Hadith Representative
Nabi Isa mencari Dajjal hingga menemuinya di pintu Ludd lalu membunuhnya
Imam Tirmidzi : 2166حَدَّثَنَا عَلِيُّ بْنُ حُجْرٍ أَخْبَرَنَا الْوَلِيدُ بْنُ مُسْلِمٍ وَعَبْدُ اللَّهِ بْنُ عَبْدِ الرَّحْمَنِ بْنِ يَزِيدَ بْنِ جَابِرٍ دَخَلَ حَدِيثُ أَحَدِهِمَا فِي حَدِيثِ الْآخَرِ عَنْ عَبْدِ الرَّحْمَنِ بْنِ يَزِيدَ بْنِ جَابِرٍ عَنْ يَحْيَى بْنِ جَابِرٍ الطَّائِيِّ عَنْ عَبْدِ الرَّحْمَنِ بْنِ جُبَيْرٍ عَنْ أَبِيهِ جُبَيْرِ بْنِ نُفَيْرٍ عَنْ النَّوَّاسِ بْنِ سَمْعَانَ الْكِلَابِيِّ قَالَذَكَرَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ الدَّجَّالَ ذَاتَ غَدَاةٍ فَخَفَّضَ فِيهِ وَرَفَّعَ حَتَّى ظَنَنَّاهُ فِي طَائِفَةِ النَّخْلِ قَالَ فَانْصَرَفْنَا مِنْ عِنْدِ رَسُولِ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ ثُمَّ رَجَعْنَا إِلَيْهِ فَعَرَفَ ذَلِكَ فِينَا فَقَالَ مَا شَأْنُكُمْ قَالَ قُلْنَا يَا رَسُولَ اللَّهِ ذَكَرْتَ الدَّجَّالَ الْغَدَاةَ فَخَفَّضْتَ فِيهِ وَرَفَّعْتَ حَتَّى ظَنَنَّاهُ فِي طَائِفَةِ النَّخْلِ قَالَ غَيْرُ الدَّجَّالِ أَخْوَفُ لِي عَلَيْكُمْ إِنْ يَخْرُجْ وَأَنَا فِيكُمْ فَأَنَا حَجِيجُهُ دُونَكُمْ وَإِنْ يَخْرُجْ وَلَسْتُ فِيكُمْ فَامْرُؤٌ حَجِيجُ نَفْسِهِ وَاللَّهُ خَلِيفَتِي عَلَى كُلِّ مُسْلِمٍ إِنَّهُ شَابٌّ قَطَطٌ عَيْنُهُ طَافِئَةٌ شَبِيهٌ بِعَبْدِ الْعُزَّى بْنِ قَطَنٍ فَمَنْ رَآهُ مِنْكُمْ فَلْيَقْرَأْ فَوَاتِحَ سُورَةِ أَصْحَابِ الْكَهْفِ قَالَ يَخْرُجُ مَا بَيْنَ الشَّامِ وَالْعِرَاقِ فَعَاثَ يَمِينًا وَشِمَالًا يَا عِبَادَ اللَّهِ اثْبُتُوا قَالَ قُلْنَا يَا رَسُولَ اللَّهِ وَمَا لَبْثُهُ فِي الْأَرْضِ قَالَ أَرْبَعِينَ يَوْمًا يَوْمٌ كَسَنَةٍ وَيَوْمٌ كَشَهْرٍ وَيَوْمٌ كَجُمُعَةٍ وَسَائِرُ أَيَّامِهِ كَأَيَّامِكُمْ قَالَ قُلْنَا يَا رَسُولَ اللَّهِ أَرَأَيْتَ الْيَوْمَ الَّذِي كَالسَّنَةِ أَتَكْفِينَا فِيهِ صَلَاةُ يَوْمٍ قَالَ لَا وَلَكِنْ اقْدُرُوا لَهُ قَالَ قُلْنَا يَا رَسُولَ اللَّهِ فَمَا سُرْعَتُهُ فِي الْأَرْضِ قَالَ كَالْغَيْثِ اسْتَدْبَرَتْهُ الرِّيحُ فَيَأْتِي الْقَوْمَ فَيَدْعُوهُمْ فَيُكَذِّبُونَهُ وَيَرُدُّونَ عَلَيْهِ قَوْلَهُ فَيَنْصَرِفُ عَنْهُمْ فَتَتْبَعُهُ أَمْوَالُهُمْ وَيُصْبِحُونَ لَيْسَ بِأَيْدِيهِمْ شَيْءٌ ثُمَّ يَأْتِي الْقَوْمَ فَيَدْعُوهُمْ فَيَسْتَجِيبُونَ لَهُ وَيُصَدِّقُونَهُ فَيَأْمُرُ السَّمَاءَ أَنْ تُمْطِرَ فَتُمْطِرَ وَيَأْمُرُ الْأَرْضَ أَنْ تُنْبِتَ فَتُنْبِتَ فَتَرُوحُ عَلَيْهِمْ سَارِحَتُهُمْ كَأَطْوَلِ مَا كَانَتْ ذُرًا وَأَمَدِّهِ خَوَاصِرَ وَأَدَرِّهِ ضُرُوعًا قَالَ ثُمَّ يَأْتِي الْخَرِبَةَ فَيَقُولُ لَهَا أَخْرِجِي كُنُوزَكِ فَيَنْصَرِفُ مِنْهَا فَيَتْبَعُهُ كَيَعَاسِيبِ النَّحْلِ ثُمَّ يَدْعُو رَجُلًا شَابًّا مُمْتَلِئًا شَبَابًا فَيَضْرِبُهُ بِالسَّيْفِ فَيَقْطَعُهُ جِزْلَتَيْنِ ثُمَّ يَدْعُوهُ فَيُقْبِلُ يَتَهَلَّلُ وَجْهُهُ يَضْحَكُ فَبَيْنَمَا هُوَ كَذَلِكَ إِذْ هَبَطَ عِيسَى ابْنُ مَرْيَمَ عَلَيْهِ السَّلَام بِشَرْقِيِّ دِمَشْقَ عِنْدَ الْمَنَارَةِ الْبَيْضَاءِ بَيْنَ مَهْرُودَتَيْنِ وَاضِعًا يَدَيْهِ عَلَى أَجْنِحَةِ مَلَكَيْنِ إِذَا طَأْطَأَ رَأْسَهُ قَطَرَ وَإِذَا رَفَعَهُ تَحَدَّرَ مِنْهُ جُمَّانٌ كَاللُّؤْلُؤِ قَالَ وَلَا يَجِدُ رِيحَ نَفْسِهِ يَعْنِي أَحَدًا إِلَّا مَاتَ وَرِيحُ نَفْسِهِ مُنْتَهَى بَصَرِهِ قَالَ فَيَطْلُبُهُ حَتَّى يُدْرِكَهُ بِبَابِ لُدٍّ فَيَقْتُلَهُ قَالَ فَيَلْبَثُ كَذَلِكَ مَا شَاءَ اللَّهُ قَالَ ثُمَّ يُوحِي اللَّهُ إِلَيْهِ أَنْ حَوِّزْ عِبَادِي إِلَى الطُّورِ فَإِنِّي قَدْ أَنْزَلْتُ عِبَادًا لِي لَا يَدَانِ لِأَحَدٍ بِقِتَالِهِمْ قَالَ وَيَبْعَثُ اللَّهُ يَأْجُوجَ وَمَأْجُوجَ وَهُمْ كَمَا قَالَ اللَّهُ{ مِنْ كُلِّ حَدَبٍ يَنْسِلُونَ }قَالَ فَيَمُرُّ أَوَّلُهُمْ بِبُحَيْرَةِ الطَّبَرِيَّةِ فَيَشْرَبُ مَا فِيهَا ثُمَّ يَمُرُّ بِهَا آخِرُهُمْ فَيَقُولُ لَقَدْ كَانَ بِهَذِهِ مَرَّةً مَاءٌ ثُمَّ يَسِيرُونَ حَتَّى يَنْتَهُوا إِلَى جَبَلِ بَيْتِ مَقْدِسٍ فَيَقُولُونَ لَقَدْ قَتَلْنَا مَنْ فِي الْأَرْضِ فَهَلُمَّ فَلْنَقْتُلْ مَنْ فِي السَّمَاءِ فَيَرْمُونَ بِنُشَّابِهِمْ إِلَى السَّمَاءِ فَيَرُدُّ اللَّهُ عَلَيْهِمْ نُشَّابَهُمْ مُحْمَرًّا دَمًا وَيُحَاصَرُ عِيسَى ابْنُ مَرْيَمَ وَأَصْحَابُهُ حَتَّى يَكُونَ رَأْسُ الثَّوْرِ يَوْمَئِذٍ خَيْرًا لِأَحَدِهِمْ مِنْ مِائَةِ دِينَارٍ لِأَحَدِكُمْ الْيَوْمَ قَالَ فَيَرْغَبُ عِيسَى ابْنُ مَرْيَمَ إِلَى اللَّهِ وَأَصْحَابُهُ قَالَ فَيُرْسِلُ اللَّهُ إِلَيْهِمْ النَّغَفَ فِي رِقَابِهِمْ فَيُصْبِحُونَ فَرْسَى مَوْتَى كَمَوْتِ نَفْسٍ وَاحِدَةٍ قَالَ وَيَهْبِطُ عِيسَى وَأَصْحَابُهُ فَلَا يَجِدُ مَوْضِعَ شِبْرٍ إِلَّا وَقَدْ مَلَأَتْهُ زَهَمَتُهُمْ وَنَتَنُهُمْ وَدِمَاؤُهُمْ قَالَ فَيَرْغَبُ عِيسَى إِلَى اللَّهِ وَأَصْحَابُهُ قَالَ فَيُرْسِلُ اللَّهُ عَلَيْهِمْ طَيْرًا كَأَعْنَاقِ الْبُخْتِ قَالَ فَتَحْمِلُهُمْ فَتَطْرَحُهُمْ بِالْمَهْبِلِ وَيَسْتَوْقِدُ الْمُسْلِمُونَ مِنْ قِسِيِّهِمْ وَنُشَّابِهِمْ وَجِعَابِهِمْ سَبْعَ سِنِينَ قَالَ وَيُرْسِلُ اللَّهُ عَلَيْهِمْ مَطَرًا لَا يُكَنُّ مِنْهُ بَيْتُ وَبَرٍ وَلَا مَدَرٍ قَالَ فَيَغْسِلُ الْأَرْضَ فَيَتْرُكُهَا كَالزَّلَفَةِ قَالَ ثُمَّ يُقَالُ لِلْأَرْضِ أَخْرِجِي ثَمَرَتَكِ وَرُدِّي بَرَكَتَكِ فَيَوْمَئِذٍ تَأْكُلُ الْعِصَابَةُ مِنْ الرُّمَّانَةِ وَيَسْتَظِلُّونَ بِقَحْفِهَا وَيُبَارَكُ فِي الرِّسْلِ حَتَّى إِنَّ الْفِئَامَ مِنْ النَّاسِ لَيَكْتَفُونَ بِاللِّقْحَةِ مِنْ الْإِبِلِ وَإِنَّ الْقَبِيلَةَ لَيَكْتَفُونَ بِاللِّقْحَةِ مِنْ الْبَقَرِ وَإِنَّ الْفَخِذَ لَيَكْتَفُونَ بِاللِّقْحَةِ مِنْ الْغَنَمِ فَبَيْنَمَا هُمْ كَذَلِكَ إِذْ بَعَثَ اللَّهُ رِيحًا فَقَبَضَتْ رُوحَ كُلِّ مُؤْمِنٍ وَيَبْقَى سَائِرُ النَّاسِ يَتَهَارَجُونَ كَمَا تَتَهَارَجُ الْحُمُرُ فَعَلَيْهِمْ تَقُومُ السَّاعَةُقَالَ أَبُو عِيسَى هَذَا حَدِيثٌ حَسَنٌ صَحِيحٌ غَرِيبٌ لَا نَعْرِفُهُ إِلَّا مِنْ حَدِيثِ عَبْدِ الرَّحْمَنِ بْنِ يَزِيدَ بْنِ جَابِرٍ
Mums ir teicis [Ali bin Hudžrs], ka [Al Valids bin Muslims] un [Abdullah bin Abdurrahmans bin Jazids bin Džabirs], ka viena no viņiem hadīts ir iekļauts otrā hadītā, ko sarakstījis [Abdurrahmans bin Jazids bin Džabirs], [Jahja bin Džabirs At Tho`i], [Abdurrahmans bin Džubeirs], [viņa tēvs, Džubeirs bin Nufairs], [An Navass bin Sam'an Al Kila'i]: Kādu rītu, kad Allāha vēstnesis (miers un svētība viņam) pieminēja Dadžalu, viņš pazemināja balsi un pacēla to, līdz mēs domājām, ka viņš atrodas dateļpalmu grupā. Mēs atstājām Allāha vēstnesi (miers un svētība viņam) un tad atgriezāmies, viņš uzzināja par to un tad jautāja: "Kāpēc jūs, puiši?" Mēs atbildējām: Ak, Allāha vēstnesis, ķēniņš kādu rītu pieminēja Dadžalu, viņš klusināja un paaugstināja balsi, līdz mēs domājām, ka viņš atrodas dateļpalmu grupā, viņš teica: "Izņemot Dadžalu, par kuru es vairāk uztraucos, ja viņš parādīsies un es būšu jūsu vidū, es viņu uzvarēšu, nevis jūs, un, ja viņš parādīsies un es vairs nebūšu jūsu vidū, tad katrs būs savs aizstāvis, un Allāhs ir mans aizstājējs katram musulmanim, viņš ir jauns vīrietis. Cirtas, acis izspiedušās, kā 'Abdu Al 'Uzza bin Katanam. Ikvienam no jums, kurš viņu redz, vajadzētu izlasīt alu iemītnieku vēstules sākumu - Al Kahf -, viņš parādījās starp Sīriju un 'Irāku' un nodarīja lielu postu labajā un kreisajā pusē, ak, Allāha kalpi, esiet