Hadith Representative
Tidak Tahallul bagi jamaah yang membawa Hadyu
Imam Bukhari : 1458حَدَّثَنَا مُحَمَّدُ بْنُ بَشَّارٍ قَالَ حَدَّثَنِي أَبُو بَكْرٍ الْحَنَفِيُّ حَدَّثَنَا أَفْلَحُ بْنُ حُمَيْدٍ سَمِعْتُ الْقَاسِمَ بْنَ مُحَمَّدٍ عَنْ عَائِشَةَ رَضِيَ اللَّهُ عَنْهَا قَالَتْخَرَجْنَا مَعَ رَسُولِ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ فِي أَشْهُرِ الْحَجِّ وَلَيَالِي الْحَجِّ وَحُرُمِ الْحَجِّ فَنَزَلْنَا بِسَرِفَ قَالَتْ فَخَرَجَ إِلَى أَصْحَابِهِ فَقَالَ مَنْ لَمْ يَكُنْ مِنْكُمْ مَعَهُ هَدْيٌ فَأَحَبَّ أَنْ يَجْعَلَهَا عُمْرَةً فَلْيَفْعَلْ وَمَنْ كَانَ مَعَهُ الْهَدْيُ فَلَا قَالَتْ فَالْآخِذُ بِهَا وَالتَّارِكُ لَهَا مِنْ أَصْحَابِهِ قَالَتْ فَأَمَّا رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ وَرِجَالٌ مِنْ أَصْحَابِهِ فَكَانُوا أَهْلَ قُوَّةٍ وَكَانَ مَعَهُمْ الْهَدْيُ فَلَمْ يَقْدِرُوا عَلَى الْعُمْرَةِ قَالَتْ فَدَخَلَ عَلَيَّ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ وَأَنَا أَبْكِي فَقَالَ مَا يُبْكِيكِ يَا هَنْتَاهُ قُلْتُ سَمِعْتُ قَوْلَكَ لِأَصْحَابِكَ فَمُنِعْتُ الْعُمْرَةَ قَالَ وَمَا شَأْنُكِ قُلْتُ لَا أُصَلِّي قَالَ فَلَا يَضِيرُكِ إِنَّمَا أَنْتِ امْرَأَةٌ مِنْ بَنَاتِ آدَمَ كَتَبَ اللَّهُ عَلَيْكِ مَا كَتَبَ عَلَيْهِنَّ فَكُونِي فِي حَجَّتِكِ فَعَسَى اللَّهُ أَنْ يَرْزُقَكِيهَا قَالَتْ فَخَرَجْنَا فِي حَجَّتِهِ حَتَّى قَدِمْنَا مِنًى فَطَهَرْتُ ثُمَّ خَرَجْتُ مِنْ مِنًى فَأَفَضْتُ بِالْبَيْتِ قَالَتْ ثُمَّ خَرَجَتْ مَعَهُ فِي النَّفْرِ الْآخِرِ حَتَّى نَزَلَ الْمُحَصَّبَ وَنَزَلْنَا مَعَهُ فَدَعَا عَبْدَ الرَّحْمَنِ بْنَ أَبِي بَكْرٍ فَقَالَ اخْرُجْ بِأُخْتِكَ مِنْ الْحَرَمِ فَلْتُهِلَّ بِعُمْرَةٍ ثُمَّ افْرُغَا ثُمَّ ائْتِيَا هَا هُنَا فَإِنِّي أَنْظُرُكُمَا حَتَّى تَأْتِيَانِي قَالَتْ فَخَرَجْنَا حَتَّى إِذَا فَرَغْتُ وَفَرَغْتُ مِنْ الطَّوَافِ ثُمَّ جِئْتُهُ بِسَحَرَ فَقَالَ هَلْ فَرَغْتُمْ فَقُلْتُ نَعَمْ فَآذَنَ بِالرَّحِيلِ فِي أَصْحَابِهِ فَارْتَحَلَ النَّاسُ فَمَرَّ مُتَوَجِّهًا إِلَى الْمَدِينَةِضَيْرِ مِنْ ضَارَ يَضِيرُ ضَيْرًا وَيُقَالُ ضَارَ يَضُورُ ضَوْرًا وَضَرَّ يَضُرُّ ضَرًّا
