Hadith Representative
Mimpi sebagai pendusta, menghianati Al Qur'an. pezina, pemakan riba
Imam Bukhari : 1297بَاب حَدَّثَنَا مُوسَى بْنُ إِسْمَاعِيلَ حَدَّثَنَا جَرِيرُ بْنُ حَازِمٍ حَدَّثَنَا أَبُو رَجَاءٍ عَنْ سَمُرَةَ بْنِ جُنْدَبٍ قَالَكَانَ النَّبِيُّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ إِذَا صَلَّى صَلَاةً أَقْبَلَ عَلَيْنَا بِوَجْهِهِ فَقَالَ مَنْ رَأَى مِنْكُمْ اللَّيْلَةَ رُؤْيَا قَالَ فَإِنْ رَأَى أَحَدٌ قَصَّهَا فَيَقُولُ مَا شَاءَ اللَّهُ فَسَأَلَنَا يَوْمًا فَقَالَ هَلْ رَأَى أَحَدٌ مِنْكُمْ رُؤْيَا قُلْنَا لَا قَالَ لَكِنِّي رَأَيْتُ اللَّيْلَةَ رَجُلَيْنِ أَتَيَانِي فَأَخَذَا بِيَدِي فَأَخْرَجَانِي إِلَى الْأَرْضِ الْمُقَدَّسَةِ فَإِذَا رَجُلٌ جَالِسٌ وَرَجُلٌ قَائِمٌ بِيَدِهِ كَلُّوبٌ مِنْ حَدِيدٍ قَالَ بَعْضُ أَصْحَابِنَا عَنْ مُوسَى إِنَّهُ يُدْخِلُ ذَلِكَ الْكَلُّوبَ فِي شِدْقِهِ حَتَّى يَبْلُغَ قَفَاهُ ثُمَّ يَفْعَلُ بِشِدْقِهِ الْآخَرِ مِثْلَ ذَلِكَ وَيَلْتَئِمُ شِدْقُهُ هَذَا فَيَعُودُ فَيَصْنَعُ مِثْلَهُ قُلْتُ مَا هَذَا قَالَا انْطَلِقْ فَانْطَلَقْنَا حَتَّى أَتَيْنَا عَلَى رَجُلٍ مُضْطَجِعٍ عَلَى قَفَاهُ وَرَجُلٌ قَائِمٌ عَلَى رَأْسِهِ بِفِهْرٍ أَوْ صَخْرَةٍ فَيَشْدَخُ بِهِ رَأْسَهُ فَإِذَا ضَرَبَهُ تَدَهْدَهَ الْحَجَرُ فَانْطَلَقَ إِلَيْهِ لِيَأْخُذَهُ فَلَا يَرْجِعُ إِلَى هَذَا حَتَّى يَلْتَئِمَ رَأْسُهُ وَعَادَ رَأْسُهُ كَمَا هُوَ فَعَادَ إِلَيْهِ فَضَرَبَهُ قُلْتُ مَنْ هَذَا قَالَا انْطَلِقْ فَانْطَلَقْنَا إِلَى ثَقْبٍ مِثْلِ التَّنُّورِ أَعْلَاهُ ضَيِّقٌ وَأَسْفَلُهُ وَاسِعٌ يَتَوَقَّدُ تَحْتَهُ نَارًا فَإِذَا اقْتَرَبَ ارْتَفَعُوا حَتَّى كَادَ أَنْ يَخْرُجُوا فَإِذَا خَمَدَتْ رَجَعُوا فِيهَا وَفِيهَا رِجَالٌ وَنِسَاءٌ عُرَاةٌ فَقُلْتُ مَنْ هَذَا قَالَا انْطَلِقْ فَانْطَلَقْنَا حَتَّى أَتَيْنَا عَلَى نَهَرٍ مِنْ دَمٍ فِيهِ رَجُلٌ قَائِمٌ عَلَى وَسَطِ النَّهَرِقَالَ يَزِيدُ وَوَهْبُ بْنُ جَرِيرٍ عَنْ جَرِيرِ بْنِ حَازِمٍ وَعَلَى شَطِّ النَّهَرِ رَجُلٌ بَيْنَ يَدَيْهِ حِجَارَةٌ فَأَقْبَلَ الرَّجُلُ الَّذِي فِي النَّهَرِ فَإِذَا أَرَادَ أَنْ يَخْرُجَ رَمَى الرَّجُلُ بِحَجَرٍ فِي فِيهِ فَرَدَّهُ حَيْثُ كَانَ فَجَعَلَ كُلَّمَا جَاءَ لِيَخْرُجَ رَمَى فِي فِيهِ بِحَجَرٍ فَيَرْجِعُ كَمَا كَانَ فَقُلْتُ مَا هَذَا قَالَا انْطَلِقْ فَانْطَلَقْنَا حَتَّى انْتَهَيْنَا إِلَى رَوْضَةٍ خَضْرَاءَ فِيهَا شَجَرَةٌ عَظِيمَةٌ وَفِي أَصْلِهَا شَيْخٌ وَصِبْيَانٌ وَإِذَا رَجُلٌ قَرِيبٌ مِنْ الشَّجَرَةِ بَيْنَ يَدَيْهِ نَارٌ يُوقِدُهَا فَصَعِدَا بِي فِي الشَّجَرَةِ وَأَدْخَلَانِي دَارًا لَمْ أَرَ قَطُّ أَحْسَنَ مِنْهَا فِيهَا رِجَالٌ شُيُوخٌ وَشَبَابٌ وَنِسَاءٌ وَصِبْيَانٌ ثُمَّ أَخْرَجَانِي مِنْهَا فَصَعِدَا بِي الشَّجَرَةَ فَأَدْخَلَانِي دَارًا هِيَ أَحْسَنُ وَأَفْضَلُ فِيهَا شُيُوخٌ وَشَبَابٌ قُلْتُ طَوَّفْتُمَانِي اللَّيْلَةَ فَأَخْبِرَانِي عَمَّا رَأَيْتُ قَالَا