Hadith Representative
Membaca sepuluh ayat penghabisan dari surat ali imran
Imam Nasa'i : 1602أَخْبَرَنَا مُحَمَّدُ بْنُ سَلَمَةَ قَالَ أَنْبَأَنَا ابْنُ الْقَاسِمِ عَنْ مَالِكٍ قَالَ حَدَّثَنِي مَخْرَمَةُ بْنُ سُلَيْمَانَ عَنْ كُرَيْبٍ أَنَّ عَبْدَ اللَّهِ بْنَ عَبَّاسٍ أَخْبَرَهُأَنَّهُ بَاتَ عِنْدَ مَيْمُونَةَ أُمِّ الْمُؤْمِنِينَ وَهِيَ خَالَتُهُ فَاضْطَجَعَ فِي عَرْضِ الْوِسَادَةِ وَاضْطَجَعَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ وَأَهْلُهُ فِي طُولِهَا فَنَامَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ حَتَّى إِذَا انْتَصَفَ اللَّيْلُ أَوْ قَبْلَهُ قَلِيلًا أَوْ بَعْدَهُ قَلِيلًا اسْتَيْقَظَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ فَجَلَسَ يَمْسَحُ النَّوْمَ عَنْ وَجْهِهِ بِيَدِهِ ثُمَّ قَرَأَ الْعَشْرَ الْآيَاتِ الْخَوَاتِيمَ مِنْ سُورَةِ آلِ عِمْرَانَ ثُمَّ قَامَ إِلَى شَنٍّ مُعَلَّقَةٍ فَتَوَضَّأَ مِنْهَا فَأَحْسَنَ وُضُوءَهُ ثُمَّ قَامَ يُصَلِّي قَالَ عَبْدُ اللَّهِ بْنُ عَبَّاسٍ فَقُمْتُ فَصَنَعْتُ مِثْلَ مَا صَنَعَ ثُمَّ ذَهَبْتُ فَقُمْتُ إِلَى جَنْبِهِ فَوَضَعَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ يَدَهُ الْيُمْنَى عَلَى رَأْسِي وَأَخَذَ بِأُذُنِي الْيُمْنَى يَفْتِلُهَا فَصَلَّى رَكْعَتَيْنِ ثُمَّ رَكْعَتَيْنِ ثُمَّ رَكْعَتَيْنِ ثُمَّ رَكْعَتَيْنِ ثُمَّ رَكْعَتَيْنِ ثُمَّ رَكْعَتَيْنِ ثُمَّ أَوْتَرَ ثُمَّ اضْطَجَعَ حَتَّى جَاءَهُ الْمُؤَذِّنُ فَصَلَّى رَكْعَتَيْنِ خَفِيفَتَيْنِ
Ir informējis myusus [Muhamedu bin Salama] jis saceja; ir ziņuojs mums [Ibnulam Kasimam] nu [Malika] jis saceja; [Makhramah bin Sulaimans] maņ nu [Kuraiba] stōsteja, ka ['Abdullahs bin 'Abass] jam stōsteja, ka jys ir pavadejs nakti pi sovas tanteņas Maimunas sātā - Pesteitōja sīvas -, tod jei gulēja uz spylvyna un Allaha Viestneica uz jō gimines beja ilgi. Pesteitōjs gulēja leidz pusnaktei - pyrms voi pēc drupeit -, Pesteitōjs pasamūda, turpynōja sēdēt un ar rūkom nūslauceja seju, tod nūlaseja pādejūs desmit Ali Imrana suras pantus. Piec tam jis guoja pi kariejušuo iudiņa trauka, tod veice abluceju ar iudini. Jis pabeidze abluceju, tod lyudzēs. Abdullahs bin Abass saceja; — Es pīsacieļu, tod es dareju tū, kū jys dareja. Tod es guoju jam sūpluok, jis ar lobū rūku turēja munu golvu i īplēse ausi. Piec tam jis lyudzēs divejis rakatys, tod divejis rakatys, divejis rakatys, divejis rakatys, tod divejis rakatys, i vēļ divejis rakatys. Tod izpiļdeit vitra lyugšonu. Piec tam jis gulēja, cikom atguoja muezins, tod pīsacēle, lai lyugtu divejis vīglys rakatys.