Hadith Representative
Abdurrahman bin 'Auf menepati janjinya melindungi keluarga Umayyah bin Khalaf sampai kakinya tersabet pedang
Imam Bukhari : 2137حَدَّثَنَا عَبْدُ الْعَزِيزِ بْنُ عَبْدِ اللَّهِ قَالَ حَدَّثَنِي يُوسُفُ بْنُ الْمَاجِشُونِ عَنْ صَالِحِ بْنِ إِبْرَاهِيمَ بْنِ عَبْدِ الرَّحْمَنِ بْنِ عَوْفٍ عَنْ أَبِيهِ عَنْ جَدِّهِ عَبْدِ الرَّحْمَنِ بْنِ عَوْفٍ رَضِيَ اللَّهُ عَنْهُ قَالَكَاتَبْتُ أُمَيَّةَ بْنَ خَلَفٍ كِتَابًا بِأَنْ يَحْفَظَنِي فِي صَاغِيَتِي بِمَكَّةَ وَأَحْفَظَهُ فِي صَاغِيَتِهِ بِالْمَدِينَةِ فَلَمَّا ذَكَرْتُ الرَّحْمَنَ قَالَ لَا أَعْرِفُ الرَّحْمَنَ كَاتِبْنِي بِاسْمِكَ الَّذِي كَانَ فِي الْجَاهِلِيَّةِ فَكَاتَبْتُهُ عَبْدَ عَمْرٍو فَلَمَّا كَانَ فِي يَوْمِ بَدْرٍ خَرَجْتُ إِلَى جَبَلٍ لِأُحْرِزَهُ حِينَ نَامَ النَّاسُ فَأَبْصَرَهُ بِلَالٌ فَخَرَجَ حَتَّى وَقَفَ عَلَى مَجْلِسٍ مِنْ الْأَنْصَارِ فَقَالَ أُمَيَّةُ بْنُ خَلَفٍ لَا نَجَوْتُ إِنْ نَجَا أُمَيَّةُ فَخَرَجَ مَعَهُ فَرِيقٌ مِنْ الْأَنْصَارِ فِي آثَارِنَا فَلَمَّا خَشِيتُ أَنْ يَلْحَقُونَا خَلَّفْتُ لَهُمْ ابْنَهُ لِأَشْغَلَهُمْ فَقَتَلُوهُ ثُمَّ أَبَوْا حَتَّى يَتْبَعُونَا وَكَانَ رَجُلًا ثَقِيلًا فَلَمَّا أَدْرَكُونَا قُلْتُ لَهُ ابْرُكْ فَبَرَكَ فَأَلْقَيْتُ عَلَيْهِ نَفْسِي لِأَمْنَعَهُ فَتَخَلَّلُوهُ بِالسُّيُوفِ مِنْ تَحْتِي حَتَّى قَتَلُوهُ وَأَصَابَ أَحَدُهُمْ رِجْلِي بِسَيْفِهِ وَكَانَ عَبْدُ الرَّحْمَنِ بْنُ عَوْفٍ يُرِينَا ذَلِكَ الْأَثَرَ فِي ظَهْرِ قَدَمِهِقَالَ أَبُو عَبْد اللَّهِ سَمِعَ يُوسُفُ صَالِحًا وَإِبْرَاهِيمُ أَبَاهُ
Mums [Abduls Azīzs bin Abdullahs] teica, ka man [Jusufs bin Al Madžisjuns] ir stāstījis no [Saliha bin Ibrahima bin Abdurrahmana bin Aufa], no [viņa tēva], no [viņa vectēva, Abdurrahmana bin Aufa (miers un svētība viņam)]: "Es nosūtīju vēstuli Umaijai bin Halafam, lai viņš rūpējas par mani manas ģimenes un īpašuma lietās Mekā, un es rūpēšos par viņu viņa ģimenes un īpašuma lietās Medīnā." Kad es pieminēju Ar-Rahmana vārdu, viņš teica: "Es nezinu Ar-Rahmanu, uzraksti savu vārdu no neziņas laikiem." Tāpēc es uzrakstīju savu vārdu Abdu Amrs. Kad notika Badras kauja, es devos uz kalnu, lai to sargātu, kamēr cilvēki gulēja. Tad Bilāls to ieraudzīja, tad viņš izgāja, līdz sasniedza Ansara sapulci." Tad Umaija bin Halafs teica: "Es nebūšu drošībā, ja Umaija būs drošībā." Tad daži no ansāriem iznāca viņam līdzi un tuvojās mums. Kad es baidījos, ka viņi mūs atradīs, es aizvedu pretī viņa dēlu, lai viņi būtu ar viņu aizņemti, bet viņi viņu nogalināja un atteicās atgriezties, kamēr nesatikās ar mums. Tajā laikā viņš bija resns vīrs. Kad viņi mūs satika, es viņam teicu: "Pietupies," tāpēc viņš pietupās, un es uzliku savu ķermeni viņam virsū, lai viņu pasargātu. Tad viņi - musulmaņi - mēģināja viņu sadurt, pavērsot savus zobenus zem manis, līdz viņi viņu nogalināja, manu kāju trāpīja viens no viņiem ar zobenu. Un Abdurrahmans bin Aufs mums parādīja zobena brūci uz viņa pēdas virspuses. Abu Abdullahs teica: "Jusufs dzirdēja Salihu, un tāpat arī viņa tēvs Ibrahims."