نَعَمْ أَمَّا الَّذِي رَأَيْتَهُ يُشَقُّ شِدْقُهُ فَكَذَّابٌ يُحَدِّثُ بِالْكَذْبَةِ فَتُحْمَلُ عَنْهُ حَتَّى تَبْلُغَ الْآفَاقَ فَيُصْنَعُ بِهِ إِلَى يَوْمِ الْقِيَامَةِ وَالَّذِي رَأَيْتَهُ يُشْدَخُ رَأْسُهُ فَرَجُلٌ عَلَّمَهُ اللَّهُ الْقُرْآنَ فَنَامَ عَنْهُ بِاللَّيْلِ وَلَمْ يَعْمَلْ فِيهِ بِالنَّهَارِ يُفْعَلُ بِهِ إِلَى يَوْمِ الْقِيَامَةِ وَالَّذِي رَأَيْتَهُ فِي الثَّقْبِ فَهُمْ الزُّنَاةُ وَالَّذِي رَأَيْتَهُ فِي النَّهَرِ آكِلُوا الرِّبَا وَالشَّيْخُ فِي أَصْلِ الشَّجَرَةِ إِبْرَاهِيمُ عَلَيْهِ السَّلَام وَالصِّبْيَانُ حَوْلَهُ فَأَوْلَادُ النَّاسِ وَالَّذِي يُوقِدُ النَّارَ مَالِكٌ خَازِنُ النَّارِ وَالدَّارُ الْأُولَى الَّتِي دَخَلْتَ دَارُ عَامَّةِ الْمُؤْمِنِينَ وَأَمَّا هَذِهِ الدَّارُ فَدَارُ الشُّهَدَاءِ وَأَنَا جِبْرِيلُ وَهَذَا مِيكَائِيلُ فَارْفَعْ رَأْسَكَ فَرَفَعْتُ رَأْسِي فَإِذَا فَوْقِي مِثْلُ السَّحَابِ قَالَا ذَاكَ مَنْزِلُكَ قُلْتُ دَعَانِي أَدْخُلْ مَنْزِلِي قَالَا إِنَّهُ بَقِيَ لَكَ عُمُرٌ لَمْ تَسْتَكْمِلْهُ فَلَوْ اسْتَكْمَلْتَ أَتَيْتَ مَنْزِلَكَ
[Musa bin Isma'ils] mums ir teicis, ka [Džarirs bin Hazims] mums ir teicis, ka [Abu Radža] no [Samras bin Džundaba] teica: “Pravieša paradums, sallallaahu'alaihiwasallam, bija tāds, ka, pabeidzot lūgšanu, viņš pagrieza seju pret mums un teica: “Kurš no jums pagājušajā naktī redzēja sapni?” Viņš – Samra bin Džundabs – teica: “Ja kādam ir sapnis, tad šī persona to izstāstīs, tad viņš teica: “Maa sya-allah” – pēc Allāha gribas –”. Citā dienā Viņš mums jautāja: “Vai kāds no jums sapņo?” Mēs atbildējām: “Neko”. Viņš teica: “Bet pagājušajā naktī man bija sapnis, ka pie manis atnāca divi vīri, un abi turēja manu roku un aizveda mani uz svētu zemi – Al Mukaddasu –, izrādījās, ka tur stāvēja viens vīrietis, bet otrs sēdēja, un viņa rokā bija dzelzs stienis ar saliektu galu – parasti kaut kā pakāršanai –. Daži no mūsu biedriem, atsaucoties uz Mozu, teica, ka dzelzs stienis tika ievietots vīrieša mutes vienā pusē – no dzerokļiem –, līdz tas iedūrās viņa kakla aizmugurē. Tad tas pats tika izdarīts ar otru mutes pusi, tad tas tika izņemts no mutes un ievietots atpakaļ, un tā tālāk. Es jautāju: “Ko tas nozīmē?” Abi vīri, kas mani nesa, teica: “Ejiet.” Tā mēs devāmies uz citu vietu un nonācām pie vīrieša, kurš gulēja uz kakla aizmugures, kamēr cits vīrietis stāvēja uz galvas, turot akmeni vai lielu klinti, lai sasist viņam galvu. Kad viņš trāpīja viņam, akmens sadragāja viņa galvu.” Tā nu vīrietis devās pie viņa, lai to paņemtu, un viņš neapstājās, kamēr viņa galva nebija atgriezusies sākotnējā stāvoklī, tad viņš vēlreiz iesita viņam ar akmeni, līdz tas tika saspiests. Es jautāju: "Kas ir šis vīrietis?" Viņi abi teica: "Ej." Tā