Revert to Islam, click here
ISLAM AL-HAQ: QURAN & HADITH
(The True Islam)



- Malaikat Malaikat Jibril Malaikat jibril mengajarkan Al-Qur’an dan menjelaskan berbagai ilmu Malaikat jibril datang kepada manusia untuk mengajarkan agama mereka yaitu iman, islam, ihsan, dan tanda-tanda kiamat

Hadith Search Results :
Total Hadith : 1
Hadith Representative
Malaikat jibril datang kepada manusia untuk mengajarkan agama mereka yaitu iman, islam, ihsan, dan tanda-tanda kiamat
Imam Abu Dawud : 4075

حَدَّثَنَا عُبَيْدُ اللَّهِ بْنُ مُعَاذٍ حَدَّثَنَا أَبِي حَدَّثَنَا كَهْمَسٌ عَنْ ابْنِ بُرَيْدَةَ عَنْ يَحْيَى بْنِ يَعْمَرَ قَالَ كَانَ أَوَّلَ مَنْ تَكَلَّمَ فِي الْقَدَرِ بِالْبَصْرَةِ مَعْبَدٌ الْجُهَنِيُّ فَانْطَلَقْتُ أَنَا وَحُمَيْدُ بْنُ عَبْدِ الرَّحْمَنِ الْحِمْيَرِيُّ حَاجَّيْنِ أَوْ مُعْتَمِرَيْنِ فَقُلْنَا لَوْ لَقِينَا أَحَدًا مِنْ أَصْحَابِ رَسُولِ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ فَسَأَلْنَاهُ عَمَّا يَقُولُ هَؤُلَاءِ فِي الْقَدَرِ فَوَفَّقَ اللَّهُ لَنَا عَبْدَ اللَّهِ بْنَ عُمَرَ دَاخِلًا فِي الْمَسْجِدِ فَاكْتَنَفْتُهُ أَنَا وَصَاحِبِي فَظَنَنْتُ أَنَّ صَاحِبِي سَيَكِلُ الْكَلَامَ إِلَيَّ فَقُلْتُ أَبَا عَبْدِ الرَّحْمَنِ إِنَّهُ قَدْ ظَهَرَ قِبَلَنَا نَاسٌ يَقْرَءُونَ الْقُرْآنَ وَيَتَفَقَّرُونَ الْعِلْمَ يَزْعُمُونَ أَنْ لَا قَدَرَ وَالْأَمْرَ أُنُفٌ فَقَالَ إِذَا لَقِيتَ أُولَئِكَ فَأَخْبِرْهُمْ أَنِّي بَرِيءٌ مِنْهُمْ وَهُمْ بُرَآءُ مِنِّي وَالَّذِي يَحْلِفُ بِهِ عَبْدُ اللَّهِ بْنُ عُمَرَ لَوْ أَنَّ لِأَحَدِهِمْ مِثْلَ أُحُدٍ ذَهَبًا فَأَنْفَقَهُ مَا قَبِلَهُ اللَّهُ مِنْهُ حَتَّى يُؤْمِنَ بِالْقَدَرِ ثُمَّ قَالَ حَدَّثَنِي عُمَرُ بْنُ الْخَطَّابِ قَالَبَيْنَمَا نَحْنُ عِنْدَ رَسُولِ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ إِذْ طَلَعَ عَلَيْنَا رَجُلٌ شَدِيدُ بَيَاضِ الثِّيَابِ شَدِيدُ سَوَادِ الشَّعْرِ لَا يُرَى عَلَيْهِ أَثَرُ السَّفَرِ وَلَا نَعْرِفُهُ حَتَّى جَلَسَ إِلَى النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ فَأَسْنَدَ رُكْبَتَيْهِ إِلَى رُكْبَتَيْهِ وَوَضَعَ كَفَّيْهِ عَلَى فَخِذَيْهِ وَقَالَ يَا مُحَمَّدُ أَخْبِرْنِي عَنْ الْإِسْلَامِ فَقَالَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ الْإِسْلَامُ أَنْ تَشْهَدَ أَنْ لَا إِلَهَ إِلَّا اللَّهُ وَأَنَّ مُحَمَّدًا رَسُولُ اللَّهِ وَتُقِيمَ الصَّلَاةَ وَتُؤْتِيَ الزَّكَاةَ وَتَصُومَ رَمَضَانَ وَتَحُجَّ الْبَيْتَ إِنْ اسْتَطَعْتَ إِلَيْهِ سَبِيلًا قَالَ صَدَقْتَ قَالَ فَعَجِبْنَا لَهُ يَسْأَلُهُ وَيُصَدِّقُهُ قَالَ فَأَخْبِرْنِي عَنْ الْإِيمَانِ قَالَ أَنْ تُؤْمِنَ بِاللَّهِ وَمَلَائِكَتِهِ وَكُتُبِهِ وَرُسُلِهِ وَالْيَوْمِ الْآخِرِ وَتُؤْمِنَ بِالْقَدَرِ خَيْرِهِ وَشَرِّهِ قَالَ صَدَقْتَ قَالَ فَأَخْبِرْنِي عَنْ الْإِحْسَانِ قَالَ أَنْ تَعْبُدَ اللَّهَ كَأَنَّكَ تَرَاهُ فَإِنْ لَمْ تَكُنْ تَرَاهُ فَإِنَّهُ يَرَاكَ قَالَ فَأَخْبِرْنِي عَنْ السَّاعَةِ قَالَ مَا الْمَسْئُولُ عَنْهَا بِأَعْلَمَ مِنْ السَّائِلِ قَالَ فَأَخْبِرْنِي عَنْ أَمَارَاتِهَا قَالَ أَنْ تَلِدَ الْأَمَةُ رَبَّتَهَا وَأَنْ تَرَى الْحُفَاةَ الْعُرَاةَ الْعَالَةَ رِعَاءَ الشَّاءِ يَتَطَاوَلُونَ فِي الْبُنْيَانِ قَالَ ثُمَّ انْطَلَقَ فَلَبِثْتُ ثَلَاثًا ثُمَّ قَالَ يَا عُمَرُ هَلْ تَدْرِي مَنْ السَّائِلُ قُلْتُ اللَّهُ وَرَسُولُهُ أَعْلَمُ قَالَ فَإِنَّهُ جِبْرِيلُ أَتَاكُمْ يُعَلِّمُكُمْ دِينَكُمْحَدَّثَنَا مُسَدَّدٌ حَدَّثَنَا يَحْيَى عَنْ عُثْمَانَ بْنِ غِيَاثٍ قَالَ حَدَّثَنِي عَبْدُ اللَّهِ بْنُ بُرَيْدَةَ عَنْ يَحْيَى بْنِ يَعْمَرَ وَحُمَيْدِ بْنِ عَبْدِ الرَّحْمَنِ قَالَا لَقِيَنَا عَبْدُ اللَّهِ بْنُ عُمَرَ فَذَكَرْنَا لَهُ الْقَدَرَ وَمَا يَقُولُونَ فِيهِ فَذَكَرَ نَحْوَهُ زَادَ قَالَ وَسَأَلَهُ رَجُلٌ مِنْ مُزَيْنَةَ أَوْ جُهَيْنَةَ فَقَالَ يَا رَسُولَ اللَّهِ فِيمَا نَعْمَلُ أَفِي شَيْءٍ قَدْ خَلَا أَوْ مَضَى أَوْ فِي شَيْءٍ يُسْتَأْنَفُ الْآنَ قَالَ فِي شَيْءٍ قَدْ خَلَا وَمَضَى فَقَالَ الرَّجُلُ أَوْ بَعْضُ الْقَوْمِ فَفِيمَ الْعَمَلُ قَالَ إِنَّ أَهْلَ الْجَنَّةِ يُيَسَّرُونَ لِعَمَلِ أَهْلِ الْجَنَّةِ وَإِنَّ أَهْلَ النَّارِ يُيَسَّرُونَ لِعَمَلِ أَهْلِ النَّارِ حَدَّثَنَا مَحْمُودُ بْنُ خَالِدٍ حَدَّثَنَا الْفِرْيَابِيُّ عَنْ سُفْيَانَ قَالَ حَدَّثَنَا عَلْقَمَةُ بْنُ مَرْثَدٍ عَنْ سُلَيْمَانَ بْنِ بُرَيْدَةَ عَنْ ابْنِ يَعْمَرَ بِهَذَا الْحَدِيثِ يَزِيدُ وَيَنْقُصُ قَالَ فَمَا الْإِسْلَامُ قَالَ إِقَامُ الصَّلَاةِ وَإِيتَاءُ الزَّكَاةِ وَحَجُّ الْبَيْتِ وَصَوْمُ شَهْرِ رَمَضَانَ وَالِاغْتِسَالُ مِنْ الْجَنَابَةِ قَالَ أَبُو دَاوُد عَلْقَمَةُ مُرْجِئٌ

