Hadith Representative
Doa dalam tahiyyat - 6: ALLAHUMMA INNI A'UDZU BIKA MIN 'ADZABIL QABRI WA FITNATIL QABRI
Imam Abu Dawud : 4126حَدَّثَنَا مُحَمَّدُ بْنُ سُلَيْمَانَ الْأَنْبَارِيُّ حَدَّثَنَا عَبْدُ الْوَهَّابِ بْنُ عَطَاءٍ الْخَفَّافُ أَبُو نَصْرٍ عَنْ سَعِيدٍ عَنْ قَتَادَةَ عَنْ أَنَسِ بْنِ مَالِكٍ قَالَإِنَّ نَبِيَّ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ دَخَلَ نَخْلًا لِبَنِي النَّجَّارِ فَسَمِعَ صَوْتًا فَفَزِعَ فَقَالَ مَنْ أَصْحَابُ هَذِهِ الْقُبُورِ قَالُوا يَا رَسُولَ اللَّهِ نَاسٌ مَاتُوا فِي الْجَاهِلِيَّةِ فَقَالَ تَعَوَّذُوا بِاللَّهِ مِنْ عَذَابِ النَّارِ وَمِنْ فِتْنَةِ الدَّجَّالِ قَالُوا وَمِمَّ ذَاكَ يَا رَسُولَ اللَّهِ قَالَ إِنَّ الْمُؤْمِنَ إِذَا وُضِعَ فِي قَبْرِهِ أَتَاهُ مَلَكٌ فَيَقُولُ لَهُ مَا كُنْتَ تَعْبُدُ فَإِنْ اللَّهُ هَدَاهُ قَالَ كُنْتُ أَعْبُدُ اللَّهَ فَيُقَالُ لَهُ مَا كُنْتَ تَقُولُ فِي هَذَا الرَّجُلِ فَيَقُولُ هُوَ عَبْدُ اللَّهِ وَرَسُولُهُ فَمَا يُسْأَلُ عَنْ شَيْءٍ غَيْرِهَا فَيُنْطَلَقُ بِهِ إِلَى بَيْتٍ كَانَ لَهُ فِي النَّارِ فَيُقَالُ لَهُ هَذَا بَيْتُكَ كَانَ لَكَ فِي النَّارِ وَلَكِنَّ اللَّهَ عَصَمَكَ وَرَحِمَكَ فَأَبْدَلَكَ بِهِ بَيْتًا فِي الْجَنَّةِ فَيَقُولُ دَعُونِي حَتَّى أَذْهَبَ فَأُبَشِّرَ أَهْلِي فَيُقَالُ لَهُ اسْكُنْ وَإِنَّ الْكَافِرَ إِذَا وُضِعَ فِي قَبْرِهِ أَتَاهُ مَلَكٌ فَيَنْتَهِرُهُ فَيَقُولُ لَهُ مَا كُنْتَ تَعْبُدُ فَيَقُولُ لَا أَدْرِي فَيُقَالُ لَهُ لَا دَرَيْتَ وَلَا تَلَيْتَ فَيُقَالُ لَهُ فَمَا كُنْتَ تَقُولُ فِي هَذَا الرَّجُلِ فَيَقُولُ كُنْتُ أَقُولُ مَا يَقُولُ النَّاسُ فَيَضْرِبُهُ بِمِطْرَاقٍ مِنْ حَدِيدٍ بَيْنَ أُذُنَيْهِ فَيَصِيحُ صَيْحَةً يَسْمَعُهَا الْخَلْقُ غَيْرُ الثَّقَلَيْنِحَدَّثَنَا مُحَمَّدُ بْنُ سُلَيْمَانَ حَدَّثَنَا عَبْدُ الْوَهَّابِ بِمِثْلِ هَذَا الْإِسْنَادِ نَحْوَهُ قَالَ إِنَّ الْعَبْدَ إِذَا وُضِعَ فِي قَبْرِهِ وَتَوَلَّى عَنْهُ أَصْحَابُهُ إِنَّهُ لَيَسْمَعُ قَرْعَ نِعَالِهِمْ فَيَأْتِيهِ مَلَكَانِ فَيَقُولَانِ لَهُ فَذَكَرَ قَرِيبًا مِنْ حَدِيثِ الْأَوَّلِ قَالَ فِيهِ وَأَمَّا الْكَافِرُ وَالْمُنَافِقُ فَيَقُولَانِ لَهُ زَادَ الْمُنَافِقَ وَقَالَ يَسْمَعُهَا مَنْ وَلِيَهُ غَيْرُ الثَّقَلَيْنِ
