Hadith Representative
Urusan najih(keberhasilan), pada yang fasih
Imam Bukhari : 3577حَدَّثَنَا يَحْيَى بْنُ سُلَيْمَانَ قَالَ حَدَّثَنِي ابْنُ وَهْبٍ قَالَ حَدَّثَنِي عُمَرُ أَنَّ سَالِمًا حَدَّثَهُ عَنْ عَبْدِ اللَّهِ بْنِ عُمَرَ قَالَ مَا سَمِعْتُ عُمَرَلِشَيْءٍ قَطُّ يَقُولُ إِنِّي لَأَظُنُّهُ كَذَا إِلَّا كَانَ كَمَا يَظُنُّ بَيْنَمَا عُمَرُ جَالِسٌ إِذْ مَرَّ بِهِ رَجُلٌ جَمِيلٌ فَقَالَ لَقَدْ أَخْطَأَ ظَنِّي أَوْ إِنَّ هَذَا عَلَى دِينِهِ فِي الْجَاهِلِيَّةِ أَوْ لَقَدْ كَانَ كَاهِنَهُمْ عَلَيَّ الرَّجُلَ فَدُعِيَ لَهُ فَقَالَ لَهُ ذَلِكَ فَقَالَ مَا رَأَيْتُ كَالْيَوْمِ اسْتُقْبِلَ بِهِ رَجُلٌ مُسْلِمٌ قَالَ فَإِنِّي أَعْزِمُ عَلَيْكَ إِلَّا مَا أَخْبَرْتَنِي قَالَ كُنْتُ كَاهِنَهُمْ فِي الْجَاهِلِيَّةِ قَالَ فَمَا أَعْجَبُ مَا جَاءَتْكَ بِهِ جِنِّيَّتُكَ قَالَ بَيْنَمَا أَنَا يَوْمًا فِي السُّوقِ جَاءَتْنِي أَعْرِفُ فِيهَا الْفَزَعَ فَقَالَتْ أَلَمْ تَرَ الْجِنَّ وَإِبْلَاسَهَا وَيَأْسَهَا مِنْ بَعْدِ إِنْكَاسِهَا وَلُحُوقَهَا بِالْقِلَاصِ وَأَحْلَاسِهَا قَالَ عُمَرُ صَدَقَ بَيْنَمَا أَنَا نَائِمٌ عِنْدَ آلِهَتِهِمْ إِذْ جَاءَ رَجُلٌ بِعِجْلٍ فَذَبَحَهُ فَصَرَخَ بِهِ صَارِخٌ لَمْ أَسْمَعْ صَارِخًا قَطُّ أَشَدَّ صَوْتًا مِنْهُ يَقُولُ يَا جَلِيحْ أَمْرٌ نَجِيحْ رَجُلٌ فَصِيحْ يَقُولُ لَا إِلَهَ إِلَّا اللَّهُ فَوَثَبَ الْقَوْمُ قُلْتُ لَا أَبْرَحُ حَتَّى أَعْلَمَ مَا وَرَاءَ هَذَا ثُمَّ نَادَى يَا جَلِيحْ أَمْرٌ نَجِيحْ رَجُلٌ فَصِيحْ يَقُولُ لَا إِلَهَ إِلَّا اللَّهُ فَقُمْتُ فَمَا نَشِبْنَا أَنْ قِيلَ هَذَا نَبِيٌّ
Jahja bin Sulaimans mums pastāstīja, Ibn Vahbs man pastāstīja, Ibn Umars man pastāstīja, ka Salims viņam to pastāstīja no Abdullahas bin Umara (lai Allāhs ar viņu ir apmierināts), kurš teica: Es nekad neesmu dzirdējis Umāru sakām: "Es to aizdomas," izņemot to, ka realitāte būtu tāda, kā viņš domāja. Kādu dienu Umars sēdēja, kad garām pagāja izskatīgs vīrietis. Umars teica: "Manas aizdomas ir nepareizas," vai "Šis vīrietis joprojām pieturas pie savas reliģijas kopš nezināšanas laikiem," vai "Viņš ir viņu zīlnieks. Atvediet viņu šurp." Vīrietis tika pasaukts pie Umara, un viņš pastāstīja viņam savas aizdomas un teica: "Es nekad neesmu redzējis neko tādu kā šodien, kur musulmanis tiek konfrontēts ar sarunu." Umars atkal teica: "Esmu pārliecināts - par savām aizdomām - par tevi, ja vien tu man nepastāstīsi kaut ko citu." Vīrietis teica: "Es biju viņu šamanis džahilijas laikmetā." "Umars jautāja: "Kas ir visbrīnišķīgākais, ko tavs džins tev jebkad ir atnesis?". Vīrietis atbildēja: “Kādu dienu, kad biju tirgū, pie manis pienāca džins. Es zināju, ka viņš ir nobijies. Džins teica: “Vai tu nezini, ka džins bija apmulsis un izmisis, kad novērsās, ieraudzīdams jaunos kamieļus seglos?” Umars teica: “Džinam taisnība. Kamēr es gulēju netālu no viņu elkiem, sapnī pēkšņi atnāca vīrietis, atnesdams teļu un to nokāva. Tad kāds iekliedzās ar tādu saucienu, kādu es nekad nebiju dzirdējis tik skaļi kā šī cilvēka balsi. Viņš teica: “Ak, džalih – tas, kurš nopietni cīnās ar ienaidnieku – patiesi, nadžih – panākumu jautājums ir pie kāda daiļrunīga cilvēka, kurš saka: “Lā ilaaha illallah”. Tā ļaudis pārsteigumā palēcās. Es teicu: “Es viņu neatstāšu, kamēr neuzzināšu, kas aiz visa šī slēpjas.” Tad vīrietis atkal iekliedzās; “Ak, gudrais vīrs, patiesi, nadžiha uzdevums ir kādam daiļrunīgam cilvēkam, kurš saka: “Lā ilaaha illallah.” Tā nu es piecēlos, un neilgi pēc tam tika teikts: “Šis vīrs ir Pravietis.”