Hadith Representative
Al Qayyum
Imam Bukhari : 1053حَدَّثَنَا عَلِيُّ بْنُ عَبْدِ اللَّهِ قَالَ حَدَّثَنَا سُفْيَانُ قَالَ حَدَّثَنَا سُلَيْمَانُ بْنُ أَبِي مُسْلِمٍ عَنْ طَاوُسٍ سَمِعَ ابْنَ عَبَّاسٍ رَضِيَ اللَّهُ عَنْهُمَا قَالَكَانَ النَّبِيُّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ إِذَا قَامَ مِنْ اللَّيْلِ يَتَهَجَّدُ قَالَ اللَّهُمَّ لَكَ الْحَمْدُ أَنْتَ قَيِّمُ السَّمَوَاتِ وَالْأَرْضِ وَمَنْ فِيهِنَّ وَلَكَ الْحَمْدُ لَكَ مُلْكُ السَّمَوَاتِ وَالْأَرْضِ وَمَنْ فِيهِنَّ وَلَكَ الْحَمْدُ أَنْتَ نُورُ السَّمَوَاتِ وَالْأَرْضِ وَمَنْ فِيهِنَّ وَلَكَ الْحَمْدُ أَنْتَ مَلِكُ السَّمَوَاتِ وَالْأَرْضِ وَلَكَ الْحَمْدُ أَنْتَ الْحَقُّ وَوَعْدُكَ الْحَقُّ وَلِقَاؤُكَ حَقٌّ وَقَوْلُكَ حَقٌّ وَالْجَنَّةُ حَقٌّ وَالنَّارُ حَقٌّ وَالنَّبِيُّونَ حَقٌّ وَمُحَمَّدٌ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ حَقٌّ وَالسَّاعَةُ حَقٌّ اللَّهُمَّ لَكَ أَسْلَمْتُ وَبِكَ آمَنْتُ وَعَلَيْكَ تَوَكَّلْتُ وَإِلَيْكَ أَنَبْتُ وَبِكَ خَاصَمْتُ وَإِلَيْكَ حَاكَمْتُ فَاغْفِرْ لِي مَا قَدَّمْتُ وَمَا أَخَّرْتُ وَمَا أَسْرَرْتُ وَمَا أَعْلَنْتُ أَنْتَ الْمُقَدِّمُ وَأَنْتَ الْمُؤَخِّرُ لَا إِلَهَ إِلَّا أَنْتَ أَوْ لَا إِلَهَ غَيْرُكَقَالَ سُفْيَانُ وَزَادَ عَبْدُ الْكَرِيمِ أَبُو أُمَيَّةَ وَلَا حَوْلَ وَلَا قُوَّةَ إِلَّا بِاللَّهِ قَالَ سُفْيَانُ قَالَ سُلَيْمَانُ بْنُ أَبِي مُسْلِمٍ سَمِعَهُ مِنْ طَاوُسٍ عَنْ ابْنِ عَبَّاسٍ رَضِيَ اللَّهُ عَنْهُمَا عَنْ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ
Mums ir stāstīts ['Ali bin 'Abdullah] teica, ir stāstījis mums [Sūfjans], ir stāstījis mums [Sulaimanam bin Abu Muslim] no [Thawus], ka viņš dzirdēja [Ibn 'Abbas radliallahu 'anhuma] sakām; Pravietis shallallahu 'alaihi wasallam, kad viņš piecēlās, lai veiktu nakts lūgšanu, viņš sāka ar lūgšanu - istiftah: 'Allahumma lakal hamdu. Anta qayyumus samaawaati wal ardhi wa man fiihinna. Wa lakal hamdu lakal mulkus samaawaati wal ardhi wa man fiihinna. Wa lakal hamdu anta nuurus samaawaati wal ardhi wa man fiihinna. Wa lakal hamdu anta nuurus samaawaati wal ardhi wa man fiihinna. Wa lakal hamdu anta malikus samaawaati wal ardhi. Wa lakal hamdu antal haqq wa'dukal haqq wa liqao-ukal haqq wa qaulukal haqq wal jannatul haqq wan naarul haqq wan nabiyyuuna haqq wa muhammadun willallhu wa salam haqq was saa'atu haq. „Allahumma laka aslamtu wa bika aamantu wa 'alaika tawakkaltu wa ilaika anabtu wa bika khashamtu wa ilaika haakamtu, faghfirlii maa qaddamtu wa maa akhhartu wa maa asrartu wa maa 'Abdullah'lantu antal muqaddimu wa antal mu'akhiru laa ilaaha illaa anta' aw 'laa ilaaha ghoiruka'.” – „Ak, Allāh, Tev pieder visa slava. Tu esi debesu un zemes un visa, kas tajās ir, Uzturētājs. Un Tev pieder visa slava, Tev pieder debesu un zemes valstība un viss, kas tajās ir. Un Tev pieder visa slava, Tu esi debesu un zemes gaisma un viss, kas tajās ir. Un Tev pieder visa slava, Tu esi debesu un zemes un visa, kas tajās ir, Ķēniņš.” Un visa slava Tev, Tu esi Al Haq – Vispatiesākais –, un Tavi solījumi ir patiesi – un satikšanās ar Tevi ir patiesa, Tavs vārds ir patiess, debesis ir patiesas, elle ir patiesa, un Tavi pravieši ir patiesi, Muhameds (miers un svētība viņam) ir patiess un qiyamat diena ir patiesa. Ak, Allāh, Tev es nododos, Tev es ticu, Tev es paļaujos, Tev es nožēloju grēkus – atkal –, argumentu dēļ, ko Tu man devi, es esmu naidīgs pret ikvienu, kas pretojas – Tavam likumam – un Tevi es tiesāju. Piedod man pagātnes un nākotnes grēkus, tos, ko slēpju, vai tos, ko atklāju. Tu esi Pirmais un Pēdējais, un nav cita dieva, kas būtu pielūgsmes cienīgs, bez Tevis, vai nav cita dieva, bez Tevis,” teica [Sufyan]; un piebilda ['Abdul Karim Abu Umayah]: 'Wa laa haula wa laa quwwata illaa billah' – Nav cita spēka un piepūles, kā vien Tu. Teica: [Sufjans] no [Sulaimana bin Abu musulmaņa] viņš to dzirdēja no [Thausa] no [Ibn 'Abbas radliallahu 'anhu] no pravieša sallallaahu 'alaihi wasallam.