Hadith Representative
Awal wahyu kepada Rasulullah SAW adalah berupa mimpi yang baik
Imam Muslim : 231حَدَّثَنِي أَبُو الطَّاهِرِ أَحْمَدُ بْنُ عَمْرِو بْنِ عَبْدِ اللَّهِ بْنِ عَمْرِو بْنِ سَرْحٍ أَخْبَرَنَا ابْنُ وَهْبٍ قَالَ أَخْبَرَنِي يُونُسُ عَنْ ابْنِ شِهَابٍ قَالَ حَدَّثَنِي عُرْوَةُ بْنُ الزُّبَيْرِ أَنَّ عَائِشَةَ زَوْجَ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ أَخْبَرَتْهُ أَنَّهَا قَالَتْ كَانَ أَوَّلُ مَا بُدِئَ بِهِ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ مِنْ الْوَحْيِ الرُّؤْيَا الصَّادِقَةَ فِي النَّوْمِ فَكَانَ لَا يَرَى رُؤْيَا إِلَّا جَاءَتْ مِثْلَ فَلَقِ الصُّبْحِ ثُمَّ حُبِّبَ إِلَيْهِ الْخَلَاءُ فَكَانَ يَخْلُو بِغَارِ حِرَاءٍ يَتَحَنَّثُ فِيهِ وَهُوَ التَّعَبُّدُ اللَّيَالِيَ أُوْلَاتِ الْعَدَدِ قَبْلَ أَنْ يَرْجِعَ إِلَى أَهْلِهِ وَيَتَزَوَّدُ لِذَلِكَ ثُمَّ يَرْجِعُ إِلَى خَدِيجَةَ فَيَتَزَوَّدُ لِمِثْلِهَا حَتَّى فَجِئَهُ الْحَقُّ وَهُوَ فِي غَارِ حِرَاءٍ فَجَاءَهُ الْمَلَكُ فَقَالَ اقْرَأْ قَالَ مَا أَنَا بِقَارِئٍ قَالَ فَأَخَذَنِي فَغَطَّنِي حَتَّى بَلَغَ مِنِّي الْجَهْدَ ثُمَّ أَرْسَلَنِي فَقَالَ اقْرَأْ قَالَ قُلْتُ مَا أَنَا بِقَارِئٍ قَالَ فَأَخَذَنِي فَغَطَّنِي الثَّانِيَةَ حَتَّى بَلَغَ مِنِّي الْجَهْدَ ثُمَّ أَرْسَلَنِي فَقَالَ أَقْرَأْ فَقُلْتُ مَا أَنَا بِقَارِئٍ فَأَخَذَنِي فَغَطَّنِي الثَّالِثَةَ حَتَّى بَلَغَ مِنِّي الْجَهْدَ ثُمَّ أَرْسَلَنِي فَقَالَ { اقْرَأْ بِاسْمِ رَبِّكَ الَّذِي خَلَقَ خَلَقَ الْإِنْسَانَ مِنْ عَلَقٍ اقْرَأْ وَرَبُّكَ الْأَكْرَمُ الَّذِي عَلَّمَ بِالْقَلَمِ عَلَّمَ الْإِنْسَانَ مَا لَمْ يَعْلَمْ } فَرَجَعَ بِهَا رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ تَرْجُفُ بَوَادِرُهُ حَتَّى دَخَلَ عَلَى خَدِيجَةَ فَقَالَ زَمِّلُونِي زَمِّلُونِي فَزَمَّلُوهُ حَتَّى ذَهَبَ عَنْهُ الرَّوْعُ ثُمَّ قَالَ لِخَدِيجَةَ أَيْ خَدِيجَةُ مَا لِي وَأَخْبَرَهَا الْخَبَرَ قَالَ لَقَدْ خَشِيتُ عَلَى نَفْسِي قَالَتْ لَهُ خَدِيجَةُ كَلَّا أَبْشِرْ فَوَاللَّهِ لَا يُخْزِيكَ اللَّهُ أَبَدًا وَاللَّهِ إِنَّكَ لَتَصِلُ الرَّحِمَ وَتَصْدُقُ الْحَدِيثَ وَتَحْمِلُ الْكَلَّ وَتَكْسِبُ الْمَعْدُومَ وَتَقْرِي الضَّيْفَ وَتُعِينُ عَلَى نَوَائِبِ الْحَقِّ فَانْطَلَقَتْ بِهِ خَدِيجَةُ حَتَّى أَتَتْ بِهِ وَرَقَةَ بْنَ نَوْفَلِ بْنِ أَسَدِ بْنِ عَبْدِ الْعُزَّى وَهُوَ ابْنُ عَمِّ خَدِيجَةَ أَخِي أَبِيهَا وَكَانَ امْرَأً تَنَصَّرَ فِي الْجَاهِلِيَّةِ وَكَانَ يَكْتُبُ الْكِتَابَ الْعَرَبِيَّ وَيَكْتُبُ مِنْ الْإِنْجِيلِ بِالْعَرَبِيَّةِ مَا شَاءَ اللَّهُ أَنْ يَكْتُبَ وَكَانَ شَيْخًا كَبِيرًا قَدْ عَمِيَ فَقَالَتْ لَهُ خَدِيجَةُ أَيْ عَمِّ اسْمَعْ مِنْ ابْنِ أَخِيكَ قَالَ وَرَقَةُ بْنُ نَوْفَلٍ يَا ابْنَ أَخِي مَاذَا تَرَى فَأَخْبَرَهُ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ خَبَرَ مَا رَآهُ فَقَالَ لَهُ وَرَقَةُ هَذَا النَّامُوسُ الَّذِي أُنْزِلَ عَلَى مُوسَى صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ يَا لَيْتَنِي فِيهَا جَذَعًا يَا لَيْتَنِي أَكُونُ حَيًّا حِينَ يُخْرِجُكَ قَوْمُكَ قَالَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ أَوَ مُخْرِجِيَّ هُمْ قَالَ وَرَقَةُ نَعَمْ لَمْ يَأْتِ رَجُلٌ قَطُّ بِمَا جِئْتَ بِهِ إِلَّا عُودِيَ وَإِنْ يُدْرِكْنِي يَوْمُكَ أَنْصُرْكَ نَصْرًا مُؤَزَّرًا و حَدَّثَنِي مُحَمَّدُ بْنُ رَافِعٍ حَدَّثَنَا عَبْدُ الرَّزَّاقِ أَخْبَرَنَا مَعْمَرٌ قَالَ قَالَ الزُّهْرِيُّ وَأَخْبَرَنِي عُرْوَةُ عَنْ عَائِشَةَ أَنَّهَا قَالَتْ أَوَّلُ مَا بُدِئَ بِهِ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ مِنْ الْوَحْيِ وَسَاقَ الْحَدِيثَ بِمِثْلِ حَدِيثِ يُونُسَ غَيْرَ أَنَّهُ قَالَ فَوَاللَّهِ لَا يُحْزِنُكَ اللَّهُ أَبَدًا وَقَالَ قَالَتْ خَدِيجَةُ أَيْ ابْنَ عَمِّ اسْمَعْ مِنْ ابْنِ أَخِيكَ و حَدَّثَنِي عَبْدُ الْمَلِكِ بْنُ شُعَيْبِ بْنِ اللَّيْثِ قَالَ حَدَّثَنِي أَبِي عَنْ جَدِّي قَالَ حَدَّثَنِي عُقَيْلُ بْنُ خَالِدٍ قَالَ ابْنُ شِهَابٍ سَمِعْتُ عُرْوَةَ بْنَ الزُّبَيْرِ يَقُولُ قَالَتْ عَائِشَةُ زَوْجُ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ فَرَجَعَ إِلَى خَدِيجَةَ يَرْجُفُ فُؤَادُهُ وَاقْتَصَّ الْحَدِيثَ بِمِثْلِ حَدِيثِ يُونُسَ وَمَعْمَرٍ وَلَمْ يَذْكُرْ أَوَّلَ حَدِيثِهِمَا مِنْ قَوْلِهِ أَوَّلُ مَا بُدِئَ بِهِ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ مِنْ الْوَحْيِ الرُّؤْيَا الصَّادِقَةُ وَتَابَعَ يُونُسَ عَلَى قَوْلِهِ فَوَاللَّهِ لَا يَخْزِيكَ اللَّهُ أَبَدًا وَذَكَرَ قَوْلَ خَدِيجَةَ أَيْ ابْنَ عَمِّ اسْمَعْ مِنْ ابْنِ أَخِيكَ
Ir sacejs mums [Abu ats-Tahirs Ahmads bin Amru bin Abdullahs bin Amru bin Sarhs] ir sacejs mums [Ibnu Vahb] jis saceja, ir sacejs maņ [Junusam] nu [Ibn Šihaba] jis saceja, ir sacejs mums [Urva bin az-Zubairs], ka nu [Aiša] ir sažāla, jam ir . ka, jei saceja: "Allaha Viestnīka sallallaahu 'alaihi wasallam atklōsme, pyrmais, kas nūtyka, beja eista sapyna veidā jō mīgā." Jis itū sapynu naatroda, bet tys beja kai reitausmys klusums, tod jam patyka byut vīnam. Jis parosti atsakuope Hirys olā. Tī jis pavadeja vairuokys naktis, pīlyudzūt Allahu, pyrma atsagrīze sātā. Itam mierkim jis atnese dažys pīguodis. -Piec vairuoku dīnu tī- jis atsagrīze Khadijā, pajēme proviantu vairuokom naktim. Itei situaceja turpynuoja viļkt tuoļuok, cikom jam tyka dūta atkluošona, kod jis beja Hirys olā. Šū atklōsmi pōrnese Eņgeļs Gabrieļs, kurs saceja: „Skaiti, o Muhameds! — Jis saceja: — Es naasu lobs laseit. Pesteituojs saceja: „Tod eņgeļs mani satvēre un styngri apjēme, kod es jutu nūgurumu, jis mani atlaide. Tod jis saceja: „Skaiti, Muhameds! — Jis saceja: — Es tod atbiļdieju: — Es namuoku laseit. 100 Dzeivam dzeivē dzeiva dzeive Jys turpynōja: — Jibrils tod mani satvēre un otkon styngri apjēme, cikom, kod es jutu nūgurumu, jys otkon atlaide. Tod jis saceja: „Skaiti, Muhameds! — Jis saceja: — Es tod atbiļdēju: — Es naasu lobs laseit. 