Hadith Representative
Tidak sah talak, pembebasan budak, jual beli, maupun pemenuhan nadzar kecuali pada apa yang dimiliki
Imam Tirmidzi : 1101حَدَّثَنَا أَحْمَدُ بْنُ مَنِيعٍ حَدَّثَنَا هُشَيْمٌ حَدَّثَنَا عَامِرٌ الْأَحْوَلُ عَنْ عَمْرِو بْنِ شُعَيْبٍ عَنْ أَبِيهِ عَنْ جَدِّهِ قَالَقَالَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ لَا نَذْرَ لِابْنِ آدَمَ فِيمَا لَا يَمْلِكُ وَلَا عِتْقَ لَهُ فِيمَا لَا يَمْلِكُ وَلَا طَلَاقَ لَهُ فِيمَا لَا يَمْلِكُقَالَ وَفِي الْبَاب عَنْ عَلِيٍّ وَمُعَاذِ بْنِ جَبَلٍ وَجَابِرٍ وَابْنِ عَبَّاسٍ وَعَائِشَةَ قَالَ أَبُو عِيسَى حَدِيثُ عَبْدِ اللَّهِ بْنِ عَمْرٍو حَدِيثٌ حَسَنٌ صَحِيحٌ وَهُوَ أَحْسَنُ شَيْءٍ رُوِيَ فِي هَذَا الْبَابِ وَهُوَ قَوْلُ أَكْثَرِ أَهْلِ الْعِلْمِ مِنْ أَصْحَابِ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ وَغَيْرِهِمْ رُوِيَ ذَلِكَ عَنْ عَلِيِّ بْنِ أَبِي طَالِبٍ وَابْنِ عَبَّاسٍ وَجَابِرِ بْنِ عَبْدِ اللَّهِ وَسَعِيدِ بْنِ الْمُسَيَّبِ وَالْحَسَنِ وَسَعِيدِ بْنِ جُبَيْرٍ وَعَلِيِّ بْنِ الْحُسَيْنِ وَشُرَيْحٍ وَجَابِرِ بْنِ زَيْدٍ وَغَيْرِ وَاحِدٍ مِنْ فُقَهَاءِ التَّابِعِينَ وَبِهِ يَقُولُ الشَّافِعِيُّ وَرُوِيَ عَنْ ابْنِ مَسْعُودٍ أَنَّهُ قَالَ فِي الْمَنْصُوبَةِ إِنَّهَا تَطْلُقُ وَقَدْ رُوِيَ عَنْ إِبْرَاهِيمَ النَّخَعِيِّ وَالشَّعْبِيِّ وَغَيْرِهِمَا مِنْ أَهْلِ الْعِلْمِ أَنَّهُمْ قَالُوا إِذَا وَقَّتَ نُزِّلَ وَهُوَ قَوْلُ سُفْيَانَ الثَّوْرِيِّ وَمَالِكِ بْنِ أَنَسٍ أَنَّهُ إِذَا سَمَّى امْرَأَةً بِعَيْنِهَا أَوْ وَقَّتَ وَقْتًا أَوْ قَالَ إِنْ تَزَوَّجْتُ مِنْ كُورَةِ كَذَا فَإِنَّهُ إِنْ تَزَوَّجَ فَإِنَّهَا تَطْلُقُ وَأَمَّا ابْنُ الْمُبَارَكِ فَشَدَّدَ فِي هَذَا الْبَابِ وَقَالَ إِنْ فَعَلَ لَا أَقُولُ هِيَ حَرَامٌ و قَالَ أَحْمَدُ إِنْ تَزَوَّجَ لَا آمُرُهُ أَنْ يُفَارِقَ امْرَأَتَهُ و قَالَ إِسْحَقُ أَنَا أُجِيزُ فِي الْمَنْصُوبَةِ لِحَدِيثِ ابْنِ مَسْعُودٍ وَإِنْ تَزَوَّجَهَا لَا أَقُولُ تَحْرُمُ عَلَيْهِ امْرَأَتُهُ وَوَسَّعَ إِسْحَقُ فِي غَيْرِ الْمَنْصُوبَةِ وَذُكِرَ عَنْ عَبْدِ اللَّهِ بْنِ الْمُبَارَكِ أَنَّهُ سُئِلَ عَنْ رَجُلٍ حَلَفَ بِالطَّلَاقِ أَنَّهُ لَا يَتَزَوَّجُ ثُمَّ بَدَا لَهُ أَنْ يَتَزَوَّجَ هَلْ لَهُ رُخْصَةٌ بِأَنْ يَأْخُذَ بِقَوْلِ الْفُقَهَاءِ الَّذِينَ رَخَّصُوا فِي هَذَا فَقَالَ عَبْدُ اللَّهِ بْنُ الْمُبَارَكِ إِنْ كَانَ يَرَى هَذَا الْقَوْلَ حَقَّا مِنْ قَبْلِ أَنْ يُبْتَلَى بِهَذِهِ الْمَسْأَلَةِ فَلَهُ أَنْ يَأْخُذَ بِقَوْلِهِمْ فَأَمَّا مَنْ لَمْ يَرْضَ بِهَذَا فَلَمَّا ابْتُلِيَ أَحَبَّ أَنْ يَأْخُذَ بِقَوْلِهِمْ فَلَا أَرَى لَهُ ذَلِكَ
