Hadith Representative
Mukmin tidak mewarisi kafir, dan kafir tidak mewarisi mukmin
Imam Tirmidzi : 2033حَدَّثَنَا سَعِيدُ بْنُ عَبْدِ الرَّحْمَنِ الْمَخْزُومِيُّ وَغَيْرُ وَاحِدٍ قَالُوا حَدَّثَنَا سُفْيَانُ عَنْ الزُّهْرِيِّ ح و حَدَّثَنَا عَلِيُّ بْنُ حُجْرٍ أَخْبَرَنَا هُشَيْمٌ عَنْ الزُّهْرِيِّ عَنْ عَلِيِّ بْنِ حُسَيْنٍ عَنْ عَمْرِو بْنِ عُثْمَانَ عَنْ أُسَامَةَ بْنِ زَيْدٍأَنَّ رَسُولَ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ قَالَ لَا يَرِثُ الْمُسْلِمُ الْكَافِرَ وَلَا الْكَافِرُ الْمُسْلِمَحَدَّثَنَا ابْنُ أَبِي عُمَرَ حَدَّثَنَا سُفْيَانُ حَدَّثَنَا الزُّهْرِيُّ نَحْوَهُ قَالَ أَبُو عِيسَى وَفِي الْبَاب عَنْ جَابِرٍ وَعَبْدِ اللَّهِ بْنِ عَمْرٍو وَهَذَا حَدِيثٌ حَسَنٌ صَحِيحٌ هَكَذَا رَوَاهُ مَعْمَرٌ وَغَيْرُ وَاحِدٍ عَنْ الزُّهْرِيِّ نَحْوَ هَذَا وَرَوَى مَالِكٌ عَنْ الزُّهْرِيِّ عَنْ عَلِيِّ بْنِ حُسَيْنٍ عَنْ عُمَرَ بْنِ عُثْمَانَ عَنْ أُسَامَةَ بْنِ زَيْدٍ عَنْ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ نَحْوَهُ وَحَدِيثُ مَالِكٍ وَهْمٌ وَهِمَ فِيهِ مَالِكٌ وَقَدْ رَوَاهُ بَعْضُهُمْ عَنْ مَالِكٍ فَقَالَ عَنْ عَمْرِو بْنِ عُثْمَانَ وَأَكْثَرُ أَصْحَابِ مَالِكٍ قَالُوا عَنْ مَالِكٍ عَنْ عُمَرَ بْنِ عُثْمَانَ وَعَمْرُو بْنُ عُثْمَانَ بْنِ عَفَّانَ هُوَ مَشْهُورٌ مِنْ وَلَدِ عُثْمَانَ وَلَا يُعْرَفُ عُمَرُ بْنُ عُثْمَانَ وَالْعَمَلُ عَلَى هَذَا الْحَدِيثِ عِنْدَ أَهْلِ الْعِلْمِ وَاخْتَلَفَ بَعْضُ أَهْلِ الْعِلْمِ فِي مِيرَاثِ الْمُرْتَدِّ فَجَعَلَ أَكْثَرُ أَهْلِ الْعِلْمِ مِنْ أَصْحَابِ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ وَغَيْرِهِمْ الْمَالَ لِوَرَثَتِهِ مِنْ الْمُسْلِمِينَ و قَالَ بَعْضُهُمْ لَا يَرِثُهُ وَرَثَتُهُ مِنْ الْمُسْلِمِينَ وَاحْتَجُّوا بِحَدِيثِ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ لَا يَرِثُ الْمُسْلِمُ الْكَافِرَ وَهُوَ قَوْلُ الشَّافِعِيِّ
Mums [Sa'īdam bin 'Abdurrahmanam Al Makhzumi] un vairāk nekā vienai personai ir teikts; ir pastāstījis mums [Sufjanam] no [Az Zuhri] -citā stāstījumā- un ir mums stāstījis ['Ali bin Hudžrs]; ir informējis mūs [Husjaimu] no [Az Zuhri] no ['Ali bin Huseina], no ['Amra bin 'Usmāna], no [Usāmas bin Zaīda], ka Allāha vēstnesis (sallallaahu 'alaihi wasallam) teica: "Musulmanis nevar mantot neticīgo, kā arī neticīgais nevar mantot ticīgo." Ir mums stāstījis [Ibn Abu 'Umars]; ir mums stāstījis [Sufjanam]; ir mums stāstījis [Az Zuhri] ar šādu hadīsu. Abu Isa teica: Nozīmīgu hadīsu arī atstāstīja Džabirs un Abdullah bin Amrs. Un šis hadīts ir Hasans Sahih. To arī atstāstīja [Ma'mar] un vairāki stāstītāji no Az Zuhri. Un [Maliks] to arī atstāstīja no [Az Zuhri], no [Ali ibn Huseina], no [Umara ibn Usmana], no [Usamaha ibn Zaīda], no pravieša (miers ar viņu) ar līdzīgiem hadīsiem. Malika hadītā ir "Wahm". Šo hadīsu daži no viņiem ir atstāstījuši no Malika, kurš teica: No Amra ibn Usmana. Lielākā daļa Malika līdzgaitnieku teica: No Malika, no Amra ibn Usmana. Savukārt Amrs ibn Usmans ir labāk pazīstams kā viens no Usmana dēliem un nav pazīstams ar vārdu Umars ibn Usmans. Saskaņā ar zinātnieku teikto, šis hadīss tiek praktizēts. Savukārt citiem ir atšķirīgi viedokļi par atkritēja mantojumu. Tāpēc lielākā daļa pravieša (miers ar viņu) līdzgaitnieku piešķīra īpašumu viņa musulmaņu mantiniekiem. Un daži no viņiem teica: “Viņa mantinieki, kas ir musulmaņi, nevar mantot viņa mantojumu.” Un viņi strīdas ar pravieša (miers ar viņu) hadītu: “Musulmanis nevar mantot no neticīgā”. Tas ir imāma Asija Sjafiī viedoklis.