Hadith Representative
Larangan menumpuk dan bergelimang harta serta larangan menyedekahkan semua harta
Imam Muslim : 1656و حَدَّثَنِي زُهَيْرُ بْنُ حَرْبٍ حَدَّثَنَا إِسْمَعِيلُ بْنُ إِبْرَاهِيمَ عَنْ الْجُرَيْرِيِّ عَنْ أَبِي الْعَلَاءِ عَنْ الْأَحْنَفِ بْنِ قَيْسٍ قَالَ قَدِمْتُ الْمَدِينَةَ فَبَيْنَا أَنَا فِي حَلْقَةٍ فِيهَا مَلَأٌ مِنْ قُرَيْشٍ إِذْ جَاءَ رَجُلٌ أَخْشَنُ الثِّيَابِ أَخْشَنُ الْجَسَدِ أَخْشَنُ الْوَجْهِ فَقَامَ عَلَيْهِمْ فَقَالَ بَشِّرْ الْكَانِزِينَ بِرَضْفٍ يُحْمَى عَلَيْهِ فِي نَارِ جَهَنَّمَ فَيُوضَعُ عَلَى حَلَمَةِ ثَدْيِ أَحَدِهِمْ حَتَّى يَخْرُجَ مِنْ نُغْضِ كَتِفَيْهِ وَيُوضَعُ عَلَى نُغْضِ كَتِفَيْهِ حَتَّى يَخْرُجَ مِنْ حَلَمَةِ ثَدْيَيْهِ يَتَزَلْزَلُ قَالَ فَوَضَعَ الْقَوْمُ رُءُوسَهُمْ فَمَا رَأَيْتُ أَحَدًا مِنْهُمْ رَجَعَ إِلَيْهِ شَيْئًا قَالَ فَأَدْبَرَ وَاتَّبَعْتُهُ حَتَّى جَلَسَ إِلَى سَارِيَةٍ فَقُلْتُ مَا رَأَيْتُ هَؤُلَاءِ إِلَّا كَرِهُوا مَا قُلْتَ لَهُمْ قَالَ إِنَّ هَؤُلَاءِ لَا يَعْقِلُونَ شَيْئًا إِنَّ خَلِيلِي أَبَا الْقَاسِمِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ دَعَانِي فَأَجَبْتُهُ فَقَالَ أَتَرَى أُحُدًا فَنَظَرْتُ مَا عَلَيَّ مِنْ الشَّمْسِ وَأَنَا أَظُنُّ أَنَّهُ يَبْعَثُنِي فِي حَاجَةٍ لَهُ فَقُلْتُ أَرَاهُ فَقَالَ مَا يَسُرُّنِي أَنَّ لِي مِثْلَهُ ذَهَبًا أُنْفِقُهُ كُلَّهُ إِلَّا ثَلَاثَةَ دَنَانِيرَ ثُمَّ هَؤُلَاءِ يَجْمَعُونَ الدُّنْيَا لَا يَعْقِلُونَ شَيْئًا قَالَ قُلْتُ مَا لَكَ وَلِإِخْوَتِكَ مِنْ قُرَيْشٍ لَا تَعْتَرِيهِمْ وَتُصِيبُ مِنْهُمْ قَالَ لَا وَرَبِّكَ لَا أَسْأَلُهُمْ عَنْ دُنْيَا وَلَا أَسْتَفْتِيهِمْ عَنْ دِينٍ حَتَّى أَلْحَقَ بِاللَّهِ وَرَسُولِهِ
Un ir sacejis maņ [Zuhairs bin Harbs] Ir sacejis mums [Ismails bin Ibrahims] nu [Al Jurairi] nu [Abula Ala`] nu [Al Ahnafa bin Kaisa] jys saceja; Kod es beju Medinā i beju kuraišu grupā, pieški [cylvāks] atguoja rupjuos drēbēs, juo uoda i seja ari beja rupja. Tod cylvāks pīsacēle un saceja: „Dūd lobu ziņu tim, kas uzkruoj boguoteibu – namoksoj zakatu –, ka jī tiks mūceiti ar korstim akminim eļnis eļnē.” Tod tys tyka lykts vīnam nu jim uz kryutim, cikom akmiņs izleida nu placu. Tod akmiņs tyka īlykts placu vydā, cikom tys izguoja nu kryušu vuorejūtīs. -Tū dzieržūt- tauta nūlaide golvys. I es naredzieju, ka nivīns nu jim iz jū atsagrīztu. Tod tys cylvāks apsagrīze, tod es jam sekuoju, cikom jis sēdēja sovā grupā. Tai es jam saceju: „Es juos naradzu, bet īneistu tū, kū tu esi sacejs”. Jis saceja: — Teišam, tī cylvāki ni mozuokuos nasaprūt. Patīseibā muns mīļuotuojs Abu Al Kasims reizi mani pīzvaneja, tod es atbiļdieju iz juo zvanu. Tod jis vaicuoja: — Voi tu redzieji Uhuda kolna kolnu? — Tod es īraudzeju, ka uz mani speid saule, un es dūmōju, ka jys mani syuteis uz kaidu lītu, tod es atbiļdēju: — Jā, es radzu. Tai jis saceja: — Tys mani nabyutu prīceigs, ja maņ byutu zalts tik lels kai tys kolns, patīseibā es tū vysu izškeistu, izjamūt treis Dinarus. Bet jī ir uzkrōjuši pasauleigūs montus un jim nav ni mozōkōs saprasšonas'. Es vaicuoju: — Par kū tu ar tovom muosom nu Kureišu naīt i jim vaicuot? Jys atbiļdēja: "Nā, un ar tovu Rabu, es jim napraseišu pasauli un es nu jim napraseišu fatvu, cikom es nasatikšu Allahu un Jō Viestnīku".