: “Es dzirdēju [Ali] sakām: “Patiesi, es esmu cilvēks, kurš, ja dzirdu hadītu no Allāha vēstneša (sallallaahu 'alaihi wasallam), tad līdz ar to Allāhs man dos labumu ar Allāha gribu, kas man dos labumu. Un, ja kāds no Allāha vēstneša pavadoņiem man pastāsta hadītu, tad es lūdzu viņam zvērēt, ja viņš ir zvērējis, tad es viņam ticu.” [Abu Bakrs] - viņš bija godīgs cilvēks - reiz man teica: “Es dzirdēju Allāha vēstnesi (sallallaahu 'alaihi wasallam) sakām: “Tas nav cilvēks, kurš izdara grēku, tad pieceļas un lūdzas, un tad lūdz Allāham piedošanu, ja vien Allāhs viņam noteikti nepiedos.” Tad viņš nolasīja šo pantu: — Un arī tie, kas, pastrādājot nežēlīgus darbus vai nodarot sev pāri, atceras Allāhu un tad lūdz piedošanu par saviem grēkiem — līdz panta beigām.” Viņš teica: “Šajā nodaļā ir arī stāstījumi no Ibn Masūda, Abu Dardas, Anasa, Abu Umāmas, Muādza un Vatsilas. Abu Al Jasara vārds bija Kābs bin Amru.” Abu Isa teica: “Ali hadīts ir Hasana pakāpē, un mēs par to nezinām no šīs rindas, izņemot no Usmana bin Al Mughiras hadīta. [Sjuba] un citi atstāstīja šo hadītu no [Usmana bin Al Mughras], pēc tam viņi to interpretēja kā Abu Avanas hadītu.” Arī [Sufyan Ats Tsauri] un [Mis'ar] to pastāstīja, bet abi to pastāstīja tikai muquf veidā un nenodeva to Pravietim (sallallaahu 'alaihi wasallam). Un šo hadītu arī pārraidīja Mis'ar marfu', un mēs nekad nezinājām, ka Asma` bin Al Hakam bija vēl kāds marfu' hadīts, izņemot šo hadītu.