nelokāmi." Mēs jautājām: Cik ilgi viņš palika uz zemes? Pravietis (miers un svētība viņam) atbildēja: "Četrdesmit dienas, viena diena ir kā gads, viena diena ir kā mēnesis, viena diena ir kā pekanrieksts, un pārējās dienas ir kā jūsu dienas." Navass teica: "Mēs jautājām: Ak, Allāha vēstnesis, ko tu domā par to, ka viena diena ir kā gads, vai mums pietiek ar vienu dienu lūgties?" Pravietis (miers un svētība viņam) atbildēja: "Nē, bet aprēķini viņam." Navass teica: "Mēs jautājām: Ak, Allāha vēstnesis, cik ātrs ir laiks uz zemes?" Rasulullah sallallaahu 'alaihi wa Salam atbildēja: Tāpat kā lietus, ko nes vējš, viņš nāca pie ļaudīm un aicināja viņus, viņi viņam meloja un mainīja viņa vārdus, viņš tos pameta, un viņam sekoja viņu manta, līdz viņiem vairs nekā nebija, pēc tam viņš nāca pie ļaudīm un aicināja viņus, viņi viņu pieņēma, viņš pavēlēja debesīm sūtīt lietu, tad debesis sūtīja lietu, viņš pavēlēja zemei ražot veģetāciju, tad zeme deva veģetāciju, tad viņu lopi atgriezās mājās ar gariem kupriem, platiem vēderiem un pilniem piena maisiem, tad Dajjal ieradās ciematā, kas bija palicis drupās, un sacīja viņam: "Izņem savus ietaupījumus", tad Dajjal viņu pameta, un zemes bagātības sekoja viņam kā bišu māte, tad viņš pasauca jaunekli, viņš viņu sacirta ar zobenu, tad sagrieza divās daļās, tad pasauca viņu, un jauneklis pēkšņi parādījās, viņa seja staroja un smējās, kad viņš tā bija, pēkšņi "Īsa, Marijas dēls, nokāpa uz austrumiem no Damaskas tornī baltā krāsā, valkājot divus" "Za'farans, būdams eļļā iemērktajās drēbēs, uzlika abas rokas uz divu eņģeļu spārniem; kad viņš nolaida galvu, ūdens pilēja, un, kad viņš pacēla galvu, sviedri plūda kā pērles." Pravietis (miers un svētība viņam) teica: "Neviens nevar saost viņa elpu, bet noteikti nomirs, un viņa elpas smaka izplatīsies tik tālu, cik vien viņa acis var redzēt." Pravietis (miers un svētība viņam) teica: "Īsa meklēja Dadžalu, līdz satika viņu pie Luda durvīm un tad nogalināja viņu." Pravietis (miers un svētība viņam) teica: "Viņš arī palika ilgu laiku, līdz Allāhs viņam atklāja, lai vadītu cilvēkus uz Tursinu, jo Es esmu novietojis Savus kalpus, pret kuriem neviens nevar cīnīties." Pravietis (miers un svētība viņam) teica: "Allāhs sūtīja Gogu