Ir sacejs mums [Ahmads bin Mani'] ir sacejs mums [Husyaims] ir sacejs mums [Amirs Al Ahvals] nu [Amru bin Syu'aib] nu [sova tāva] nu [sova vactāva] jis saceja; Rasulullahs sallallaahu 'alaihi wasallam saceja: 'Nav narzara Oduma bārnam par tū, kuo jam nav, nav -termina- atbreivōtōja par tū, kuo jam nav, un nav talaka par tū, kuo jam nav'. Jis saceja; Itymā gadīnī ir leidzeigi hadisi nu Ali, Muadza bin Džabala, Džabira, Ibn Abasa i A`isyah. Abu Isa saceja; Abdullah bin Amru hadiss ir hasana šahiha hadiss, tys ir lobuokais hadiss itamā nūdaļā. Tys ir leluokuo daļa zynōtnīku uzskots nu Pesteitōja sallallaahu 'alaihi wasallam leidzbrauciejim un cytim, navys jī. Tys tyka stōsteits ari nu Ali bin Abu Taliba, Ibnu Abasa, Džabira bin Abdulla, Saida bin Al Musajaba, Al Hasana, Saida bin Džubaira, Ali bin Al Husaina, Syuraiha, Džabira bin Zaira un daudzim cytim tabi'inu fuqaha, tys ir tys, kū saceja Ašs Sjafi'i. Un nu Ibn Masuda tyka stōsteits, ka jys saceja lītā par al manshuba; tod talaks kreit. Tyka stōsteits nu Ibrahima An Nakha'i, Aša Syafi'i un bez obejim nu ulama, ka jī saceja; Ka jis nūsaceis sovys lauleibys laiku tod juo thalaq kryss. Tai uzskota Sufjans Ats Cauri un Maliks bin Anass; Ka kaids sovu nuokušū sīvu taišni nūsauc voi nūsoka juos lauleibys laiku, voi jis soka; Ka es precēšu itū cīma sīvīti, ka jis jū eistyn precēs tod juo thalaq kryss. Kai itymā nūdaļā uzsvēre Ibnuls Mubaraks, jis saceja; Ka jis veic lauleibu, es nadūmoju, ka sīvīte jam ir haram. Tikom Ahmads saceja; Ka jis pabeigs lauleibu, es jam napavieliešu škiertīs nu sīvys. Ishaks saceja; Es atļaunu jam precētīs ar sīvīti, kas ir nūteikta, bolstūtīs iz Ibn Masuda hadisu, ja jis precejās ar tū sīvīti, tod es nadūmoju, ka juo sīva jam ir harams. Išaks faktiski izdareja pīlaidis vaicuojumā par sīvītis preceibom — par kuru īprīkš beja saceits, ka tei ir izškierta — kū jis nabeja nūruodejs. Nu Abdulla bin Al Mubaraka tyka saceits, ka jam tyka vaicōts par cylvāku, kurs zvērēja ar talaka vōrdim, ka jys naprecēsīs. Tod rūnās gribiešona precētīs, voi ir kaids atvīgluojums, jemūt juristu redzīni, kas tū atļaun itymā lītā? Tod Ibnuls Mubaraks atbiļdēja; Ka jis uzskota itū uzskotu par pareizu, pyrma ir saisteits ar itū vaicuojumu, tod jis var jimt juristu uzskotu. Kas par cylvāku, kurs napīkreit itam uzskotam, tod, kod jis sasaskar ar itū problemu, jis pījam fuqaha uzskotu, deļtuo es napīkreitu, ka jis pījam tū uzskotu.