Hadith Representative
Waktu shalat subuh berada di antara terbit fajar dan isfar
Imam Tirmidzi : 140حَدَّثَنَا أَحْمَدُ بْنُ مَنِيعٍ وَالْحَسَنُ بْنُ الصَّبَّاحِ الْبَزَّارُ وَأَحْمَدُ بْنُ مُحَمَّدِ بْنِ مُوسَى الْمَعْنَى وَاحِدٌ قَالُوا حَدَّثَنَا إِسْحَقُ بْنُ يُوسُفَ الْأَزْرَقُ عَنْ سُفْيَانَ الثَّوْرِيِّ عَنْ عَلْقَمَةَ بْنِ مَرْثَدٍ عَنْ سُلَيْمَانَ بْنِ بُرَيْدَةَ عَنْ أَبِيهِ قَالَأَتَى النَّبِيَّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ رَجُلٌ فَسَأَلَهُ عَنْ مَوَاقِيتِ الصَّلَاةِ فَقَالَ أَقِمْ مَعَنَا إِنْ شَاءَ اللَّهُ فَأَمَرَ بِلَالًا فَأَقَامَ حِينَ طَلَعَ الْفَجْرُ ثُمَّ أَمَرَهُ فَأَقَامَ حِينَ زَالَتْ الشَّمْسُ فَصَلَّى الظُّهْرَ ثُمَّ أَمَرَهُ فَأَقَامَ فَصَلَّى الْعَصْرَ وَالشَّمْسُ بَيْضَاءُ مُرْتَفِعَةٌ ثُمَّ أَمَرَهُ بِالْمَغْرِبِ حِينَ وَقَعَ حَاجِبُ الشَّمْسِ ثُمَّ أَمَرَهُ بِالْعِشَاءِ فَأَقَامَ حِينَ غَابَ الشَّفَقُ ثُمَّ أَمَرَهُ مِنْ الْغَدِ فَنَوَّرَ بِالْفَجْرِ ثُمَّ أَمَرَهُ بِالظُّهْرِ فَأَبْرَدَ وَأَنْعَمَ أَنْ يُبْرِدَ ثُمَّ أَمَرَهُ بِالْعَصْرِ فَأَقَامَ وَالشَّمْسُ آخِرَ وَقْتِهَا فَوْقَ مَا كَانَتْ ثُمَّ أَمَرَهُ فَأَخَّرَ الْمَغْرِبَ إِلَى قُبَيْلِ أَنْ يَغِيبَ الشَّفَقُ ثُمَّ أَمَرَهُ بِالْعِشَاءِ فَأَقَامَ حِينَ ذَهَبَ ثُلُثُ اللَّيْلِ ثُمَّ قَالَ أَيْنَ السَّائِلُ عَنْ مَوَاقِيتِ الصَّلَاةِ فَقَالَ الرَّجُلُ أَنَا فَقَالَ مَوَاقِيتُ الصَّلَاةِ كَمَا بَيْنَ هَذَيْنِقَالَ أَبُو عِيسَى هَذَا حَدِيثٌ حَسَنٌ غَرِيبٌ صَحِيحٌ قَالَ وَقَدْ رَوَاهُ شُعْبَةُ عَنْ عَلْقَمَةَ بْنِ مَرْثَدٍ أَيْضًا
ir mums teicis [Ahmads bin Mani], [Al Hasans bin Aš Šabā Al Bazārs] un [Ahmads bin Muhammads bin Musa] ar vienu nozīmi. Viņi teica: “Mums ir teicis [Išaks bin Jusufs Al Azraks] no [Sufjana Ats Cauri], no [Alkama bin Martsada], no [Suleimana bin Buraidas], no [viņa tēva], viņš teica: “Kāds vīrs atnāca pie Pravieša (miers ar viņu) un jautāja par lūgšanu laikiem, un viņš teica: “Nāciet un lūdzieties kopā ar mums - ja Dievs to vēlas-”. Tad viņš pavēlēja Bilalam pieņemt ikāmu. Tā viņš veica ikāmu, kad uzausa rītausma. Tad viņš pavēlēja ikāmu, Bilals arī veica ikāmu, kad saule bija slīpa, tāpēc viņš lūdza pusdienas lūgšanas. Tad viņš pavēlēja ikāmu, Bilals veica ikāmu un lūdza pēcpusdienas lūgšanu, kad saule bija balta un vēl augstu.” Tad viņš pavēlēja Maghrib lūgšanu, kad saules stari norietēja. Tad viņš pavēlēja vakara lūgšanu ikamu, kad sarkanā krāsa debesīs bija pazudusi. Un nākamajā dienā viņš pavēlēja rīta lūgšanu ikamu, kad saule bija spoža. Tad viņš pavēlēja pusdienas lūgšanu un turpināja gaidīt, līdz gaiss kļuva vēss un patīkams. Tad viņš pavēlēja pēcpusdienas lūgšanu un veica lūgšanu, kamēr bija atlicis tikai nedaudz laika. Tad viņš atkal pavēlēja ikamu, bet pārtrauca maghrib, līdz sarkanā krāsa debesīs bija gandrīz pazudusi. Tad viņš pavēlēja Išas lūgšanu un veica to, kad bija pagājusi trešdaļa nakts. Pēc tam viņš jautāja: "Kur ir persona, kas jautāja par lūgšanu laikiem?" Vīrietis atbildēja: "Esmu." Tad viņš teica: "Lūgšanu laiki ir starp šiem diviem laikiem." Abu Isa teica: "Šis hadīts ir autentisks hasan gharib." Viņš teica: "[Sju'bah] to arī atstāstīja no [Alqamah bin Martsad]".