Hadith Representative
Pertama kiamat api menggiring dari timur kebarat, makanan hati ikan hiu
Imam Bukhari : 3645بَاب حَدَّثَنِي حَامِدُ بْنُ عُمَرَ عَنْ بِشْرِ بْنِ الْمُفَضَّلِ حَدَّثَنَا حُمَيْدٌ حَدَّثَنَا أَنَسٌأَنَّ عَبْدَ اللَّهِ بْنَ سَلَامٍ بَلَغَهُ مَقْدَمُ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ الْمَدِينَةَ فَأَتَاهُ يَسْأَلُهُ عَنْ أَشْيَاءَ فَقَالَ إِنِّي سَائِلُكَ عَنْ ثَلَاثٍ لَا يَعْلَمُهُنَّ إِلَّا نَبِيٌّ مَا أَوَّلُ أَشْرَاطِ السَّاعَةِ وَمَا أَوَّلُ طَعَامٍ يَأْكُلُهُ أَهْلُ الْجَنَّةِ وَمَا بَالُ الْوَلَدِ يَنْزِعُ إِلَى أَبِيهِ أَوْ إِلَى أُمِّهِ قَالَ أَخْبَرَنِي بِهِ جِبْرِيلُ آنِفًا قَالَ ابْنُ سَلَامٍ ذَاكَ عَدُوُّ الْيَهُودِ مِنْ الْمَلَائِكَةِ قَالَ أَمَّا أَوَّلُ أَشْرَاطِ السَّاعَةِ فَنَارٌ تَحْشُرُهُمْ مِنْ الْمَشْرِقِ إِلَى الْمَغْرِبِ وَأَمَّا أَوَّلُ طَعَامٍ يَأْكُلُهُ أَهْلُ الْجَنَّةِ فَزِيَادَةُ كَبِدِ الْحُوتِ وَأَمَّا الْوَلَدُ فَإِذَا سَبَقَ مَاءُ الرَّجُلِ مَاءَ الْمَرْأَةِ نَزَعَ الْوَلَدَ وَإِذَا سَبَقَ مَاءُ الْمَرْأَةِ مَاءَ الرَّجُلِ نَزَعَتْ الْوَلَدَ قَالَ أَشْهَدُ أَنْ لَا إِلَهَ إِلَّا اللَّهُ وَأَنَّكَ رَسُولُ اللَّهِ قَالَ يَا رَسُولَ اللَّهِ إِنَّ الْيَهُودَ قَوْمٌ بُهُتٌ فَاسْأَلْهُمْ عَنِّي قَبْلَ أَنْ يَعْلَمُوا بِإِسْلَامِي فَجَاءَتْ الْيَهُودُ فَقَالَ النَّبِيُّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ أَيُّ رَجُلٍ عَبْدُ اللَّهِ بْنُ سَلَامٍ فِيكُمْ قَالُوا خَيْرُنَا وَابْنُ خَيْرِنَا وَأَفْضَلُنَا وَابْنُ أَفْضَلِنَا فَقَالَ النَّبِيُّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ أَرَأَيْتُمْ إِنْ أَسْلَمَ عَبْدُ اللَّهِ بْنُ سَلَامٍ قَالُوا أَعَاذَهُ اللَّهُ مِنْ ذَلِكَ فَأَعَادَ عَلَيْهِمْ فَقَالُوا مِثْلَ ذَلِكَ فَخَرَجَ إِلَيْهِمْ عَبْدُ اللَّهِ فَقَالَ أَشْهَدُ أَنْ لَا إِلَهَ إِلَّا اللَّهُ وَأَنَّ مُحَمَّدًا رَسُولُ اللَّهِ قَالُوا شَرُّنَا وَابْنُ شَرِّنَا وَتَنَقَّصُوهُ قَالَ هَذَا كُنْتُ أَخَافُ يَا رَسُولَ اللَّهِ
nūdaļa. [Hamids bin Umars] beja maņ pastōstejs nu [Bisyir bin Al Mufadlals] beja pastōstejs mums [Humaids] beja pastōstejs mums [Anasam], ka ziņas ir sasnāgušas Abdullah bin Salama par Pesteitōja īsarasšonu Medinā, tod jys jam vaicōja vairōkas lītas. Jis saceja; — Es tev pavaicuošu treis lītys, kurys navar zynuot, izjamūt Pravīti. Kaidys ir pyrmuos qiyamat dīnys pazeimis?, i kaids ir pyrmais bareiba, kū ēss dabasu dzeivuotuoji i kai bārns var byut leidzeigs sovam tāvam i kai jis ir leidzeigs sovai muotei? Jis atbiļdēja: — Džibrils maņ tikkū pastuosteja. Abdullahs bin Salams saceja; — Jys beja eņgeļs, kurs beja ebreju īnaidnīks. Jys saceja: — Pyrmō qiyamat dīnas pazeime ir guņs, kas pasarōda un vadeis cylvākus nu austrumim uz rītumim. Un pyrmō dabasu cylvāku bareiba ir haizivu aknas, bet - leidzeigi - bārns, ja veirs atnōk pi sīvas un jō sperma ir pyrms sīvas spermas, tys nūzeimoj, ka pīdzims bārns, kurs byus leidzeigs jō tāvam, bet, jo jō sīvas sperma byus pyrms jō sīvas spermas, tod jō sīvas sperma byus pyrms jō veira sperma, tod jō pīdzims byus jō bārns. Dzieržūt, ka Abdullahs bin Salams saceja; Es līcynoju, ka nav pīlyugšonai vērteiga dīva, izjamūt Allahu, un tu esi Allaha Viestneica. Tod jis saceja; — O, Allaha Viestneica, patīseibā ebreji ir tauta, kurai cīši pateik meļdeit — apsyudzeit —. Deļtuo, paprosit jim par mani, pyrms jī izzynuos par munu islamu'. Estela, atbrauce ebreji, tod Pesteituojs sacēja: „Kū tu dūmoj par cylvāku vuordā Abdullahs bin Salams?” Jī atbiļdēja; — Jys ir myusu alims un myusu alima dāls un myusu uzticeigais un myusu uzticeigais dāls. Tod Rasulullahs sacēja: "Kū tu dūmoj, ja Abdullahs bin Salams pījimtu islamu?" Jī atbiļdēja; — Lai Allahs jū sorgoj nu tōs darbeibas. 100 Dzeivam dzeivē dzeiva dzeive Jys atkōrtōja jim sovu vaicōjumu, bet jī vysleidza atbiļdēja kai īprīkš. Tod izguoja Abdullahs bin Salams un saceja; — Es līcynoju, ka nav pīlyugšonai vērteiga dīva, izjamūt Allahu, un es līcynoju, ka Muhameds ir Allaha viestneica. Tai jī saceja; — Jys ir slyktōkais cylvāks myusu vydā un slykta cylvāka dāls'. Jī turpynoj nanūviertēt Abdulla bin Salamu. Tod Abdullahs bin Salams saceja; — Tys ir tys, par kū es agrōk uzatraucu, o Allaha Viestneica.