[Muhameds bin Basijars] mums ir teicis, [Abu Bakrs Al Hanafiy] man ir teicis [Aflah bin Humaid]; es dzirdēju [Al Kasimu bin Muhamedu] no ['Aisyah radiallahu 'anha] sakām: "Mēs devāmies ārā ar Rasulullah sallallaahu 'alaihi wasallam Hadža mēnesī, Hadža mēneša naktīs un Hadža haram dienās, līdz mēs apstājāmies Sarafas apgabalā." Aiša, lai Allāhs ir ar viņu apmierināts, teica: "Tāpēc viņš izgāja satikt savus biedrus un teica: "Ikviens no jums, kas neatnes upurdzīvnieku un dod priekšroku savam ihram būt 'umrai', tad dariet tā, un ikviens, kas atnes upurdzīvnieku, ir labi." 'Aisija radiallahu 'anha teica: 'Tātad starp pravieša (miers un svētība viņam) pavadoņiem bija tādi, kas to paņēma - ko viņš pieprasīja - un bija arī tādi, kas to atstāja'. 'Aiša, lai Allāhs ir ar viņu apmierināts, teica: 'Kas attiecas uz pravieti (miers un svētība viņam) un dažiem viņa pavadoņiem, viņi bija spēcīgi ļaudis, un viņi atnesa upurdzīvniekus, tāpēc viņi nepaņēma savu ihramu kā 'umru'. 'Aisija radiallahu 'anha teica: 'Tad mani sagaidīja Allāha vēstnesis (miers un svētība viņam), kad es raudāju, un viņš jautāja: 'Ak, Dievs, kas liek tev raudāt?' Es atbildēju: 'Es dzirdēju, ko tu teici saviem draugiem, tāpēc man tika traucēta veikt 'umru'. Viņš jautāja: 'Ko tu piedzīvo?' Es atbildēju: 'Es nelūdzos'.' Viņš teica: "Tam nav nozīmes, jo tu esi tikai sieviete no Ādama meitām, kurām Allāhs ir noteicis noteikumus – proti, menstruācijas –, tāpēc veic savu hadžu, lai Allāhs subhanahu wata'ala tevi ar to apbalvo." Aiša (lai Allāhs ir ar viņu apmierināts) teica: "Tad mēs devāmies veikt viņa hadžu, līdz nonācām Mīnā, kurā laikā es atkal biju kļuvusi šķīsta. Tad es atstāju Mīnu un pabeidzu rituālus Allāha namā." Aiša (lai Allāhs ir ar viņu apmierināts) teica: "Tad es devos kopā ar viņu pēdējā elpas vilcienā, līdz viņš sasniedza vietu, kur tika izmesta Jamrah, un mēs apstājāmies pie viņa. Tad viņš pasauca Abdurrahmanu bin Abu Bakru un teica: "Izej kopā ar savu brāli no svētās zemes un ieej ihrama stāvoklī uz Umru, tad pabeidz rituālus, tad nāc šurp, jo es tevi gaidīšu, līdz tu atnāksi." 'Aiša (lai Allāhs ir ar viņu apmierināts) teica: 'Tā mēs gājām ārā, līdz es biju pabeigusi savu umru un tawafu. Es piegāju pie viņa sahara laikā, nakts pēdējā trešdaļā, un viņš jautāja: 'Vai esi pabeidzis?' Es atbildēju: 'Jā.' Tad viņš paziņoja saviem biedriem par savu aiziešanu. Tā nu ļaudis devās ceļā un devās uz Medīnu. Pravietis (miers un Allāha svētība lai ir pār viņu) teica: 'dhair'. Darbības vārds var cēlies no 'dhaoro-yadhiiru', kas visi nozīmē: 'kaitēt' vai 'nodarīt ļaunumu'.