Hadith Representative
Larangan gratifikasi jabatan bagi petugas zakat (Kisah Ibnu Al-Lutbiyyah)
Imam Muslim : 3414حَدَّثَنَا أَبُو كُرَيْبٍ مُحَمَّدُ بْنُ الْعَلَاءِ حَدَّثَنَا أَبُو أُسَامَةَ حَدَّثَنَا هِشَامٌ عَنْ أَبِيهِ عَنْ أَبِي حُمَيْدٍ السَّاعِدِيِّ قَالَ اسْتَعْمَلَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ رَجُلًا مِنْ الْأَزْدِ عَلَى صَدَقَاتِ بَنِي سُلَيْمٍ يُدْعَى ابْنَ الْأُتْبِيَّةِ فَلَمَّا جَاءَ حَاسَبَهُ قَالَ هَذَا مَالُكُمْ وَهَذَا هَدِيَّةٌ فَقَالَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ فَهَلَّا جَلَسْتَ فِي بَيْتِ أَبِيكَ وَأُمِّكَ حَتَّى تَأْتِيَكَ هَدِيَّتُكَ إِنْ كُنْتَ صَادِقًا ثُمَّ خَطَبَنَا فَحَمِدَ اللَّهَ وَأَثْنَى عَلَيْهِ ثُمَّ قَالَ أَمَّا بَعْدُ فَإِنِّي أَسْتَعْمِلُ الرَّجُلَ مِنْكُمْ عَلَى الْعَمَلِ مِمَّا وَلَّانِي اللَّهُ فَيَأْتِي فَيَقُولُ هَذَا مَالُكُمْ وَهَذَا هَدِيَّةٌ أُهْدِيَتْ لِي أَفَلَا جَلَسَ فِي بَيْتِ أَبِيهِ وَأُمِّهِ حَتَّى تَأْتِيَهُ هَدِيَّتُهُ إِنْ كَانَ صَادِقًا وَاللَّهِ لَا يَأْخُذُ أَحَدٌ مِنْكُمْ مِنْهَا شَيْئًا بِغَيْرِ حَقِّهِ إِلَّا لَقِيَ اللَّهَ تَعَالَى يَحْمِلُهُ يَوْمَ الْقِيَامَةِ فَلَأَعْرِفَنَّ أَحَدًا مِنْكُمْ لَقِيَ اللَّهَ يَحْمِلُ بَعِيرًا لَهُ رُغَاءٌ أَوْ بَقَرَةً لَهَا خُوَارٌ أَوْ شَاةً تَيْعَرُ ثُمَّ رَفَعَ يَدَيْهِ حَتَّى رُئِيَ بَيَاضُ إِبْطَيْهِ ثُمَّ قَالَ اللَّهُمَّ هَلْ بَلَّغْتُ بَصُرَ عَيْنِي وَسَمِعَ أُذُنِي و حَدَّثَنَا أَبُو كُرَيْبٍ حَدَّثَنَا عَبْدَةُ وَابْنُ نُمَيْرٍ وَأَبُو مُعَاوِيَةَ ح و حَدَّثَنَا أَبُو بَكْرِ بْنُ أَبِي شَيْبَةَ حَدَّثَنَا عَبْدُ الرَّحِيمِ بْنُ سُلَيْمَانَ ح و حَدَّثَنَا ابْنُ أَبِي عُمَرَ حَدَّثَنَا سُفْيَانُ كُلُّهُمْ عَنْ هِشَامٍ بِهَذَا الْإِسْنَادِ وَفِي حَدِيثِ عَبْدَةَ وَابْنِ نُمَيْرٍ فَلَمَّا جَاءَ حَاسَبَهُ كَمَا قَالَ أَبُو أُسَامَةَ وَفِي حَدِيثِ ابْنِ نُمَيْرٍ تَعْلَمُنَّ وَاللَّهِ وَالَّذِي نَفْسِي بِيَدِهِ لَا يَأْخُذُ أَحَدُكُمْ مِنْهَا شَيْئًا وَزَادَ فِي حَدِيثِ سُفْيَانَ قَالَ بَصُرَ عَيْنِي وَسَمِعَ أُذُنَايَ وَسَلُوا زَيْدَ بْنَ ثَابِتٍ فَإِنَّهُ كَانَ حَاضِرًا مَعِي و حَدَّثَنَاه إِسْحَقُ بْنُ إِبْرَاهِيمَ أَخْبَرَنَا جَرِيرٌ عَنْ الشَّيْبَانِيِّ عَنْ عَبْدِ اللَّهِ بْنِ ذَكْوَانَ وَهُوَ أَبُو الزِّنَادِ عَنْ عُرْوَةَ بْنِ الزُّبَيْرِ عَنْ أَبِي حُمَيْدٍ السَّاعِدِيِّ أَنَّ رَسُولَ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ اسْتَعْمَلَ رَجُلًا عَلَى الصَّدَقَةِ فَجَاءَ بِسَوَادٍ كَثِيرٍ فَجَعَلَ يَقُولُ هَذَا لَكُمْ وَهَذَا أُهْدِيَ إِلَيَّ فَذَكَرَ نَحْوَهُ قَالَ عُرْوَةُ فَقُلْتُ لِأَبِي حُمَيْدٍ السَّاعِدِيِّ أَسَمِعْتَهُ مِنْ رَسُولِ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ فَقَالَ مِنْ فِيهِ إِلَى أُذُنِي
