Hadith Representative
Malaikat jibril datang untuk menjelaskan kepada Rasulullah shallallahu 'alaihi wasallam tentang waktu-waktu shalat
Imam Tirmidzi : 138حَدَّثَنَا هَنَّادُ بْنُ السَّرِيِّ حَدَّثَنَا عَبْدُ الرَّحْمَنِ بْنُ أَبِي الزِّنَادِ عَنْ عَبْدِ الرَّحْمَنِ بْنِ الْحَارِثِ بْنِ عَيَّاشِ بْنِ أَبِي رَبِيعَةَ عَنْ حَكِيمِ بْنِ حَكِيمٍ وَهُوَ ابْنُ عَبَّادِ بْنِ حُنَيْفٍ أَخْبَرَنِي نَافِعُ بْنُ جُبَيْرِ بْنِ مُطْعِمٍ قَالَ أَخْبَرَنِي ابْنُ عَبَّاسٍأَنَّ النَّبِيَّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ قَالَ أَمَّنِي جِبْرِيلُ عَلَيْهِ السَّلَام عِنْدَ الْبَيْتِ مَرَّتَيْنِ فَصَلَّى الظُّهْرَ فِي الْأُولَى مِنْهُمَا حِينَ كَانَ الْفَيْءُ مِثْلَ الشِّرَاكِ ثُمَّ صَلَّى الْعَصْرَ حِينَ كَانَ كُلُّ شَيْءٍ مِثْلَ ظِلِّهِ ثُمَّ صَلَّى الْمَغْرِبَ حِينَ وَجَبَتْ الشَّمْسُ وَأَفْطَرَ الصَّائِمُ ثُمَّ صَلَّى الْعِشَاءَ حِينَ غَابَ الشَّفَقُ ثُمَّ صَلَّى الْفَجْرَ حِينَ بَرَقَ الْفَجْرُ وَحَرُمَ الطَّعَامُ عَلَى الصَّائِمِ وَصَلَّى الْمَرَّةَ الثَّانِيَةَ الظُّهْرَ حِينَ كَانَ ظِلُّ كُلِّ شَيْءٍ مِثْلَهُ لِوَقْتِ الْعَصْرِ بِالْأَمْسِ ثُمَّ صَلَّى الْعَصْرَ حِينَ كَانَ ظِلُّ كُلِّ شَيْءٍ مِثْلَيْهِ ثُمَّ صَلَّى الْمَغْرِبَ لِوَقْتِهِ الْأَوَّلِ ثُمَّ صَلَّى الْعِشَاءَ الْآخِرَةَ حِينَ ذَهَبَ ثُلُثُ اللَّيْلِ ثُمَّ صَلَّى الصُّبْحَ حِينَ أَسْفَرَتْ الْأَرْضُ ثُمَّ الْتَفَتَ إِلَيَّ جِبْرِيلُ فَقَالَ يَا مُحَمَّدُ هَذَا وَقْتُ الْأَنْبِيَاءِ مِنْ قَبْلِكَ وَالْوَقْتُ فِيمَا بَيْنَ هَذَيْنِ الْوَقْتَيْنِقَالَ أَبُو عِيسَى وَفِي الْبَاب عَنْ أَبِي هُرَيْرَةَ وَبُرَيْدَةَ وَأَبِي مُوسَى وَأَبِي مَسْعُودٍ الْأَنْصَارِيِّ وَأَبِي سَعِيدٍ وَجَابِرٍ وَعَمْرِو بْنِ حَزْمٍ وَالْبَرَاءِ وَأَنَسٍ أَخْبَرَنِي أَحْمَدُ بْنُ مُحَمَّدِ بْنِ مُوسَى أَخْبَرَنَا عَبْدُ اللَّهِ بْنُ الْمُبَارَكِ أَخْبَرَنَا حُسَيْنُ بْنُ عَلِيِّ بْنِ حُسَيْنٍ أَخْبَرَنِي وَهْبُ بْنُ كَيْسَانَ عَنْ جَابِرِ بْنِ عَبْدِ اللَّهِ عَنْ رَسُولِ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ قَالَ أَمَّنِي جِبْرِيلُ فَذَكَرَ نَحْوَ حَدِيثِ ابْنِ عَبَّاسٍ بِمَعْنَاهُ وَلَمْ يَذْكُرْ فِيهِ لِوَقْتِ الْعَصْرِ بِالْأَمْسِ قَالَ أَبُو عِيسَى هَذَا حَدِيثٌ حَسَنٌ صَحِيحٌ غَرِيبٌ وَحَدِيثُ ابْنِ عَبَّاسٍ حَدِيثٌ حَسَنٌ صَحِيحٌ و قَالَ مُحَمَّدٌ أَصَحُّ شَيْءٍ فِي الْمَوَاقِيتِ حَدِيثُ جَابِرٍ عَنْ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ قَالَ وَحَدِيثُ جَابِرٍ فِي الْمَوَاقِيتِ قَدْ رَوَاهُ عَطَاءُ بْنُ أَبِي رَبَاحٍ وَعَمْرُو بْنُ دِينَارٍ وَأَبُو الزُّبَيْرِ عَنْ جَابِرِ بْنِ عَبْدِ اللَّهِ عَنْ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ نَحْوَ حَدِيثِ وَهْبِ بْنِ كَيْسَانَ عَنْ جَابِرٍ عَنْ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ
