Hadith Representative
Sunnahnya pergi di akhir siang ke Arafah, memendekkan khutbah dan mempercepat wuquf
Imam Bukhari : 1550حَدَّثَنَا عَبْدُ اللَّهِ بْنُ يُوسُفَ أَخْبَرَنَا مَالِكٌ عَنْ ابْنِ شِهَابٍ عَنْ سَالِمٍ قَالَكَتَبَ عَبْدُ الْمَلِكِ إِلَى الْحَجَّاجِ أَنْ لَا يُخَالِفَ ابْنَ عُمَرَ فِي الْحَجِّ فَجَاءَ ابْنُ عُمَرَ رَضِيَ اللَّهُ عَنْهُ وَأَنَا مَعَهُ يَوْمَ عَرَفَةَ حِينَ زَالَتْ الشَّمْسُ فَصَاحَ عِنْدَ سُرَادِقِ الْحَجَّاجِ فَخَرَجَ وَعَلَيْهِ مِلْحَفَةٌ مُعَصْفَرَةٌ فَقَالَ مَا لَكَ يَا أَبَا عَبْدِ الرَّحْمَنِ فَقَالَ الرَّوَاحَ إِنْ كُنْتَ تُرِيدُ السُّنَّةَ قَالَ هَذِهِ السَّاعَةَ قَالَ نَعَمْ قَالَ فَأَنْظِرْنِي حَتَّى أُفِيضَ عَلَى رَأْسِي ثُمَّ أَخْرُجُ فَنَزَلَ حَتَّى خَرَجَ الْحَجَّاجُ فَسَارَ بَيْنِي وَبَيْنَ أَبِي فَقُلْتُ إِنْ كُنْتَ تُرِيدُ السُّنَّةَ فَاقْصُرْ الْخُطْبَةَ وَعَجِّلْ الْوُقُوفَ فَجَعَلَ يَنْظُرُ إِلَى عَبْدِ اللَّهِ فَلَمَّا رَأَى ذَلِكَ عَبْدُ اللَّهِ قَالَ صَدَقَ
[Abdullah bin Jusufs] mums pastāstīja, ka [Maliks] mums ziņoja no [Ibn Siihaba] no [Salima], kurš teica: "Abduls Maliks rakstīja Al-Hadžajam, lai nešķirtos no [Ibn 'Umāra] par Hadža jautājumu. Tad Ibn 'Umārs (lai Allāhs ar viņu ir apmierināts) ieradās, kamēr es biju kopā ar viņu Arafas dienā pēc saulrieta, un viņš uzsauca Al-Hadžaja sargam. Tā nu viņš - Al-Hadžajs - iznāca, ģērbies dzeltenā mētelī, un teica: "Kas ar tevi notiek, ak, Abu 'Abdur-Rahman?" Viņš atbildēja: "Ej dienas beigās, ja vēlies sekot sunnai." Viņš jautāja: "Vai tam jābūt šajā laikā?" Viņš atbildēja: "Jā, tieši tā." Viņš teica: "Pagaidi mani, kamēr es samierināšos ar galvu, tad es iziešu." Tad viņš – Abdullāhs – apstājās, līdz iznāca Al-Hadžadžs, tad viņš nostājās starp mani un manu tēvu. Es viņam – Al Hadžadžam – teicu: "Ja vēlies sekot sunnai, tad saīsini sprediķi un paātrini vukufu." Tad viņš ieraudzīja Abdullāhu. Kad Abdullāhs to ieraudzīja, viņš teica: "Viņam ir taisnība".