122 Dzeivam dzeivē dzeiva dzeive Jys turpynōja: — Džibrils mani otkon sagyva un styngri apjēme, lai, kod es jutu nūgurumu, jys mani palaide vaļā. Tod jys izlaseja Allaha vōrdus: '-Skaiti, o Muhameds, sova Rabba vōrdā, kurs radeja vysas radeibas. Jis radeja cylvāku nu ašņa recekļa, skaiti tū, i tys ir tovs Rabbs, Vysžēleigōkais, kurs mōca cylvāku caur pyldspolvu. Jis vuiceja cylvākam koč kū nazynomu- ' -Qs. Als 'Alaks: 1-5-. Pēc šō nūtykuma jys baiļu stōvūklī aizgōja uz sātu, cikom satyka Hadiju, kai jys saceja: — Apseg mani! Apsegt mani'. Tod Hadija jam īdeve deči, lai nu jō pazustu treisšonas sajyuta. Jys tod saceja Hadijai: — O, Hadija! Kas ar mani ir nūtics? — Jys ari izstōsteja vysus nūtykumus. Jis otkon saceja: — Es cīši uzatraucu par sevi. Khadija turpynōja jū mīrynōt, sokūt: — Naesi taids, uzmundrynoj! Ar Allahu, Allahs jūs napazemuos, nikod. Allaha lobā! Teišam, tu esi saistejs bruoļeibys saitis, runuojs gūdeigi, nes cytu smogumus, patics raudzeit par tū, kuo nabeja, izklaidejs gostus i vysod aizstuoviejs patīseibys faktorus’. Hadija tyuleņ devēs pi Hadijas brōlāna Varaka bin Naufala bin Asada bin Abdul Uza. Jis beja kristeits Džahilijis laikmatā. Jam patyka raksteit arabu raksteibā i dīzgon daudz Bībelis raksteja arabu raksteibā. Tod jis beja vacs i okls. Khadija jam saceja: — Onkuļs! - Onkuļs ir īsauka, kū arabi parosti lītoj rodu bruolim i tai tuoļuok, partū ka jī jūs cīnej, pamatojūtīs iz tū, ka jī ir vacuoki - Klausīs sovys bruoļa dāla stuostu. Varaka bin Naufals saceja: "O, muna bruoļa dāls! Kas nūtics? tod rasullahs sallallaahu 'alaihi vasalams izstuosteja vysus nūtykumus, kū jis beja pīdzeivuojs. Izdzieržūt šū nūtykumu, Varaks saceja: "Tys ir lykums, kas nazkod tyka atklōts pravīšam Musai." Lobuok byutu, ka es vēļ byutu jauns, kod tevi audzynuos par Pravīti. Taipat byutu labi, ka es vēļ byutu dzeivs, kod jūs izdzyna sova tauta'. Tod rasullahs uzsvēre: "Voi jī mani izdzeis? Varaka atbiļdēja : — Jā , na kotrs Pravīts ir pīsacēlis . veikt aizdavumus kai tu, bet nūteikti byus naideigi. Ka es vēļ byutu dzeivs jūs laikā, es vēļ paleidzātu i aizstuovētu jūs." beja...tod jis ziņuoja par hadisu kai Junusa hadisu, tikai jis saceja: „Par Allahu, Allahs tevi napaliks skumju myužeigi”. Jys mums saceja [Uqails bin Khalids] saceja [Ibn Šihabs] Es dzierdieju [Urvah bin az-Zubairs] saceit, [Aisjah] pravīša sīva sallallaahu 'alaihi wasallam saceja: 'Tod jys atsagrīze pi Khadijas baiļu stōvūklī,' tod stōsta hadisus nu It's, taidus kai'. Napīminēja ūtrō hadisa sōkumu, 'Pyrmō Pesteitōja sallallaahu 'alaihi wasallam atklōsme, kas nūtyka, beja eists sapyns'.