Hadith Representative
larangan perang 1.ingin jima' 2. belum selesai bangun 3. kambingnnya melahirkan
Imam Bukhari : 2892حَدَّثَنَا مُحَمَّدُ بْنُ الْعَلَاءِ حَدَّثَنَا ابْنُ الْمُبَارَكِ عَنْ مَعْمَرٍ عَنْ هَمَّامِ بْنِ مُنَبِّهٍ عَنْ أَبِي هُرَيْرَةَ رَضِيَ اللَّهُ عَنْهُ قَالَقَالَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ غَزَا نَبِيٌّ مِنْ الْأَنْبِيَاءِ فَقَالَ لِقَوْمِهِ لَا يَتْبَعْنِي رَجُلٌ مَلَكَ بُضْعَ امْرَأَةٍ وَهُوَ يُرِيدُ أَنْ يَبْنِيَ بِهَا وَلَمَّا يَبْنِ بِهَا وَلَا أَحَدٌ بَنَى بُيُوتًا وَلَمْ يَرْفَعْ سُقُوفَهَا وَلَا أَحَدٌ اشْتَرَى غَنَمًا أَوْ خَلِفَاتٍ وَهُوَ يَنْتَظِرُ وِلَادَهَا فَغَزَا فَدَنَا مِنْ الْقَرْيَةِ صَلَاةَ الْعَصْرِ أَوْ قَرِيبًا مِنْ ذَلِكَ فَقَالَ لِلشَّمْسِ إِنَّكِ مَأْمُورَةٌ وَأَنَا مَأْمُورٌ اللَّهُمَّ احْبِسْهَا عَلَيْنَا فَحُبِسَتْ حَتَّى فَتَحَ اللَّهُ عَلَيْهِ فَجَمَعَ الْغَنَائِمَ فَجَاءَتْ يَعْنِي النَّارَ لِتَأْكُلَهَا فَلَمْ تَطْعَمْهَا فَقَالَ إِنَّ فِيكُمْ غُلُولًا فَلْيُبَايِعْنِي مِنْ كُلِّ قَبِيلَةٍ رَجُلٌ فَلَزِقَتْ يَدُ رَجُلٍ بِيَدِهِ فَقَالَ فِيكُمْ الْغُلُولُ فَلْيُبَايِعْنِي قَبِيلَتُكَ فَلَزِقَتْ يَدُ رَجُلَيْنِ أَوْ ثَلَاثَةٍ بِيَدِهِ فَقَالَ فِيكُمْ الْغُلُولُ فَجَاءُوا بِرَأْسٍ مِثْلِ رَأْسِ بَقَرَةٍ مِنْ الذَّهَبِ فَوَضَعُوهَا فَجَاءَتْ النَّارُ فَأَكَلَتْهَا ثُمَّ أَحَلَّ اللَّهُ لَنَا الْغَنَائِمَ رَأَى ضَعْفَنَا وَعَجْزَنَا فَأَحَلَّهَا لَنَا
[Muhameds bin Al 'Alaa'] mums ir teicis [Ibnu Al Mubārāks] no [Ma'mar], no [Hammam bin Munabbih], no [Abu Hurairah Radliallahu 'anhu] ir teicis; Rasulullah Sallallahu'alaiwasallam teica: "Starp praviešiem bija pravietis, kurš karoja un sacīja savai tautai: "Nesekojiet man tas, kurš tikko apprecējis sievieti un vēlas ar viņu stāties dzimumattiecībās, jo viņam nav bijis dzimumattiecību kopš pirmās nakts, un neviens, kas ceļ mājas, bet nav uzlicis jumtus, un neviens, kas pērk grūsnu kazu vai kamieli, kamēr gaida, kad dzīvnieks dzemdēs." Tā nu pravietis devās karā, un, kad viņš gandrīz tuvojās ciemam, pienāca "Asr" lūgšanas laiks vai ap to laiku, un pravietis teica saulei: "Tu esi kalps, kuram tiek dota pavēle, un arī es esmu kalps, kuram tiek dota pavēle. Ak, Allāh, turi mums šo sauli." Tā nu saule bija iestrēgusi – pārstāja riņķot –, līdz Allāhs deva uzvaru Pravietim. Tad Pravietis sapulcināja ganīmu (ganimah), un neilgi pēc tam uguns nāca, lai to aprītu – sadedzinātu –, bet uguns to nespēja aprīt. Tāpēc Pravietis teica: “Patiesi, starp jums ir tādi, kas nodod – zog ganīmu – šī iemesla dēļ lai no katras cilts kāds zvēr man uzticību.” Tad kāda vīrieša roka tika piestiprināta – paspiežot roku – ar Pravieša roku, un Pravietis teica: “Jūsu cilts vidū ir cilvēki, kas zog ganīmu, tāpēc lai jūsu cilts kļūst man uzticīga.” Tad divi vai trīs cilts vīri paspieda roku Pravieša rokai, un Pravietis teica: “Jūsu cilts vidū ir cilvēki, kas zog ganīmu.” Tā viņi nāca ar zeltu, kas bija govs galvas lielumā, un nolika to zemē. Tad nāca uguns un to sadedzināja. Tad Allāhs padarīja ganīmu mums likumīgu, jo Allāhs redzēja mūsu vājības un nespēju, tāpēc Viņš to padarīja mums likumīgu.”