[Muhameds bin Sulaimans Al Anbari] mums ir teicis, ir teicis [Abduls Vahābs bin Atha Al Khaffafs Abu Našrs] no [Saīdas] no [Katadas] no [Anasa bin Malika], ka viņš teica: “Pravietis (miers un svētība viņam) reiz iegāja dārzā, kas piederēja Bani Najjar, un tad dzirdēja skaņu, līdz sāka uztraukties. Viņš jautāja: “Kas šis ir apglabāts?” Pavadoņi atbildēja: “Ak, Allāha vēstnesis, tie, kas nomira Džahillijas laikmetā.” Viņš teica: “Meklējiet patvērumu pie Allāha no elles mokām un Dajjal apmelojumiem.” Pavadoņi teica: “Ak, Allāha vēstnesis, un tad?” Viņš atbildēja: “Kad ticīgo ievieto kapā, pie viņa pienāks eņģelis un sacīs: “Ko tu pielūdz?” Ja Allāhs viņam dos vadību, tad viņš atbildēs: “Es pielūdzu Allāhu”.” Tad viņam jautāja: "Ko tu saki par šo vīrieti - Muhamedu -?" Tad viņš atbildēja: "Viņš ir Allāha kalps un Viņa vēstnesis." Un viņam neuzdeva neko citu kā vien šo jautājumu. Tad viņu aizveda uz māju, kas viņam bija sagatavota ellē, un viņam teica: "Šī ir māja, kas sākotnēji tika sagatavota tev ellē, bet Allāhs tevi ir pasargājis un apžēlojis, un tad Allāhs to aizstāja ar māju debesīs." Ticīgais teica: "Ļauj man pastāstīt šo labo vēsti savai ģimenei." Tad viņam teica: "Esi kluss." Un, kad neticīgo ieliek kapā, pie viņa pienāks eņģelis un norās viņu, un tad eņģelis jautās: "Kuru tu pielūdz?" Vīrietis atbildēja: "Es nezinu". Tad viņam teica: "Tu nezini, bet tu negribi lasīt!" Tad viņam teica: "Ko tu saki par šo - Muhamedu -?" Vīrietis atbildēja: "Es saku tā, kā saka cilvēki." Tad eņģelis viņam iesita ar dzelzs āmuru starp ausīm, līdz viņš sāka gaudot un kliedzot sāpēs ar kliedzienu, ko varēja dzirdēt visas radības, izņemot džinus un cilvēkus. Mums ir stāstījis Muhameds bin Sulaimans, mums ir stāstījis Abdul Vahābs ar to pašu sanadu; līdzīgu hadīsam. Viņš teica: "Ja kalps tiek ielikts viņa kapā un cilvēki, kas viņu atgādāja, ir atgriezušies, tad viņš var dzirdēt viņu sandalu skaņas." Pēc tam pie viņa pienāca divi eņģeļi un jautāja viņam. tad viņš pieminēja redakcijas rakstu, kas bija gandrīz tāds pats kā pirmais hadīts, ko viņš pieminēja -savā vēsturē-: "Kas attiecas uz neticīgo un liekuli, divi eņģeļi viņam teiks," - viņš piebilda teikumu "liekulis", un viņš arī savā stāstījumā minēja; "to varēs dzirdēt apkārtējās radības, izņemot džinus un cilvēkus".