Hadith Representative
Infaqkan lah harta tanpa menjatuhkan diri kedalam kebinasaan
Imam Tirmidzi : 2898حَدَّثَنَا عَبْدُ بْنُ حُمَيْدٍ حَدَّثَنَا الضَّحَّاكُ بْنُ مَخْلَدٍ عَنْ حَيْوَةَ بْنِ شُرَيْحٍ عَنْ يَزِيدَ بْنِ أَبِي حَبِيبٍ عَنْ أَسْلَمَ أَبِي عِمْرَانَ التُّجِيبِيِّ قَالَ كُنَّا بِمَدِينَةِ الرُّومِ فَأَخْرَجُوا إِلَيْنَا صَفًّا عَظِيمًا مِنْ الرُّومِ فَخَرَجَ إِلَيْهِمْ مِنْ الْمُسْلِمِينَ مِثْلُهُمْ أَوْ أَكْثَرُ وَعَلَى أَهْلِ مِصْرَ عُقْبَةُ بْنُ عَامِرٍ وَعَلَى الْجَمَاعَةِ فَضَالَةُ بْنُ عُبَيْدٍ فَحَمَلَ رَجُلٌ مِنْ الْمُسْلِمِينَ عَلَى صَفِّ الرُّومِ حَتَّى دَخَلَ فِيهِمْ فَصَاحَ النَّاسُ وَقَالُوا سُبْحَانَ اللَّهِ يُلْقِي بِيَدَيْهِ إِلَى التَّهْلُكَةِ فَقَامَ أَبُو أَيُّوبَ الْأَنْصَارِيُّ فَقَالَ يَا أَيُّهَا النَّاسُ إِنَّكُمْ تَتَأَوَّلُونَ هَذِهِ الْآيَةَ هَذَا التَّأْوِيلَ وَإِنَّمَا أُنْزِلَتْ هَذِهِ الْآيَةَ فِينَا مَعْشَرَ الْأَنْصَارِ لَمَّا أَعَزَّ اللَّهُ الْإِسْلَامَ وَكَثُرَ نَاصِرُوهُ فَقَالَ بَعْضُنَا لِبَعْضٍ سِرًّا دُونَ رَسُولِ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ إِنَّ أَمْوَالَنَا قَدْ ضَاعَتْ وَإِنَّ اللَّهَ قَدْ أَعَزَّ الْإِسْلَامَ وَكَثُرَ نَاصِرُوهُ فَلَوْ أَقَمْنَا فِي أَمْوَالِنَا فَأَصْلَحْنَا مَا ضَاعَ مِنْهَا فَأَنْزَلَ اللَّهُ عَلَى نَبِيِّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ يَرُدُّ عَلَيْنَا مَا قُلْنَا { وَأَنْفِقُوا فِي سَبِيلِ اللَّهِ وَلَا تُلْقُوا بِأَيْدِيكُمْ إِلَى التَّهْلُكَةِ } فَكَانَتْ التَّهْلُكَةُ الْإِقَامَةَ عَلَى الْأَمْوَالِ وَإِصْلَاحِهَا وَتَرْكَنَا الْغَزْوَ فَمَا زَالَ أَبُو أَيُّوبَ شَاخِصًا فِي سَبِيلِ اللَّهِ حَتَّى دُفِنَ بِأَرْضِ الرُّومِ قَالَ أَبُو عِيسَى هَذَا حَدِيثٌ حَسَنٌ صَحِيحٌ غَرِيبٌ
Mums ir teicis [Abds bin Humaīds], ka [Adls Dlahhaks bin Mudžalids] no [Haivas bin Sjuraihas], no [Jazīda bin Abu Habiba], no [Aslama Abu Imrana at Tudžibi] ir teicis: “Kad mēs bijām romiešu pilsētā, romieši izsūtīja mums stāšanos pretī ļoti lielai armijai, tāpēc daži musulmaņi iznāca cīnīties ar viņiem tikpat daudz vai vairāk karavīru. Ēģiptes iedzīvotājus vadīja Ukba bin Amirs, savukārt visus karaspēkus vadīja Fadlalahs bin Ubaids. Tad kāds musulmaņu vīrs iznāca un ielauzās romiešu rindās, bet ļaudis kliedza un sacīja: “Subhanallah, viņš ir iemetis sevi iznīcībā!” Tad [Abu Ajubs Al Ansari] piecēlās un teica: “Ak, ļaudis, jūs patiešām esat interpretējuši šo pantu šādi, tikai šis pants tika atklāts mums, ansāriem, kad Allāhs mūs pagodināja ar islāmu un daudziem palīgiem, tad daži no mums čukstēja citiem bez Allāha Vēstneša (sallallaahu 'alaihi wasallam) ziņas, proti: “Patiesi, mūsu bagātība ir zudusi, un patiešām Allāhs ir pagodinājis islāmu un tā daudzos palīgus, kas notiks, ja mēs rūpēsimies par savu bagātību un atjaunosim to, kas ir zaudēts?” tad Allāhs atklāja pantu Savam Pravietim (sallallaahu 'alaihi wasallam), atbildot uz to, ko mēs esam teikuši: “Un tērējiet - savu bagātību - Allāha ceļā un nemetiet sevi iznīcībā”. QS Al-Baqarah: 195. Tahlukah šajā pantā nozīmē Al Iqamah - nokārtošana - īpašuma problēmu risināšana un to risināšana, tad mēs pametam karu”. Abu Ayyub turpināja virzīties uz džihādu Allāha ceļā, līdz viņš tika apglabāts romiešu pasaulē. Abu Isa teica: “Šis hadīts ir hasan shahih gharib.”