Hadith Representative
Awal wahyu kepada Rasulullah SAW adalah berupa mimpi yang baik
Imam Muslim : 231حَدَّثَنِي أَبُو الطَّاهِرِ أَحْمَدُ بْنُ عَمْرِو بْنِ عَبْدِ اللَّهِ بْنِ عَمْرِو بْنِ سَرْحٍ أَخْبَرَنَا ابْنُ وَهْبٍ قَالَ أَخْبَرَنِي يُونُسُ عَنْ ابْنِ شِهَابٍ قَالَ حَدَّثَنِي عُرْوَةُ بْنُ الزُّبَيْرِ أَنَّ عَائِشَةَ زَوْجَ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ أَخْبَرَتْهُ أَنَّهَا قَالَتْ كَانَ أَوَّلُ مَا بُدِئَ بِهِ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ مِنْ الْوَحْيِ الرُّؤْيَا الصَّادِقَةَ فِي النَّوْمِ فَكَانَ لَا يَرَى رُؤْيَا إِلَّا جَاءَتْ مِثْلَ فَلَقِ الصُّبْحِ ثُمَّ حُبِّبَ إِلَيْهِ الْخَلَاءُ فَكَانَ يَخْلُو بِغَارِ حِرَاءٍ يَتَحَنَّثُ فِيهِ وَهُوَ التَّعَبُّدُ اللَّيَالِيَ أُوْلَاتِ الْعَدَدِ قَبْلَ أَنْ يَرْجِعَ إِلَى أَهْلِهِ وَيَتَزَوَّدُ لِذَلِكَ ثُمَّ يَرْجِعُ إِلَى خَدِيجَةَ فَيَتَزَوَّدُ لِمِثْلِهَا حَتَّى فَجِئَهُ الْحَقُّ وَهُوَ فِي غَارِ حِرَاءٍ فَجَاءَهُ الْمَلَكُ فَقَالَ اقْرَأْ قَالَ مَا أَنَا بِقَارِئٍ قَالَ فَأَخَذَنِي فَغَطَّنِي حَتَّى بَلَغَ مِنِّي الْجَهْدَ ثُمَّ أَرْسَلَنِي فَقَالَ اقْرَأْ قَالَ قُلْتُ مَا أَنَا بِقَارِئٍ قَالَ فَأَخَذَنِي فَغَطَّنِي الثَّانِيَةَ حَتَّى بَلَغَ مِنِّي الْجَهْدَ ثُمَّ أَرْسَلَنِي فَقَالَ أَقْرَأْ فَقُلْتُ مَا أَنَا بِقَارِئٍ فَأَخَذَنِي فَغَطَّنِي الثَّالِثَةَ حَتَّى بَلَغَ مِنِّي الْجَهْدَ ثُمَّ أَرْسَلَنِي فَقَالَ { اقْرَأْ بِاسْمِ رَبِّكَ الَّذِي خَلَقَ خَلَقَ الْإِنْسَانَ مِنْ عَلَقٍ اقْرَأْ وَرَبُّكَ الْأَكْرَمُ الَّذِي عَلَّمَ بِالْقَلَمِ عَلَّمَ الْإِنْسَانَ مَا لَمْ يَعْلَمْ } فَرَجَعَ بِهَا رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ تَرْجُفُ بَوَادِرُهُ حَتَّى دَخَلَ عَلَى خَدِيجَةَ فَقَالَ زَمِّلُونِي زَمِّلُونِي فَزَمَّلُوهُ حَتَّى ذَهَبَ عَنْهُ الرَّوْعُ ثُمَّ قَالَ لِخَدِيجَةَ أَيْ خَدِيجَةُ مَا لِي وَأَخْبَرَهَا الْخَبَرَ قَالَ لَقَدْ خَشِيتُ عَلَى نَفْسِي قَالَتْ لَهُ خَدِيجَةُ كَلَّا أَبْشِرْ فَوَاللَّهِ لَا يُخْزِيكَ اللَّهُ أَبَدًا وَاللَّهِ إِنَّكَ لَتَصِلُ الرَّحِمَ وَتَصْدُقُ الْحَدِيثَ وَتَحْمِلُ الْكَلَّ وَتَكْسِبُ الْمَعْدُومَ وَتَقْرِي الضَّيْفَ وَتُعِينُ عَلَى نَوَائِبِ الْحَقِّ فَانْطَلَقَتْ بِهِ خَدِيجَةُ حَتَّى أَتَتْ بِهِ وَرَقَةَ بْنَ نَوْفَلِ بْنِ أَسَدِ بْنِ عَبْدِ الْعُزَّى وَهُوَ ابْنُ عَمِّ خَدِيجَةَ أَخِي أَبِيهَا وَكَانَ امْرَأً تَنَصَّرَ فِي الْجَاهِلِيَّةِ وَكَانَ يَكْتُبُ الْكِتَابَ الْعَرَبِيَّ وَيَكْتُبُ مِنْ الْإِنْجِيلِ بِالْعَرَبِيَّةِ مَا شَاءَ اللَّهُ أَنْ يَكْتُبَ وَكَانَ شَيْخًا كَبِيرًا قَدْ عَمِيَ فَقَالَتْ لَهُ خَدِيجَةُ أَيْ عَمِّ اسْمَعْ مِنْ ابْنِ أَخِيكَ قَالَ وَرَقَةُ بْنُ نَوْفَلٍ يَا ابْنَ أَخِي مَاذَا تَرَى فَأَخْبَرَهُ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ خَبَرَ مَا رَآهُ فَقَالَ لَهُ وَرَقَةُ هَذَا النَّامُوسُ الَّذِي أُنْزِلَ عَلَى مُوسَى صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ يَا لَيْتَنِي فِيهَا جَذَعًا يَا لَيْتَنِي أَكُونُ حَيًّا حِينَ يُخْرِجُكَ قَوْمُكَ قَالَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ أَوَ مُخْرِجِيَّ هُمْ قَالَ وَرَقَةُ نَعَمْ لَمْ يَأْتِ رَجُلٌ قَطُّ بِمَا جِئْتَ بِهِ إِلَّا عُودِيَ وَإِنْ يُدْرِكْنِي يَوْمُكَ أَنْصُرْكَ نَصْرًا مُؤَزَّرًا و حَدَّثَنِي مُحَمَّدُ بْنُ رَافِعٍ حَدَّثَنَا عَبْدُ الرَّزَّاقِ أَخْبَرَنَا مَعْمَرٌ قَالَ قَالَ الزُّهْرِيُّ وَأَخْبَرَنِي عُرْوَةُ عَنْ عَائِشَةَ أَنَّهَا قَالَتْ أَوَّلُ مَا بُدِئَ بِهِ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ مِنْ الْوَحْيِ وَسَاقَ الْحَدِيثَ بِمِثْلِ حَدِيثِ يُونُسَ غَيْرَ أَنَّهُ قَالَ فَوَاللَّهِ لَا يُحْزِنُكَ اللَّهُ أَبَدًا وَقَالَ قَالَتْ خَدِيجَةُ أَيْ ابْنَ عَمِّ اسْمَعْ مِنْ ابْنِ أَخِيكَ و حَدَّثَنِي عَبْدُ الْمَلِكِ بْنُ شُعَيْبِ بْنِ اللَّيْثِ قَالَ حَدَّثَنِي أَبِي عَنْ جَدِّي قَالَ حَدَّثَنِي عُقَيْلُ بْنُ خَالِدٍ قَالَ ابْنُ شِهَابٍ سَمِعْتُ عُرْوَةَ بْنَ الزُّبَيْرِ يَقُولُ قَالَتْ عَائِشَةُ زَوْجُ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ فَرَجَعَ إِلَى خَدِيجَةَ يَرْجُفُ فُؤَادُهُ وَاقْتَصَّ الْحَدِيثَ بِمِثْلِ حَدِيثِ يُونُسَ وَمَعْمَرٍ وَلَمْ يَذْكُرْ أَوَّلَ حَدِيثِهِمَا مِنْ قَوْلِهِ أَوَّلُ مَا بُدِئَ بِهِ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ مِنْ الْوَحْيِ الرُّؤْيَا الصَّادِقَةُ وَتَابَعَ يُونُسَ عَلَى قَوْلِهِ فَوَاللَّهِ لَا يَخْزِيكَ اللَّهُ أَبَدًا وَذَكَرَ قَوْلَ خَدِيجَةَ أَيْ ابْنَ عَمِّ اسْمَعْ مِنْ ابْنِ أَخِيكَ
[Abu at-Tahirs Ahmads bin Amru bin Abdullah bin Amru bin Sarhs] mums [Ibnu Vahbs] ir teicis, viņš teica, viņš man [Junuss] ir teicis no [Ibn Šihaba], viņš teica, viņš mums [Urva bin az-Zubairs] ir teicis, ka [Aiša], pravieša (miers ar viņu) sieva, viņam ir teikusi, ka, viņa teica: "Allāha vēstneša (miers ar viņu) atklāsme, pirmais, kas notika, bija patiess sapnis viņa miegā. Viņš šo sapni neatrada, bet tas bija kā rītausmas klusums, tad viņam patika būt vienam. Viņš parasti patvērās Hiras alā. Tur viņš pavadīja vairākas naktis, pielūdzot Allāhu, pirms atgriezās mājās. Šim nolūkam viņš atnesa dažas pārtikas preces. -Pēc vairākām dienām tur - viņš atgriezās Hadidžā un paņēma līdzi pārtiku vairākām naktīm. Šī situācija turpināja ievilkties, līdz viņam Hiras alā tika dota atklāsme. Šo atklāsmi nodeva eņģelis Gabriēls, kurš teica: "Lasi, ak Muhamed!" Viņš teica: "Es neesmu labs lasītājs." Pravietis teica: "Tad eņģelis mani satvēra un cieši apskāva, kad es jutos noguris, viņš mani atlaida. Tad viņš teica: "Lasi, ak Muhamed!" Viņš teica: "Tad es atbildēju: "Es neprotu lasīt". Viņš turpināja: "Tad Džibrīls mani satvēra un atkal cieši apskāva, līdz kad es jutos noguris, viņš mani atkal atlaida. Tad viņš teica: "Lasi, ak Muhamed!" Viņš teica: "Tad es atbildēju: "Es neesmu labs lasītājs." Viņš turpināja: "Džibrīls mani atkal satvēra un cieši apskāva, lai, kad es jutos noguris, viņš mani atlaida. Tad viņš lasīja Allāha vārdus: "-Lasi, ak Muhamed, tava Rabīna vārdā, kurš radīja visas radības." Viņš radīja cilvēku no asins recekļa, lasi to, un tas ir tavs Rabs, Visžēlīgais, kas māca cilvēkam caur pildspalvu. Viņš mācīja cilvēkam kaut ko