Hadith Representative
Rasulullah saw melaksanakan puasa pada tanggal sembilan dzul hijah, hari asyura, tiga hari pada tiap bulan dan hari senin dan kamis tiap awal bulan
Imam Muslim : 1976و حَدَّثَنَا يَحْيَى بْنُ يَحْيَى التَّمِيمِيُّ وَقُتَيْبَةُ بْنُ سَعِيدٍ جَمِيعًا عَنْ حَمَّادٍ قَالَ يَحْيَى أَخْبَرَنَا حَمَّادُ بْنُ زَيْدٍ عَنْ غَيْلَانَ عَنْ عَبْدِ اللَّهِ بْنِ مَعْبَدٍ الزِّمَّانِيِّ عَنْ أَبِي قَتَادَةَ رَجُلٌ أَتَى النَّبِيَّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ فَقَالَ كَيْفَ تَصُومُ فَغَضِبَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ فَلَمَّا رَأَى عُمَرُ رَضِيَ اللَّهُ عَنْهُ غَضَبَهُ قَالَ رَضِينَا بِاللَّهِ رَبًّا وَبِالْإِسْلَامِ دِينًا وَبِمُحَمَّدٍ نَبِيًّا نَعُوذُ بِاللَّهِ مِنْ غَضَبِ اللَّهِ وَغَضَبِ رَسُولِهِ فَجَعَلَ عُمَرُ رَضِيَ اللَّهُ عَنْهُ يُرَدِّدُ هَذَا الْكَلَامَ حَتَّى سَكَنَ غَضَبُهُ فَقَالَ عُمَرُ يَا رَسُولَ اللَّهِ كَيْفَ بِمَنْ يَصُومُ الدَّهْرَ كُلَّهُ قَالَ لَا صَامَ وَلَا أَفْطَرَ أَوْ قَالَ لَمْ يَصُمْ وَلَمْ يُفْطِرْ قَالَ كَيْفَ مَنْ يَصُومُ يَوْمَيْنِ وَيُفْطِرُ يَوْمًا قَالَ وَيُطِيقُ ذَلِكَ أَحَدٌ قَالَ كَيْفَ مَنْ يَصُومُ يَوْمًا وَيُفْطِرُ يَوْمًا قَالَ ذَاكَ صَوْمُ دَاوُدَ عَلَيْهِ السَّلَام قَالَ كَيْفَ مَنْ يَصُومُ يَوْمًا وَيُفْطِرُ يَوْمَيْنِ قَالَ وَدِدْتُ أَنِّي طُوِّقْتُ ذَلِكَ ثُمَّ قَالَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ ثَلَاثٌ مِنْ كُلِّ شَهْرٍ وَرَمَضَانُ إِلَى رَمَضَانَ فَهَذَا صِيَامُ الدَّهْرِ كُلِّهِ صِيَامُ يَوْمِ عَرَفَةَ أَحْتَسِبُ عَلَى اللَّهِ أَنْ يُكَفِّرَ السَّنَةَ الَّتِي قَبْلَهُ وَالسَّنَةَ الَّتِي بَعْدَهُ وَصِيَامُ يَوْمِ عَاشُورَاءَ أَحْتَسِبُ عَلَى اللَّهِ أَنْ يُكَفِّرَ السَّنَةَ الَّتِي قَبْلَهُ
Un Viņš mums [Jahja bin Jahja At Tamimi] un [Kutaiba bin Saīdam] no [Hammada] ir pastāstījis - [Jahja] teica - ir mums [Hammads bin Zaīds] no [Ghailana], no [Abdulla bin Ma'bad Az Zimani], no [Abu Katatadas], ka kāds vīrietis atnāca pie Pravieša (miers ar viņu) un jautāja: "Kā tu gavē?" Izdzirdot šo jautājumu, Pravietis (miers ar viņu) sadusmojās. Un, kad Umars redzēja, ka Pravietis (miers ar viņu) ir dusmīgs, viņš teica: "Mēs pieņemam Allāhu kā Dievu, islāmu kā reliģiju un Muhamedu kā Vēstnesi. Mēs meklējam patvērumu pie Allāha no Allāha un Viņa Vēstneša dusmām." Umars atkārtoja šos vārdus, līdz Pravieša (miers ar viņu) dusmas norima. Tad viņš jautāja: “Ak, Allāha vēstnesis, kā ir ar cilvēkiem, kas gavē visu gadu?” Viņš atbildēja: “Viņš negavē, ne pārtrauc savu gavēni.” – vai arī viņš teica ar redakcijas sleju “Mūžīgi viņš netiek uzskatīts par gavēni, kā arī netiek uzskatīts par gavēņa pārkāpēju” – Umars atkal jautāja: “Kā ir ar cilvēkiem, kas gavē vienu dienu un pārtrauc gavēni vienu dienu?” Viņš atbildēja: “Tas ir Dāvuda gavēnis “Alaihis Salam”.” Umars atkal jautāja: “Kā ir ar cilvēkiem, kas gavē vienu dienu un pārtrauc gavēni divas dienas?” Viņš atbildēja: “Es būtu laimīgs, ja man tiktu dots spēks to darīt.” Tad Rasulullah (miers ar viņu) teica: “Gavēnis trīs dienas katru mēnesi, gavēnis no Ramadlana līdz Ramadlanam ir tas pats, kas gavēnis visu gadu. Gavējot Arafas dienā, es arī lūdzu Allāhu, lai gavēnis varētu izdzēst visa iepriekšējā gada un nākamā gada grēkus.” Kas attiecas uz gavēni Ašūras dienā, es lūdzu Allāhu, lai šis gavēnis varētu izdzēst iepriekšējā gada grēkus.