mēs devāmies ceļā, līdz nonācām pie bedres, kas līdzīga ugunskuram, kur augšdaļa bija šaura un apakšdaļa plata, un apakšā bija iekurta uguns, kuru tuvojoties, viņi - iemītnieki - pacēlās, un, kad tā bija nodzēsta, iemītnieki atgriezās pie tās, iemītnieki - vīrieši un sievietes. Es jautāju: "Kas viņi ir?" Abi atbildēja: "Ej". Tā mēs devāmies ceļā, līdz nonācām pie upes, kuras ūdens bija asinis, un upes vidū stāvēja vīrietis." [Jazīds] un [Vahbs bin Džarirs] no [Džarira bin Hazīma] teica: "Un upes krastā stāvēja vīrietis, kurš turēja akmeni." Kad cilvēks upes vidū pagriezās pret viņu un vēlējās izkļūt no upes, vīrietis, kurš turēja akmeni, meta viņam akmeņus mutes virzienā, līdz viņš atgriezās savā sākotnējā vietā upes vidū, un tā tālāk, katru reizi, kad viņš gribēja izkļūt no upes, viņam tika mests akmens, lai viņš atgrieztos savā sākotnējā vietā. Es jautāju: "Ko tas nozīmē?" Abi atbildēja: "Ej." Tā mēs gājām, līdz nonācām zaļā dārzā, kas bija pilns ar lieliem kokiem, bet zem tā bija vecs vīrs un bērni, un pie koka bija vīrietis, kurš turēja uguni. Kad viņš iekurināja uguni, divi vīri, kas mani uzveda kokā, veda mani augšup un ievietoja mājā - ciematā -, kādu es nekad iepriekš nebiju redzējis, un tajā bija vīrieši, veci cilvēki, jaunieši, sievietes un bērni. Tad viņi mani izveda no turienes un atkal uzveda pie koka, tad ievietoja labākā un skaistākā mājā, kurā bija veci cilvēki un jaunieši. Es teicu: "Pavadi mani šovakar apkārt un pastāsti par to, ko esmu redzējis." Tad viņi teica: “Ļoti labi. Kas attiecas uz to, kura muti tu redzēji caurdurtu ar dzelzi, ir cilvēks, kam patīk melot, un, kad viņš runā, vienmēr melo, tāpēc viņš tiek aizvests pie horizonta, un ar viņu tā izturēsies līdz Augšāmcelšanās dienai. Kas attiecas uz vīru, kuram tu redzēji salauztu galvu, viņš bija vīrs, kuram Allāhs bija mācījis Korānu, tad viņš vienu nakti gulēja, bet dienā to nedarīja, un ar viņu tā izturēsies līdz Augšāmcelšanās dienai. Un tie, kurus tu redzēji uguns krāsnī, ir laulības pārkāpēji, un tie, kurus tu redzēji upē, ir tie, kas ņēma augļotājus, un vecais vīrs zem koka ir pravietis Ibrahims (miers lai ir ar viņu), un bērni ap viņu ir cilvēces bērni. Kas attiecas uz to, kurš iededzināja uguni, viņš ir elles sargs, un pirmā māja, kurā tu ienāci, ir visu ticīgo mājas, un šī māja ir mocekļu mājas, un es esmu Gabriēls, un šis ir Mihaēls, tāpēc paceliet galvu. Tāpēc es pacēlu galvu, un virs manas galvas bija kaut kas līdzīgs mākonim.” Viņi abi teica: "Tā ir tava vieta." Es teicu: "Ļauj man ieiet savā mājā." Viņi abi teica: "Tava dzīve vēl nav beigusies, un, kad pienāks tās gals, tu noteikti ieiesi savā mājā."