- Puasa Ramadhan dan Puasa Sunnah Keutamaan Puasa Rahmat allah membebaskan setengah shalat dan puasa bagi musafir

Rahmat allah membebaskan setengah shalat dan puasa bagi musafir

حَدَّثَنَا قُتَيْبَةُ حَدَّثَنَا عَبْدُ الْعَزِيزِ بْنُ مُحَمَّدٍ عَنْ جَعْفَرِ بْنِ مُحَمَّدٍ عَنْ أَبِيهِ عَنْ جَابِرِ بْنِ عَبْدِ اللَّهِأَنَّ رَسُولَ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ خَرَجَ إِلَى مَكَّةَ عَامَ الْفَتْحِ فَصَامَ حَتَّى بَلَغَ كُرَاعَ الْغَمِيمِ وَصَامَ النَّاسُ مَعَهُ فَقِيلَ لَهُ إِنَّ النَّاسَ قَدْ شَقَّ عَلَيْهِمْ الصِّيَامُ وَإِنَّ النَّاسَ يَنْظُرُونَ فِيمَا فَعَلْتَ فَدَعَا بِقَدَحٍ مِنْ مَاءٍ بَعْدَ الْعَصْرِ فَشَرِبَ وَالنَّاسُ يَنْظُرُونَ إِلَيْهِ فَأَفْطَرَ بَعْضُهُمْ وَصَامَ بَعْضُهُمْ فَبَلَغَهُ أَنَّ نَاسًا صَامُوا فَقَالَ أُولَئِكَ الْعُصَاةُقَالَ وَفِي الْبَاب عَنْ كَعْبِ بْنِ عَاصِمٍ وَابْنِ عَبَّاسٍ وَأَبِي هُرَيْرَةَ قَالَ أَبُو عِيسَى حَدِيثُ جَابِرٍ حَدِيثٌ حَسَنٌ صَحِيحٌ وَقَدْ رُوِيَ عَنْ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ أَنَّهُ قَالَ لَيْسَ مِنْ الْبِرِّ الصِّيَامُ فِي السَّفَرِ وَاخْتَلَفَ أَهْلُ الْعِلْمِ فِي الصَّوْمِ فِي السَّفَرِ فَرَأَى بَعْضُ أَهْلِ الْعِلْمِ مِنْ أَصْحَابِ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ وَغَيْرِهِمْ أَنَّ الْفِطْرَ فِي السَّفَرِ أَفْضَلُ حَتَّى رَأَى بَعْضُهُمْ عَلَيْهِ الْإِعَادَةَ إِذَا صَامَ فِي السَّفَرِ وَاخْتَارَ أَحْمَدُ وَإِسْحَقُ الْفِطْرَ فِي السَّفَرِ و قَالَ بَعْضُ أَهْلِ الْعِلْمِ مِنْ أَصْحَابِ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ وَغَيْرِهِمْ إِنْ وَجَدَ قُوَّةً فَصَامَ فَحَسَنٌ وَهُوَ أَفْضَلُ وَإِنْ أَفْطَرَ فَحَسَنٌ وَهُوَ قَوْلُ سُفْيَانَ الثَّوْرِيِّ وَمَالِكِ بْنِ أَنَسٍ وَعَبْدِ اللَّهِ بْنِ الْمُبَارَكِ و قَالَ الشَّافِعِيُّ وَإِنَّمَا مَعْنَى قَوْلِ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ لَيْسَ مِنْ الْبِرِّ الصِّيَامُ فِي السَّفَرِ وَقَوْلِهِ حِينَ بَلَغَهُ أَنَّ نَاسًا صَامُوا فَقَالَ أُولَئِكَ الْعُصَاةُ فَوَجْهُ هَذَا إِذَا لَمْ يَحْتَمِلْ قَلْبُهُ قَبُولَ رُخْصَةِ اللَّهِ فَأَمَّا مَنْ رَأَى الْفِطْرَ مُبَاحًا وَصَامَ وَقَوِيَ عَلَى ذَلِكَ فَهُوَ أَعْجَبُ إِلَيَّ

Kutaiba mums atstāstīja no Dža'fara bin Muhameda no Džabira bin Abdullahas, ka Allāha vēstnesis (miers un Allāha svētība lai ir ar viņu) devās uz Meku Mekas iekarošanas gadā, gavējot kopā ar saviem biedriem. Kad viņš sasniedza Kura'ul Ghamimu, viņam tika teikts: "Cilvēkiem ir grūtības gavēt, un viņi redz, ko tu grasies darīt." Tad viņš pēc Asra palūdza ūdens trauku un izdzēra to visu biedru klātbūtnē. Daži no viņiem pārtrauca gavēni, bet citi izvēlējās turpināt gavēni. Kad viņu sasniedza ziņas par tiem, kas turpināja gavēni, viņš teica: "Viņi ir nepaklausīgie." Un šajā nodaļā ir arī stāstījums no Ka'ab bin 'Ashim, Ibn Abbas un Abu Hureirah. Džabira hadīts ir hasan sahih hadīts. Un no pravieša (miers un svētība viņam) ir atstāstīts, ka viņš teica: "Gavēnis ceļojuma laikā netiek uzskatīts par labu". Tāpēc zinātniekiem ir atšķirīgi viedokļi par gavēni ceļojuma laikā, daži zinātnieki no pravieša (miers un svētība viņam) līdzgaitnieku vidus uzskata, ka gavēņa pārtraukšana ceļojuma laikā ir labāka, viņi pat uzskata, ka gavēnis ir obligāti jāatgūst, ja ceļojuma laikā gavē, starp tiem, kas izvēlas šo viedokli, ir Ahmads un Išaks. Tikmēr daži zinātnieki no pravieša (miers un svētība viņam) līdzgaitnieku vidus un citi uzskata, ka, ja cilvēks jūtas stiprs un gavē, tad tas ir labāk, bet, ja viņš izvēlas pārtraukt gavēni, tad likumā nav nekā slikta. Šo viedokli izvēlējās arī Sufjans Ats Cauri, Maliks bin Anass un Abdullah Ibnuls Mubaraks. Šjafi'ī teica, ka iepriekš minētā pravieša hadīta nozīme ir tāda, ka, ja viņa sirds nesaņem atvieglojumu no Allāha Ta'ala, tāpat kā cilvēkiem, kuri domā, ka ceļojuma laikā ir atļauts pārtraukt gavēni, bet jūtas stipri un gavē, tad es tam dodu priekšroku.