- Dosa Besar (Al-Kabair selain Syirik) Perampokan Dosa besar ditolong, diobati susu dan kencing unta sembuh kemudian penjaganya dibunuh untanya dirampok

Dosa besar ditolong, diobati susu dan kencing unta sembuh kemudian penjaganya dibunuh untanya dirampok

حَدَّثَنَا سُلَيْمَانُ بْنُ حَرْبٍ حَدَّثَنَا حَمَّادٌ عَنْ أَيُّوبَ عَنْ أَبِي قِلَابَةَ عَنْ أَنَسِ بْنِ مَالِكٍأَنَّ قَوْمًا مِنْ عُكْلٍ أَوْ قَالَ مِنْ عُرَيْنَةَ قَدِمُوا عَلَى رَسُولِ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ فَاجْتَوَوْا الْمَدِينَةَ فَأَمَرَ لَهُمْ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ بِلِقَاحٍ وَأَمَرَهُمْ أَنْ يَشْرَبُوا مِنْ أَبْوَالِهَا وَأَلْبَانِهَا فَانْطَلَقُوا فَلَمَّا صَحُّوا قَتَلُوا رَاعِيَ رَسُولِ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ وَاسْتَاقُوا النَّعَمَ فَبَلَغَ النَّبِيَّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ خَبَرُهُمْ مِنْ أَوَّلِ النَّهَارِ فَأَرْسَلَ النَّبِيُّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ فِي آثَارِهِمْ فَمَا ارْتَفَعَ النَّهَارُ حَتَّى جِيءَ بِهِمْ فَأَمَرَ بِهِمْ فَقُطِعَتْ أَيْدِيهِمْ وَأَرْجُلُهُمْ وَسُمِرَ أَعْيُنُهُمْ وَأُلْقُوا فِي الْحَرَّةِ يَسْتَسْقُونَ فَلَا يُسْقَوْنَقَالَ أَبُو قِلَابَةَ فَهَؤُلَاءِ قَوْمٌ سَرَقُوا وَقَتَلُوا وَكَفَرُوا بَعْدَ إِيمَانِهِمْ وَحَارَبُوا اللَّهَ وَرَسُولَهُ حَدَّثَنَا مُوسَى بْنُ إِسْمَعِيلَ حَدَّثَنَا وُهَيْبٌ عَنْ أَيُّوبَ بِإِسْنَادِهِ بِهَذَا الْحَدِيثِ قَالَ فِيهِ فَأَمَرَ بِمَسَامِيرَ فَأُحْمِيَتْ فَكَحَلَهُمْ وَقَطَّعَ أَيْدِيَهُمْ وَأَرْجُلَهُمْ وَمَا حَسَمَهُمْ حَدَّثَنَا مُحَمَّدُ بْنُ الصَّبَّاحِ بْنِ سُفْيَانَ قَالَ أَخْبَرَنَا ح و حَدَّثَنَا عَمْرُو بْنُ عُثْمَانَ حَدَّثَنَا الْوَلِيدُ عَنْ الْأَوْزَاعِيِّ عَنْ يَحْيَى يَعْنِي ابْنَ أَبِي كَثِيرٍ عَنْ أَبِي قِلَابَةَ عَنْ أَنَسِ بْنِ مَالِكٍ بِهَذَا الْحَدِيثِ قَالَ فِيهِ فَبَعَثَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ فِي طَلَبِهِمْ قَافَةً فَأُتِيَ بِهِمْ قَالَ فَأَنْزَلَ اللَّهُ تَبَارَكَ وَتَعَالَى فِي ذَلِكَ{ إِنَّمَا جَزَاءُ الَّذِينَ يُحَارِبُونَ اللَّهَ وَرَسُولَهُ وَيَسْعَوْنَ فِي الْأَرْضِ فَسَادًا }الْآيَةَ حَدَّثَنَا مُوسَى بْنُ إِسْمَعِيلَ حَدَّثَنَا حَمَّادٌ أَخْبَرَنَا ثَابِتٌ وَقَتَادَةُ وَحُمَيْدٌ عَنْ أَنَسِ بْنِ مَالِكٍ ذَكَرَ هَذَا الْحَدِيثَ قَالَ أَنَسٌ فَلَقَدْ رَأَيْتُ أَحَدَهُمْ يَكْدِمُ الْأَرْضَ بِفِيهِ عَطَشًا حَتَّى مَاتُوا حَدَّثَنَا مُحَمَّدُ بْنُ بَشَّارٍ حَدَّثَنَا ابْنُ أَبِي عَدِيٍّ عَنْ هِشَامٍ عَنْ قَتَادَةَ عَنْ أَنَسِ بْنِ مَالِكٍ بِهَذَا الْحَدِيثِ نَحْوَهُ زَادَ ثُمَّ نَهَى عَنْ الْمُثْلَةِ وَلَمْ يَذْكُرْ مِنْ خِلَافٍ وَرَوَاهُ شُعْبَةُ عَنْ قَتَادَةَ وَسَلَّامُ بْنُ مِسْكِينٍ عَنْ ثَابِتٍ جَمِيعًا عَنْ أَنَسٍ لَمْ يَذْكُرَا مِنْ خِلَافٍ وَلَمْ أَجِدْ فِي حَدِيثِ أَحَدٍ قَطَّعَ أَيْدِيَهُمْ وَأَرْجُلَهُمْ مِنْ خِلَافٍ إِلَّا فِي حَدِيثِ حَمَّادِ بْنِ سَلَمَةَ