un Magogu, kā teikts: "No augstajiem cietokšņiem viņi ātri nokāpa". —QS. Al-Anbiya' 96—, Allāha vēstnesis (lai viņam ir miers un svētība) teica: “Tad pirmais pagāja garām Tabarijas ezeram un dzēra, tad pēdējais pagāja garām un teica: “Šeit ir ūdens.” Viņi devās tālāk, līdz sasniedza Baitul Makdis kalnu, viņi teica: “Mēs esam nogalinājuši tos, kas ir uz zemes, nogalināsim tos, kas ir debesīs.” Viņi šāva savas bultas debesīs, un Allāhs no asinīm iekrāsoja viņu bultas sarkanas. Jēzus, Marijas dēls, un viņa pavadoņi tika ielenkti, līdz bifeļa galva vienam no viņiem šodien bija labāka nekā simts dināru vienam no jums. Tad Jēzus, Marijas dēls, un viņa pavadoņi lūdza Allāhu. Allāha vēstnesis (lai viņam ir miers un svētība) teica: “Tad Allāhs sūtīja tārpus viņu kaklos, un viņi nomira kā vienas dvēseles nāve. Tad atnāca Jēzus un viņa pavadoņi, un nebija neviena attāluma, kas nebūtu piepildīts ar viņu līķiem un viņu asiņu smaku.” Pravietis (miers un svētība viņam) teica: "Tad Īsa un viņa pavadoņi lūdza Allāhu, tad Allāhs sūtīja putnu kā kamieļa kaklu." Pravietis (miers un svētība viņam) teica: "Putns viņus paņēma un iemeta zemes bedrē, musulmaņi septiņus gadus izmantoja viņu bultas, bultas un bultu makstus kā kurināmo." Pravietis (miers un svētība viņam) teica: "Tad Allāhs sūtīja pār viņiem lietu, nebija nevienas mājas, kas būtu celta no spalvām, vai mājas, kas būtu celta no zemes, kas novērstu lietus līšanu." Pravietis (miers un svētība viņam) teica: "Lietus noskalo zemi un atstāj peļķes visur." Pravietis (miers un svētība viņam) teica: "Pēc tam zemei tika teikts: Nes savus augļus un atdod savu svētību." Tajā laikā kāda cilvēku grupa ēda granātābolus, viņi izmantoja to mizas kā pajumti, viņu piens tika svētīts, līdz cilvēku grupa bija apmierināta ar kamieļu slaukšanu, cilts bija apmierināta ar govju slaukšanu, un daži radinieki bija apmierināti ar kazu slaukšanu. Kamēr viņi tā bija, pēkšņi Allāhs Subhaanahu wa Ta'ala sūtīja vēju un atņēma dzīvību visiem ticīgajiem, un tie, kas bija palikuši, atklāti nodarbojās ar dzimumaktu kā ēzeļi, kas pārojas. Tā pār viņiem tika nostādīta Laimes Stunda." Abu Isa teica: "Šis hadīts ir hasan sahih gharib, mēs to zinām tikai no Abdurrahmana bin Jāzīda bin Džabira hadīta."