ir sacejs mums [Hanads bins Kai Sari] saceja; ir pascejs mums [Abdurrahmans bin Abu Azs Zinads] nu [Abdurrahmans bin Al Harits bin Ajasi bin Abu Rabi'ah] nu [Hakima bin Hakima] - proti, Ibnu Abads bin Hunaifs - saceja; ir informējs mani [Nafi's bin Džubairs bin Muth'im] saceja; ir ziņōjis maņ [Ibnu Abasam], ka Pesteitōjs sac. Pyrmū reizi jis lyudzēs pusdīnys lyugšonys, kod ānys beja kai sandaļu streipis. Tod jys lyudzēs pēcpusdīnas lyugšonu, kod kaut kō tāls izavēre kai eistais. Tod magriba lyugšona, kod saule rīt i gavēšonys cylvāki puortrauc gavēni. Tod lyudz Išu, kod sorkonuo kruosa dabasūs pazyud. Piec tam jis lyudzēs reita lyugšonu, kod īsacēle reitausma un ēdīņs kliva par haram gavētōjam. Ūtrū reizi jys lyudzēs pusdīnys lyugšonu, koč kuo atspīgeļuojumu, kai tys beja patīseibā, taišni vakardīnys piecpušdīnis lyugšonys laikam. Tod jys lyudzēs pēcpusdīnas lyugšonu, kod kotra prīkšmata tāls beja divreiz leluoks par suokūtnejū prīkšmatu. Tod jys lyudzēs Magriba lyugšonu kai īprīkš, tod pādejū Iša lyugšonu, kod beja pagōjuse trešō daļa nakts. Tod dori reita lyugšonu, kod saule speid iz zemis. Piec tam Jibrils pīsagrīze pi mane i saceja; — O, Muhameds, tys ir Pravīšu laiks pyrms tevis, un lyugšonu laiks ir storp šim divim laikim’. Abu Isa saceja; Šajā nūdaļā ir ari stōstejumi nu Abu Hurairas, Buraidas, Abu Musas, Abu Masuda Al Ansari, Abu Saida, Džabira, Amru bin Hazma, Al Baras un Anasa. Maņ ir ziņuots [Ahmads bin Musa] saceja; ir informiejs myusus [Abdullahs bin Al Mubaraks] saceja; ir ziņuojs mums [Husains bin Ali bin Husains] saceja; ir ziņōjis maņ [Vahbs bin Kaisans] nu [Džabira bin Abdullah] nu Rasulullah, jys saceja: 'Džibrils mani vadeja...... tod jys pīminēja kai Ibn Abasa hadisā ar nūzeimi. Un jys hadisā napīminēja, 'Par asr laiku kai vakar'. Abu Isa saceja; — Itys hadiss ir hasans sahihs garibs. A Ibn Abasa hadiss ir hasana sahihs hadiss. Muhameds saceja; Vysautentiskuokuo vēsture par lyugšonu laikim ir Džabira hadiss nu Pesteitōja. Jis saceja; Džabira hadisu par lyugšonu laikim ir izstuostejuši ['Ata bin Abu Rabahs] un [Amru bin Dinars] un [Abu Az Zubairs] nu [Džabira bin Abdulla] nu Pravīša, taipat kai hadiss Vahbs bins, nu Džabira.