Hadith Representative
Menghajikan orang tua yang lanjut usia (Haji Badal)
Imam Tirmidzi : 850حَدَّثَنَا أَحْمَدُ بْنُ مَنِيعٍ حَدَّثَنَا رَوْحُ بْنُ عُبَادَةَ حَدَّثَنَا ابْنُ جُرَيْجٍ أَخْبَرَنِي ابْنُ شِهَابٍ قَالَ حَدَّثَنِي سُلَيْمَانُ بْنُ يَسَارٍ عَنْ عَبْدِ اللَّهِ بْنِ عَبَّاسٍ عَنْ الْفَضْلِ بْنِ عَبَّاسٍأَنَّ امْرَأَةً مِنْ خَثْعَمٍ قَالَتْ يَا رَسُولَ اللَّهِ إِنَّ أَبِي أَدْرَكَتْهُ فَرِيضَةُ اللَّهِ فِي الْحَجِّ وَهُوَ شَيْخٌ كَبِيرٌ لَا يَسْتَطِيعُ أَنْ يَسْتَوِيَ عَلَى ظَهْرِ الْبَعِيرِ قَالَ حُجِّي عَنْهُقَالَ وَفِي الْبَاب عَنْ عَلِيٍّ وَبُرَيْدَةَ وَحُصَيْنِ بْنِ عَوْفٍ وَأَبِي رَزِينٍ الْعُقَيْلِيِّ وَسَوْدَةَ بِنْتِ زَمْعَةَ وَابْنِ عَبَّاسٍ قَالَ أَبُو عِيسَى حَدِيثُ الْفَضْلِ بْنِ عَبَّاسٍ حَدِيثٌ حَسَنٌ صَحِيحٌ وَرُوِيَ عَنْ ابْنِ عَبَّاسٍ عَنْ حُصَيْنِ بْنِ عَوْفٍ الْمُزَنِيِّ عَنْ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ وَرُوِيَ عَنْ ابْنِ عَبَّاسٍ أَيْضًا عَنْ سِنَانِ بْنِ عَبْدِ اللَّهِ الْجُهَنِيِّ عَنْ عَمَّتِهِ عَنْ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ وَرُوِيَ عَنْ ابْنِ عَبَّاسٍ عَنْ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ قَالَ وَسَأَلْتُ مُحَمَّدًا عَنْ هَذِهِ الرِّوَايَاتِ فَقَالَ أَصَحُّ شَيْءٍ فِي هَذَا الْبَابِ مَا رَوَى ابْنُ عَبَّاسٍ عَنْ الْفَضْلِ بْنِ عَبَّاسٍ عَنْ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ قَالَ مُحَمَّدٌ وَيُحْتَمَلُ أَنْ يَكُونَ ابْنُ عَبَّاسٍ سَمِعَهُ مِنْ الْفَضْلِ وَغَيْرِهِ عَنْ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ ثُمَّ رَوَى هَذَا عَنْ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ وَأَرْسَلَهُ وَلَمْ يَذْكُرْ الَّذِي سَمِعَهُ مِنْهُ قَالَ أَبُو عِيسَى وَقَدْ صَحَّ عَنْ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ فِي هَذَا الْبَابِ غَيْرُ حَدِيثٍ وَالْعَمَلُ عَلَى هَذَا عِنْدَ أَهْلِ الْعِلْمِ مِنْ أَصْحَابِ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ وَغَيْرِهِمْ وَبِهِ يَقُولُ الثَّوْرِيُّ وَابْنُ الْمُبَارَكِ وَالشَّافِعِيُّ وَأَحْمَدُ وَإِسْحَقُ يَرَوْنَ أَنْ يُحَجَّ عَنْ الْمَيِّتِ و قَالَ مَالِكٌ إِذَا أَوْصَى أَنْ يُحَجَّ عَنْهُ حُجَّ عَنْهُ وَقَدْ رَخَّصَ بَعْضُهُمْ أَنْ يُحَجَّ عَنْ الْحَيِّ إِذَا كَانَ كَبِيرًا أَوْ بِحَالٍ لَا يَقْدِرُ أَنْ يَحُجَّ وَهُوَ قَوْلُ ابْنِ الْمُبَارَكِ وَالشَّافِعِيِّ
[Ahmads bin Mani], [Rouh bin 'Ubadah], [Ibnu Juraidžs], [Ibn Šihabs] man teica: Man [Suleimanam bin Jasaram] no [Abdulla bin Abbasa] un [Al Fadls bin Abbass] ir stāstījis, ka kāda sieviete no Khats'amas jautāja: "Ak, Allāha vēstnesis, manam tēvam bija jāveic hadžs, bet viņš ir vecs vīrs un nav pietiekami stiprs, lai brauktu ar transportlīdzekli." Viņš teica: "Veiciet viņam hadžu." -Abu Isa Tirmidhi- teica: "Hadīts ir atstāstīts no Ali, Buraidas, Hušaina bin 'Aufa, Abu Razina Al 'Ukaili, Saudas bint Zam'ah un Ibn Abbasa." Abu Isa teica: "Al Fadla bin Abbasa hadīts ir hasans, autentisks hadīts." Un tas tika arī stāstīts no [Ibn Abbas] no [Hushain bin 'Auf Al Muzani] no pravieša sallallaahu 'alaihi wasallam. Un šis hadīss tika stāstīts arī no [Ibn Abbasa] no [Sinana bin Abdullah Al Juhani] no [viņa tantes] no pravieša sallallaahu 'alaihi wasallam. Un stāstīts no Ibn Abbas no pravieša sallallaahu 'alaihi wasallam tieši'. -Abu Isa At Tirmidhi- teica; “Es jautāju Muhamedam par visiem iepriekš minētajiem stāstījumiem, viņš atbildēja; “Visautentiskākais ir tas, kas tika stāstīts no Ibn Abbas no Al Fadl bin Abbas no Pravieša sallallaahu 'alaihi wasallam. Muhameds piebilda; Iespējams, ka Ibn Abbass dzirdēja šo hadīsu no Al Fadl ibn Abbas un no citiem, no pravieša (miers ar viņu), pēc tam viņš atstāstīja šo hadīsu un izplatīja to, neminot personu, kas to dzirdēja. Abu Isa teica: "Un par šo jautājumu ir atstāstīti daudzi autentiski hadīsi no pravieša (miers ar viņu). Šo hadīsu praktizē gan pravieša (miers ar viņu) līdzgaitnieki, gan citi. Tāds ir arī Sufjana Atsauri, Ibnula Mubāraka, Sjafi'i, Ahmada un Išaka viedoklis. Viņi visi uzskata, ka ir atļauts veikt hadžu miruša cilvēka labā. Savukārt Maliks uzskata: "Ja viņš pirms nāves ir sastādījis testamentu par hadža veikšanu, tad tas ir atļauts." Daži zinātnieki, proti, Ibnuls Mubaraks un Ašsjafi'ī, atļauj hadžu dzīvam cilvēkam, ja viņš ir vecs vai kāda iemesla dēļ nespēj veikt hadžu. Tāds ir Ibn Mubaraks un Ašsjafi'ī viedoklis.