Myusim ir saceits [Ubaidullahs bin Mu'adz] saceja, ir saceits mums [Muns tāvs] saceja, ir saceits mums [Kahmas] nu [Ibn Buraidas] nu [Jahya bin Ja'mar] jys saceja: 'Cylvāks, kurs pyrmais runōja par liktiņa vaicōjumu Basrahs piļsātā, beja Mahanids'. Mes ar Humaidu bin Abdurrahmanu Al Himjari braucem iz hadžu voi umru. Mes tod nūmurmynōjom: — Ja mes satiksim kaidu nu Rasulullah sallallaahu 'alaihi wasallam leidzbrauciejim, mes jam izvaicuosim par tū, kū cylvāki soka par liktini. Tod Allahs nūlamts mums satikt [Abdullah bin Umaru], kod jis gatavejuos īīt mošejā, deļtuo mes ar draugu pīguojom pi juo. Es dūmōju, ka muns draugs maņ pōrstōvēs sarunu, tōpēc es saceju: "O, Abu 'Abdurrahmans, myusu vydā ir pasarōdejuši cylvāki, kuri losa koranu un ir ceņteigi pēc zynōšonom, bet jī tic, ka liktiņa nav, un lītas tikai nūteik bez liktiņa īsajaukšonas!" Ibn Umars tod saceja: „Ja tu jūs sateik, tod soki, ka es asu nu jim izaškeirs i jī ari ir izaškeiruši nu mane.” Un ar Tū, kuru Abdullahs bin Umars zvērej Sovā vōrdā, ja jim ir zalts tikpat lels kai Uhuda kolns, un tod jī tū izlītoj, tod Allahs tū napījims, cikom jī naticēs liktiņam'. Tod jys saceja: "[Umars Ibnuls Khathabs] maņ pascēja, jys saceja: "Cik mes bejom pi Rasulullah sallallaahu 'alaihi wasallam, pēški atnōce cylvāks, kurs beja valkās ļūti boltas drēbēs un jō moti beja ļūti malni." Nabeja nikaidu zeimu, ka jys byutu tōlajā ceļā, bet nivīns nu mums jū napazyna. Tod jys pīgōja pi Pesteitōja sallallaahu 'alaihi wasallam, jys atsaspīde uz Pesteitōja ceļagolim un nūlyka plaukstas uz obejim stīplim. Piec tam jis saceja: „O Muhameds, pastuosti maņ par islamu?” Rasulullahs tod atbiļdēja: "Islams ir tys, ka tu līcynoj, ka nav pīlyugšonai vērteiga dīva, izjamūt Allahu un Muhameds ir Jō viestneica. Tu veic lyugšonys, moksoj zakatu, gavēsi Ramadana laikā i veic svātceļuojumu iz Baitullah, ka vari'. Cylvāks saceja: „Tev taisneiba”. Umars saceja: „Mes par jū bejom puorsteigti, jis vaicuoja i pats tū apstyprynuoja”. Cylvāks otkon vaicoj: — Pasoki maņ par ticeibu? Jys atbiļdēja: "Ticeiba ir tei, ka tu tici Allaham, Jō eņgelim, Jō grōmotom, Jō Viestnīkim, Pādejai dīnai un tici liktiņam; slyktais voi lobs'. Cylvāks saceja: „Tev taisneiba”. Cylvāks turpynuoja: — Pasoki, kas ir ihsans? Jys atbiļdēja: "Tu pīlyudz Allahu tai, it kai tu Jū redzētu, ja tu Jū navari redzēt, tod Jys var tevi redzēt". Cylvāks otkon vaicoj: — Pasoki