Hadith Representative
Rasulullah menangis karena kesedihan, namun melarang ratapan yang menjadi sebab azab bagi mayit
Imam Bukhari : 1221حَدَّثَنَا أَصْبَغُ عَنْ ابْنِ وَهْبٍ قَالَ أَخْبَرَنِي عَمْرٌو عَنْ سَعِيدِ بْنِ الْحَارِثِ الْأَنْصَارِيِّ عَنْ عَبْدِ اللَّهِ بْنِ عُمَرَ رَضِيَ اللَّهُ عَنْهُمَا قَالَاشْتَكَى سَعْدُ بْنُ عُبَادَةَ شَكْوَى لَهُ فَأَتَاهُ النَّبِيُّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ يَعُودُهُ مَعَ عَبْدِ الرَّحْمَنِ بْنِ عَوْفٍ وَسَعْدِ بْنِ أَبِي وَقَّاصٍ وَعَبْدِ اللَّهِ بْنِ مَسْعُودٍ رَضِيَ اللَّهُ عَنْهُمْ فَلَمَّا دَخَلَ عَلَيْهِ فَوَجَدَهُ فِي غَاشِيَةِ أَهْلِهِ فَقَالَ قَدْ قَضَى قَالُوا لَا يَا رَسُولَ اللَّهِ فَبَكَى النَّبِيُّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ فَلَمَّا رَأَى الْقَوْمُ بُكَاءَ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ بَكَوْا فَقَالَ أَلَا تَسْمَعُونَ إِنَّ اللَّهَ لَا يُعَذِّبُ بِدَمْعِ الْعَيْنِ وَلَا بِحُزْنِ الْقَلْبِ وَلَكِنْ يُعَذِّبُ بِهَذَا وَأَشَارَ إِلَى لِسَانِهِ أَوْ يَرْحَمُ وَإِنَّ الْمَيِّتَ يُعَذَّبُ بِبُكَاءِ أَهْلِهِ عَلَيْهِوَكَانَ عُمَرُ رَضِيَ اللَّهُ عَنْهُ يَضْرِبُ فِيهِ بِالْعَصَا وَيَرْمِي بِالْحِجَارَةِ وَيَحْثِي بِالتُّرَابِ
[Ašbags] mums ir stāstījis no [Ibn Vahba], man ir stāstījis [Amru] no [Saīda bin Al Harita Al Anšarija] no [Abdulla bin Umāra radliallahu 'anhuma] teica: Kad Saads bin Ubadahs bija slims, pravietis (miers viņam) viņu apmeklēja kopā ar Abdurrahmanu bin Aufu, Saadu bin Abu Vakašu un Abdulla bin Masūdu radliallahu 'anhūmu. Kad Viņš viņu satika, Viņš atrada viņu ģimenes ieskautu un jautāja: "Vai viņš ir miris?" Viņi atbildēja: "Vēl nē, ak, Allāha vēstnesis." Tad pravietis (miers viņam) iesaucās. Kad ļaudis redzēja pravieti (miers un svētība viņam) raudam, arī viņi raudāja, tāpēc viņš teica: "Vai jūs nedzirdējāt, ka Allāhs nesoda ar asarām, nevis ar skumju sirdi, bet Viņš soda ar šo?" Tad viņš norādīja uz savu mēli jeb tika svētīts - šīs mēles dēļ - un patiesībā līķis tika sodīts, jo viņa ģimene viņu sauca." Kamēr Umars (miers un svētība viņam) sita pa zemi ar nūju, meta akmeņus un izkaisīja zemi.