Hadith Representative
Rasulullah saw melaksanakan puasa pada tanggal sembilan dzul hijah, hari asyura, tiga hari pada tiap bulan dan hari senin dan kamis tiap awal bulan
Imam Muslim : 1976و حَدَّثَنَا يَحْيَى بْنُ يَحْيَى التَّمِيمِيُّ وَقُتَيْبَةُ بْنُ سَعِيدٍ جَمِيعًا عَنْ حَمَّادٍ قَالَ يَحْيَى أَخْبَرَنَا حَمَّادُ بْنُ زَيْدٍ عَنْ غَيْلَانَ عَنْ عَبْدِ اللَّهِ بْنِ مَعْبَدٍ الزِّمَّانِيِّ عَنْ أَبِي قَتَادَةَ رَجُلٌ أَتَى النَّبِيَّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ فَقَالَ كَيْفَ تَصُومُ فَغَضِبَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ فَلَمَّا رَأَى عُمَرُ رَضِيَ اللَّهُ عَنْهُ غَضَبَهُ قَالَ رَضِينَا بِاللَّهِ رَبًّا وَبِالْإِسْلَامِ دِينًا وَبِمُحَمَّدٍ نَبِيًّا نَعُوذُ بِاللَّهِ مِنْ غَضَبِ اللَّهِ وَغَضَبِ رَسُولِهِ فَجَعَلَ عُمَرُ رَضِيَ اللَّهُ عَنْهُ يُرَدِّدُ هَذَا الْكَلَامَ حَتَّى سَكَنَ غَضَبُهُ فَقَالَ عُمَرُ يَا رَسُولَ اللَّهِ كَيْفَ بِمَنْ يَصُومُ الدَّهْرَ كُلَّهُ قَالَ لَا صَامَ وَلَا أَفْطَرَ أَوْ قَالَ لَمْ يَصُمْ وَلَمْ يُفْطِرْ قَالَ كَيْفَ مَنْ يَصُومُ يَوْمَيْنِ وَيُفْطِرُ يَوْمًا قَالَ وَيُطِيقُ ذَلِكَ أَحَدٌ قَالَ كَيْفَ مَنْ يَصُومُ يَوْمًا وَيُفْطِرُ يَوْمًا قَالَ ذَاكَ صَوْمُ دَاوُدَ عَلَيْهِ السَّلَام قَالَ كَيْفَ مَنْ يَصُومُ يَوْمًا وَيُفْطِرُ يَوْمَيْنِ قَالَ وَدِدْتُ أَنِّي طُوِّقْتُ ذَلِكَ ثُمَّ قَالَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ ثَلَاثٌ مِنْ كُلِّ شَهْرٍ وَرَمَضَانُ إِلَى رَمَضَانَ فَهَذَا صِيَامُ الدَّهْرِ كُلِّهِ صِيَامُ يَوْمِ عَرَفَةَ أَحْتَسِبُ عَلَى اللَّهِ أَنْ يُكَفِّرَ السَّنَةَ الَّتِي قَبْلَهُ وَالسَّنَةَ الَّتِي بَعْدَهُ وَصِيَامُ يَوْمِ عَاشُورَاءَ أَحْتَسِبُ عَلَى اللَّهِ أَنْ يُكَفِّرَ السَّنَةَ الَّتِي قَبْلَهُ
Un ir pastuostejs mums [Jahja bin Jahja Pi Tamimi] un [Kutaiba bin Sa'ida] vysim nu [Hamada] - [Jahja] saceja- ir sacejis mums [Hamadam bin Zaidam] nu [Gailana] nu [Abdulla bin Ma'bada Az Zimani] nu [Abu Katahulam] un 'cylvāks atnōce uz . — Kai tu gavēj? Izdzieržūt tū vaicuojumu, Rasulullahs sallallaahu 'alaihi vasalams sasadusmuoja. Un, kod Umars īraudzeja, ka Rasulullahs ir dusmeigs, jys saceja: "Mes pījemam Allahu kai Dīvu, islamu kai reliģiju un Muhamedu kai Viestnīku." Mes meklejam patvārumu pi Allaha, nu Allaha un Jō Viestnīka dusmem'. Umars atkōrtōja šūs vōrdus, cikom nūsamīrynōja Pesteitōja dusmes. Tod jys vaicōja: "O, Allaha Viestneica, kai ar cylvākim, kuri gavēj vysu godu?" Jis atbiļdēja: „Jis ni gavēj, ni gavēj puortrauc”. -voi jys saceja ar redakceju 'Myužeigi jys nateik uzskateits par gavēšonu un nateik uzskateits par gavēšonu pōrtrauktōju-- Umars otkon vaicōja: 'Kas par cylvākim, kuri vīnu dīnu gavēj un vīnu dīnu pōrtrauc gavēšonu?' Jis atbiļdēja: — Tys ir Davuda gavēņs "Alaihis Salam". Umars otkon vaicuoja: — A kai ar cylvākim, kuri vīnu dīnu gavēj i divejis dīnys gavēj? Jis atbiļdēja: „Es byutu prīceigs, ka dūtu spāku tū dareit”. Tod Rasulullahs šalallahu 'alaihi wasallams saceja: "Gavēšona trejs dīnas kotru mēnesi, gavēšona nu Ramadlana leidz Ramadlana ir tys pats, kas gavēšona vasalu godu." Gavejūt Arafa dīnā, es ari lyudzu Allahu, lai gavēšona var izdzēst vysa goda grākus pyrms un pēc goda. Kas īt par gavēšonu 'Ašuras' dīnā, es lyudzu Allahu, lai šys gavēņs varātu izdzēst īprīkšejō goda grākus'.