- Zakat dan Sedekah Pemberian (hibah) Pemberian umra dan ruqba menjadi milik penerimanya, baik semasa hidup maupun setelah wafatnya, dan tidak kembali kepada pemberi

Pemberian umra dan ruqba menjadi milik penerimanya, baik semasa hidup maupun setelah wafatnya, dan tidak kembali kepada pemberi

حَدَّثَنَا الْأَنْصَارِيُّ حَدَّثَنَا مَعْنٌ حَدَّثَنَا مَالِكٌ عَنْ ابْنِ شِهَابٍ عَنْ أَبِي سَلَمَةَ عَنْ جَابِرٍأَنَّ النَّبِيَّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ قَالَ أَيُّمَا رَجُلٍ أُعْمِرَ عُمْرَى لَهُ وَلِعَقِبِهِ فَإِنَّهَا لِلَّذِي يُعْطَاهَا لَا تَرْجِعُ إِلَى الَّذِي أَعْطَاهَا لِأَنَّهُ أَعْطَى عَطَاءً وَقَعَتْ فِيهِ الْمَوَارِيثُقَالَ أَبُو عِيسَى هَذَا حَدِيثٌ حَسَنٌ صَحِيحٌ وَهَكَذَا رَوَى مَعْمَرٌ وَغَيْرُ وَاحِدٍ عَنْ الزُّهْرِيِّ مِثْلَ رِوَايَةِ مَالِكٍ وَرَوَى بَعْضُهُمْ عَنْ الزُّهْرِيِّ وَلَمْ يَذْكُرْ فِيهِ وَلِعَقِبِهِ وَرُوِيَ هَذَا الْحَدِيثُ مِنْ غَيْرِ وَجْهٍ عَنْ جَابِرٍ عَنْ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ قَالَ الْعُمْرَى جَائِزَةٌ لِأَهْلِهَا وَلَيْسَ فِيهَا لِعَقِبِهِ وَهَذَا حَدِيثٌ حَسَنٌ صَحِيحٌ وَالْعَمَلُ عَلَى هَذَا عِنْدَ بَعْضِ أَهْلِ الْعِلْمِ قَالُوا إِذَا قَالَ هِيَ لَكَ حَيَاتَكَ وَلِعَقِبِكَ فَإِنَّهَا لِمَنْ أُعْمِرَهَا لَا تَرْجِعُ إِلَى الْأَوَّلِ وَإِذَا لَمْ يَقُلْ لِعَقِبِكَ فَهِيَ رَاجِعَةٌ إِلَى الْأَوَّلِ إِذَا مَاتَ الْمُعْمَرُ وَهُوَ قَوْلُ مَالِكِ بْنِ أَنَسٍ وَالشَّافِعِيِّ وَرُوِيَ مِنْ غَيْرِ وَجْهٍ عَنْ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ قَالَ الْعُمْرَى جَائِزَةٌ لِأَهْلِهَا وَالْعَمَلُ عَلَى هَذَا عِنْدَ بَعْضِ أَهْلِ الْعِلْمِ قَالُوا إِذَا مَاتَ الْمُعْمَرُ فَهُوَ لِوَرَثَتِهِ وَإِنْ لَمْ تُجْعَلْ لِعَقِبِهِ وَهُوَ قَوْلُ سُفْيَانَ الثَّوْرِيِّ وَأَحْمَدَ وَإِسْحَقَ

Mums [Al Ansari] tika atstāstīts, mums [Ma'n] tika atstāstīts, mums [Malik] tika atstāstīts no [Ibn Šihaba], no [Abu Salamah], no [Džabira], ka pravietis (miers un svētība viņam) teica: "Kam tiek dots zemes gabals sev un saviem pēcnācējiem, tad dāvana pienākas personai, kurai tā tika dota, tā neatgriežas personai, kas to deva, jo viņš devis dāvanu, ieskaitot savus mantiniekus." Abu Isa teica: "Šis hadīts ir hasan sahih, kā to atstāstījis [Ma'mar], un ir vēl daudz citu no [Az Zuhri], piemēram, [Malika] atstāstījums. Daži no tiem ir atstāstīti no Az Zuhri, bet hadītā nav pieminēta frāze va li'aqabihi." Šis hadīts tika pārraidīts arī no cita kanāla no Džabira, no pravieša (miers ar viņu) (sallallaahu 'alaihi wasallam), kurš teica: "Umru var dot ģimenei, bet ne pēcnācējiem". Šis hadīts ir autentisks un, pēc dažu zinātnieku domām, ir labdarības vadlīnija, viņi apgalvo; ja dāvinātājs saka: "Šī dāvana ir paredzēta jums visu jūsu dzīvi un jūsu pēcnācējiem, tad dāvana ir paredzēta personai, kurai tā tika dota, un neatgriežas pie pirmās personas." Tomēr, ja dāvinātājs to nesaka par saviem pēcnācējiem, tad tā atgriežas pie pirmās personas, ja persona, kurai tā tika dota, nomirst, tāds ir Malika bin Anasa un Ašafi'i viedoklis. Un tas ir pārraidīts no cita ceļa no pravieša (miers ar viņu) (sallallaahu 'alaihi wasallam), viņš teica: "Umru var dot viņa ģimenei". Šis hadīts ir labdarības vadlīnija, pēc dažu zinātnieku domām, viņi apgalvo; Ja persona, kurai tā dota, nomirst, tad dāvana tiek nodota viņa mantiniekiem, ja tādu nav, tad viņa pēcnācējiem, tāds ir Sufjana Atsauri, Ahmada un Išaka viedoklis.