maņ par Tīsas dīnu? Jis atbiļdēja: „Nav tai, ka vaicuotais cylvāks zyna lobuok nakai vaicuotais cylvāks”. Cylvāks vaicoj: — Tod pasoki maņ zeimis? Jis atbiļdēja: „Ka kolps ir pīdzymušs sovam kungam, tod tu redzi cylvākus ar bosom kuojom – nabadzeigūs – un vušku gonu, kas sasaceņš ceļt augstys ākys”. Umars saceja: — Cylvāks tod aizguoja, i es kluseju treis dīnys. Tod jis saceja: — O, Umars, voi tu zyni, kas beja tys cylvāks, kurs tū vaicuojumu uzdeve? Es atbiļdieju: „Allahs un Jō Viestneica zyna lobōk.” Jis saceja: „Tys ir Gabrieļs, jis atbrauce pi tevis, lai vuiceitu tevi par tovom religiskajom lītom”. Ir sacejs mums [Musaddads] sacejs, ir sacejs mums [Jahya] nu [Usmana bin Ghijats] jis sacejs; ir sacejs maņ [Abdullahs bin Buraidam] nu [Jahjis bin Ja'mara] i [Humaids bin Abdurrahmans] obeji saceja: "Mes sasatykom ar [Abdullahs] . bin Umar], tod mes jam pastuostejom par liktini i tū, kū cylvāki par tū soka.... tod jis pīminēja hadisu. Bet jys pībylda, jys saceja: "Tod beja cylvāks nu Muzainas voi Juhainas, kurs vaicōja Pesteitōjam sallallaahu 'alaihi wasallam: "O Allaha Viestneica, kai mums vajadzātu dareit labdareibu?" Voi prakse ir baļsteita iz paguojušū liktini voi tei ir baļsteita iz koč kū jaunu? jys atbiļdēja: — Pamatojūtīs uz kaut kū, kas ir nūteikts. Cylvāks, voi kaidi cylvāki otkon vaicuoja: — Tod parkū mes doram labdareibu? Jis atbiļdēja: „Patīši, dabasu cylvākim byus vīgļuok dareit lobus dorbus ar dabasu cylvāku dorbim, bet eļnis cylvākim byus vīgļuok dareit lobus dorbus ar eļnis cylvāku dorbim”. Ir sacejs mums [Mahmuds bin Khalids] sacejs, ir sacejs mums [Al Firjabi] nu [Sufyana] jis sacejs; ir sacejis mums [Alkama bin Martsads] ​​nu [Sulaimana bin Buraidas] nu [Ibn Ja'mara] ar tū pošu hadisu, 'pīaugšona un samazynōšona'. Jis vaicuoja: — Tod kas ir islams? Jys atbiļdēja: "Izpiļdeit lyugšonas, moksōt zakatu, izpiļdeit hadžu, gavēt Ramadana mēnesī un maudōt Junubu". Abu Davuds saceja: "Alkama ir murdžija".

Hadith Corroboration :

Imam Ahmad : 179, 186, 346, 352, 5592, 8808, 9031, 9137, 16541, 16851, 21502, 21577
Imam Bukhari : 48, 4404
Imam Muslim : 9, 10, 11, 2773
Imam Abu Dawud : 4075
Imam Tirmidzi : 2535
Imam Nasa'i : 4904, 4905
Imam Ibnu Majah : 62, 63