[Abu Kuraibs, Muhameds bin Al 'Ala'] mums ir teicis, ka [Abu Usamahs] mums ir teicis, ka [Hisjam] no [viņa tēva] no [Abu Humaid As Sa'idi] viņš teica: “Rasulullah sallallaahu 'alaihi wasallam reiz iecēla vīru no Azdas vārdā Ibn Al Atbiyah iekasēt Bani Sulaim zakatu, kad ieradās viņa sekretārs, viņš teica: “Šis ir tavs īpašums, kamēr šī ir dāvana man.” Tāpēc pravietis sallallaahu 'alaihi wasallam teica: “Nevajag vienkārši sēdēt savas mātes vai tēva mājās, līdz kāds atnāks, lai jums pasniegtu dāvanu, ja jūs patiešām tādi esat.” Pēc tam viņš teica sprediķi, pēc tam, kad viņš slavēja un slavēja Allāhu, viņš teica: “Amma ba'du.” Patiesībā es esmu iecēlis vienu no jums par darbinieku darbam, ko Allāhs man ir uzticējis, tad viņš atnāk un saka: “Šis ir jūsu īpašums, kamēr šis ir dāvana, kas dota man, vai viņš vienkārši nesēž sava tēva vai mātes mājā, gaidot, kad kāds viņam pasniegs dāvanu, ja viņš ir godīgs cilvēks? Pie Allāha, nevienam no jums nevajadzētu neko atņemt no jums bez tiesībām, ja vien viņš nesatiks Allāhu Ta'ala Augšāmcelšanās dienā ar šo dārgumu. Un patiesi es pazīšu vienu no jums, kad viņš nāks pie Allāha ar kamieli vai blējošu govi, vai blējošu kazu.” Pēc tam viņš pacēla rokas, līdz viņa paduses bija baltas, tad viņš teica: “Ak, Allāh, es jums tā esmu teicis. Manas acis to ir redzējušas, un manas ausis ir dzirdējušas.” Un ir mums teicis [Abu Kuraibs], ir mums teicis [Abdah], [Ibn Numairs] un [Abu Mu'awiyah]. -citā veidā ir teikts- Ir mums teicis, ka [Abu Bakrs bin Abu Šajaba] ir mums teicis, ka [Abdurrahims bin Sulaimans] ir mums teicis. -citā veidā ir minēts- Ir mums teicis, ka [Ibn Abu Umars] ir mums [Sufjanam] visiem no [Hišama] pastāstījis šo isnādu, un 'Abdah un Ibn Numair hadītā ir teikts: "Tad ieradās rakstvedis - viņa sekretārs -," kā minēja Abu Usamah. Un Ibn Numair hadītā ir teikts: "Patiesi, jūs jau zināt, pie Allāha, kura rokās ir mana dvēsele, neviens no jums neko no tās nepaņems", un Sufjana hadītā ir piebilsts: "Viņš teica: "Manas acis to ir redzējušas, un manas ausis arī ir dzirdējušas". Tad viņi jautāja Zaīdam bin Tabitam, kurš tajā laikā bija liecinieks incidentam ar mani." Un ir mums stāstījis [Išaks bin Ibrahims], ka [Džarirs] no [Aš Sjaibani], no [Abdulla bin Dzakvana], proti, Abu Az Zinnad, no [Urwah bin Zubair] un no [Abu Humaid As Sa'idi], ka Allāha vēstnesis (miers un svētība viņam) reiz iecēla vīru zakata iekasēšanai, un neilgi pēc tam viņš ieradās ar lielu daudzumu augļu un teica: "Šis ir tavs dārgums, bet šis ir dāvana man tad viņš pieminēja šādu hadīsu". Urwah teica: "Tad es jautāju Abu Humaid As Sa'idi: "Vai tu dzirdēji to no Pravietis (miers un svētība viņam)?" viņš atbildēja: "No viņa mutes līdz manām ausīm".