nezināmu - ' -Jautājumi. Al 'Alaq: 1-5-. Pēc šī notikuma viņš devās mājās bailēs, līdz satika Hadiju, kad tas teica: "Apsedz mani! Apsedz mani". Tad Hadija iedeva viņam segu, lai bailes izzustu. Tad viņš teica Hadijai: "Ak, Hadija! Kas ar mani noticis?" Viņš arī pastāstīja visus notikušos notikumus. Viņš atkal teica: "Es tiešām uztraucos par sevi". Hadija turpināja viņu mierināt, sakot: "Neesi tāds, uzmundrini sevi! Pie Allāha, Allāhs tevi nekad nepazemos. Allāha dēļ! Patiešām, tu esi savienojis brālības saites, runājis godīgi, nesis citu cilvēku nastas, paticis censties pēc kaut kā, kā nebija, uzņēmis viesus un vienmēr aizstāvējis patiesības faktorus". Kadidža nekavējoties devās satikt Varaku bin Naufalu bin Asadu bin Abdulu Uzu, Kadidža brālēnu. Viņš bija kristietis Džahilijas laikmetā. Viņam patika rakstīt arābu rakstībā, un diezgan daudz Bībeles viņš rakstīja arābu rakstībā. Tobrīd viņš bija vecs un akls. Kadidža viņam teica: "Onkulis! - Onkulis ir iesauka, ko arābi parasti lieto brālēniem un māsīcām utt., jo viņi viņus ciena, pamatojoties uz to, ka viņi ir vecāki - Paklausies sava brāļa dēla stāstu." Varaka bin Naufals teica: "Ak, mana brāļa dēls! Kas notika?" Tad Rasulullah sallallaahu 'alaihi wasallam pastāstīja visus notikumus, ko bija piedzīvojis. Dzirdot šo incidentu, Varaka teica: "Šis ir likums, kas reiz tika atklāts pravietim Musam. Būtu labāk, ja es vēl būtu jauns tajā laikā, kad tu tiki augšāmcelts kā pravietis. Tāpat būtu labi, ja es vēl būtu dzīvs, kad tevi padzina tava tauta." Tad Pravietis (miers un svētība viņam) uzsvēra: "Vai viņi mani izslēgs?" Varaka atbildēja: "Jā, ne katrs pravietis, kas ceļas, pilda tādus pienākumus kā tu, bet noteikti tiks ienīsts." "Ja es vēl būtu dzīvs jūsu laikā, es jūs joprojām palīdzētu un aizstāvētu." Un ir mums stāstījis [Muhameds bin Rafī], ir mums stāstījis [Abdurrazzaq], ir mums stāstījis [Ma'mar], viņš teica, [az-Zuhri] teica, un ir mums stāstījis [Urwah] no [Aisyah], ka viņa teica: "Rasulullah sallallaahu atklāsme 'alaihi wasallam pirmā lieta, kas notika, bija tad viņš atstāstīja hadītu, kas līdzīgs Junusa hadītam, tikai viņš teica: "Pie Allāha, Allāhs tevi neliks skumji mūžīgi". Un viņš teica: "Khadidža teica: "Ak, mans tēvocis, uzklausi sava brāļa dēlu". Un viņš mums teica [Abdul Malik bin Syu'aib bin al-Laits], viņš teica, viņš mums teica [manam tēvam] no [mana vectēva], viņš teica, viņš mums teica [Uqail bin Khalid], teica [Ibn Shihab], ka es dzirdēju [Urwah bin az-Zubair] sakām, Pravieša (miers ar viņu) sieva [Aisija] teica: "Tad viņš atgriezās pie Hadīdžas bailēs," pēc tam stāsta hadīsus, piemēram, Junusa un Mamāras hadīsus. Vienkārši viņš nepieminēja otrā hadīša sākumu: "Pravieša (miers ar viņu) pirmā atklāsme, kas notika, bija patiess sapnis". Un viņš sekoja Junusa vārdiem: "Pie Allāha, Allāhs tevi mūžīgi nepazemos." Tad viņš pieminēja Hadīdžas vārdus: "Ak, mans tēvoci, uzklausi sava brāļa dēlu".