Mums ir teikts [Suleimans bin Harbs], mums ir teikts [Hammads] no [Ajūba], no [Abu Kilabahas], no [Anass bin Maliks] teica: “Daži cilvēki no Uklas, vai viņš teica, no Urainas ieradās, lai satiktu Allāha vēstnesi (miers ar viņu). Tomēr viņi nebija piemēroti Medīnas klimatam, līdz viņi saslima.” Tad Pravietis (miers ar viņu) pavēlēja viņiem sagādāt grūsnu kamieli. Viņš pavēlēja viņiem dzert kamieļa urīnu un pienu. Viņi devās uz kamieļu aploku, bet, kad atveseļojās, nogalināja pravieša (miers ar viņu) ganāmpulku un aizveda kamieļus. Ap pusdienlaiku ziņas par to, kas ar viņiem bija noticis, sasniedza pravieti (miers ar viņu). Tad pravietis (miers viņam) sūtīja vairākus cilvēkus sekot viņu pēdās. Saule vēl nebija uzlēkusi, cilvēki bija arestēti un atvesti viņa priekšā. Viņš arī pavēlēja viņus sodīt, nocirst viņiem rokas un kājas, izdurt acis un iemest tuksnesī. Viņi lūdza padzerties, bet viņiem to nedeva. [Abu Kilaba] teica: "Šie cilvēki ir zaguši un nogalinājuši, atkrituši ticībā pēc ticības un cīnījušies pret Allāhu un Viņa Vēstnesi." [Musa bin Ismails] mums teica, [Vuhaibs] mums teica no [Ajūba] ar savu sanadu, kā tas ir hadītā. Tomēr viņš savā hadītā piebilda: "Viņš pavēlēja paņemt vairākas sakarsētas naglas, tad tās tika pārgrieztas ar šīm naglām, arī viņu rokas un kājas tika pārgrieztas, bet viņš nelika apturēt viņu asinis, piestiprinot tās pie karsta dzelzs." [Muhameds bin Aš Šaba bin Sufjans] mums teica; viņš teica; informēja mūs. -citā veidā ir teikts- Ir mums teicis [Amru bin Usmāns] teica, ir mums teicis [Al Valīds] no [Al Auza'i] no [Jahjas] - proti, Jahja bin Abu Katsir - no [Abu Kilabas] no [Anasa bin Malika] ar to pašu hadītu. Šajā hadītā viņš teica: "Rasulullah sallallaahu 'alaihi wasallam tad sūtīja teliksandi viņus meklēt, līdz beidzot viņi tika notverti." Anass teica: "Allāhs Tabaaraka Wa Ta'ala tad atklāja pantu: "-Patiesi, atriebība ir tiem, kas cīnās pret Allāhu un Viņa Vēstnesi un nodara postu..-" -Jautājumi Al Maidah: 33-. Pēc tam, kad [Musa bin Isma'il] mums teica, ir mums teicis [Hammads] teica, ir mums teicis [Tabit] un [Katadah] un [Humaid] no [Anasa bin Malika], viņš pēc tam pieminēja hadītu. Anass teica: “Es redzēju, kā viens no viņiem slāpju dēļ laizīja zemi ar muti, līdz nomira.” Mums ir atstāstījis [Muhameds bin Basišars], mums ir atstāstījis [Ibn Abu Adi] no [Hišama], no [Katadas], no [Anasa bin Malika] to pašu hadīsu, bet viņš piebilda: “Tad viņš aizliedza veikt mutslah — līķa kropļošanu vai griešanu —, un viņš nepieminēja vārdu “min khilaf” — šķērsām.” Arī [Sjuba] atstāstīja no [Katadas] un [Salams bin Miskins] no [Cabitas]. Arī tie visi ir no [Anasa], bet arī abi nepieminēja vārdu “min khilaf” — nocirta rokas un kājas šķērsām. Es nekad nevienā hadīsā neatradu teiktu: “viņš nocirta viņiem rokas un kājas šķērsām”, izņemot Hammada bin Salamaha atstāstītos hadīsus.”