- Sumpah, Nadzar dan Persaksian Sumpah dan kafaratnya Larangan bersumpah dengan nama bapak-bapak kalian

Larangan bersumpah dengan nama bapak-bapak kalian

حَدَّثَنَا قُتَيْبَةُ حَدَّثَنَا سُفْيَانُ عَنْ الزُّهْرِيِّ عَنْ سَالِمٍ عَنْ أَبِيهِسَمِعَ النَّبِيُّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ عُمَرَ وَهُوَ يَقُولُ وَأَبِي وَأَبِي فَقَالَ أَلَا إِنَّ اللَّهَ يَنْهَاكُمْ أَنْ تَحْلِفُوا بِآبَائِكُمْ فَقَالَ عُمَرُ فَوَاللَّهِ مَا حَلَفْتُ بِهِ بَعْدَ ذَلِكَ ذَاكِرًا وَلَا آثِرًاقَالَ وَفِي الْبَاب عَنْ ثَابِتِ بْنِ الضَّحَّاكِ وَابْنِ عَبَّاسٍ وَأَبِي هُرَيْرَةَ وَقُتَيْلَةَ وَعَبْدِ الرَّحْمَنِ بْنِ سَمُرَةَ قَالَ أَبُو عِيسَى حَدِيثُ ابْنِ عُمَرَ حَدِيثٌ حَسَنٌ صَحِيحٌ قَالَ أَبُو عِيسَى قَالَ أَبُو عُبَيْدٍ مَعْنَى قَوْلِهِ وَلَا آثِرًا أَيْ لَمْ آثُرْهُ عَنْ غَيْرِي يَقُولُ لَمْ أَذْكُرْهُ عَنْ غَيْرِي

[Kutaiba] mums ir teicis, [Sufjans] no [Az Zuhri] no [Salima] no [viņa tēva] ir teicis, ka pravietis (miers viņam) dzirdēja Umāru sakām: "Mana tēva dēļ, mana tēva dēļ." Tad viņš teica: "Ziniet, patiesi, Allāhs ir aizliedzis jums zvērēt pie saviem tēviem." Tad Umārs teica: "Pie Allāha, es to vairs nedarīšu, vai tā būtu zvērēšana pie sava tēva vārda pašam vai stāstīšana no citas personas, kuru viņš zvērēja pie sava tēva vārda". Viņš teica: "Šajā nodaļā ir līdzīgi hadīsi no Thabit ibn Adh Dhahhak, Ibn Abbas, Abu Hurairah, Kutailah un 'Abdurrahman ibn Samurah'." Abu Isa teica: "Ibn Umara hadīts ir hasan autentisks." Abu Isa teica: Abu Ubaids teica: "Umara teiktā "Wala Atsiran" nozīme ir tāda, ka es to nestāstīšu nevienam citam, izņemot sevi, kurš zvēr pie sava tēva vārda."