- Puasa Ramadhan dan Puasa Sunnah Keutamaan Puasa Rahmat allah membebaskan setengah shalat dan puasa bagi musafir

Rahmat allah membebaskan setengah shalat dan puasa bagi musafir

حَدَّثَنَا قُتَيْبَةُ حَدَّثَنَا عَبْدُ الْعَزِيزِ بْنُ مُحَمَّدٍ عَنْ جَعْفَرِ بْنِ مُحَمَّدٍ عَنْ أَبِيهِ عَنْ جَابِرِ بْنِ عَبْدِ اللَّهِأَنَّ رَسُولَ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ خَرَجَ إِلَى مَكَّةَ عَامَ الْفَتْحِ فَصَامَ حَتَّى بَلَغَ كُرَاعَ الْغَمِيمِ وَصَامَ النَّاسُ مَعَهُ فَقِيلَ لَهُ إِنَّ النَّاسَ قَدْ شَقَّ عَلَيْهِمْ الصِّيَامُ وَإِنَّ النَّاسَ يَنْظُرُونَ فِيمَا فَعَلْتَ فَدَعَا بِقَدَحٍ مِنْ مَاءٍ بَعْدَ الْعَصْرِ فَشَرِبَ وَالنَّاسُ يَنْظُرُونَ إِلَيْهِ فَأَفْطَرَ بَعْضُهُمْ وَصَامَ بَعْضُهُمْ فَبَلَغَهُ أَنَّ نَاسًا صَامُوا فَقَالَ أُولَئِكَ الْعُصَاةُقَالَ وَفِي الْبَاب عَنْ كَعْبِ بْنِ عَاصِمٍ وَابْنِ عَبَّاسٍ وَأَبِي هُرَيْرَةَ قَالَ أَبُو عِيسَى حَدِيثُ جَابِرٍ حَدِيثٌ حَسَنٌ صَحِيحٌ وَقَدْ رُوِيَ عَنْ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ أَنَّهُ قَالَ لَيْسَ مِنْ الْبِرِّ الصِّيَامُ فِي السَّفَرِ وَاخْتَلَفَ أَهْلُ الْعِلْمِ فِي الصَّوْمِ فِي السَّفَرِ فَرَأَى بَعْضُ أَهْلِ الْعِلْمِ مِنْ أَصْحَابِ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ وَغَيْرِهِمْ أَنَّ الْفِطْرَ فِي السَّفَرِ أَفْضَلُ حَتَّى رَأَى بَعْضُهُمْ عَلَيْهِ الْإِعَادَةَ إِذَا صَامَ فِي السَّفَرِ وَاخْتَارَ أَحْمَدُ وَإِسْحَقُ الْفِطْرَ فِي السَّفَرِ و قَالَ بَعْضُ أَهْلِ الْعِلْمِ مِنْ أَصْحَابِ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ وَغَيْرِهِمْ إِنْ وَجَدَ قُوَّةً فَصَامَ فَحَسَنٌ وَهُوَ أَفْضَلُ وَإِنْ أَفْطَرَ فَحَسَنٌ وَهُوَ قَوْلُ سُفْيَانَ الثَّوْرِيِّ وَمَالِكِ بْنِ أَنَسٍ وَعَبْدِ اللَّهِ بْنِ الْمُبَارَكِ و قَالَ الشَّافِعِيُّ وَإِنَّمَا مَعْنَى قَوْلِ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ لَيْسَ مِنْ الْبِرِّ الصِّيَامُ فِي السَّفَرِ وَقَوْلِهِ حِينَ بَلَغَهُ أَنَّ نَاسًا صَامُوا فَقَالَ أُولَئِكَ الْعُصَاةُ فَوَجْهُ هَذَا إِذَا لَمْ يَحْتَمِلْ قَلْبُهُ قَبُولَ رُخْصَةِ اللَّهِ فَأَمَّا مَنْ رَأَى الْفِطْرَ مُبَاحًا وَصَامَ وَقَوِيَ عَلَى ذَلِكَ فَهُوَ أَعْجَبُ إِلَيَّ

Mums ir stōsteits [Kutaiba] ir stōstejs ['Abduls 'Azizs bin Muhameds] nu [Džafars bin Muhameds] nu [sova tāva] nu [Džabira bin Abdullaha], ka Allaha Viestneica sallallaahu 'alaihi wasallam īsaroda iz Meku godā ar sovas Mekas īkarōšonas pi Kuraa'ul Ghamim jam tyka saceits, Patīseibā tauta ībylda pret gavēšonu un jī redzēja, kū kungs dareis. izdareja tū, tod jis praseja iudiņa maiseņu piec Asra tod izdzēre tū vysu sovu draugu kluotbyutnē, partū daži nu jim pīsavīnuoja gavēšonys lauzšonai i daži cyti izavielēja turpynuot gavēšonu. Izarōdeja, ka ziņas par cylvākim, kuri vēļ gavēja, jam sasnēdze, tod jys saceja: „Jī ir napaklauseigi cylvāki”. Un šamā nūdaļā - ir ari - pents - vēsture nu Ka'aba bin 'Ašima, Ibn Abasa un Abu Hurairahs. Džabira hadiss ir autentisks Hasana hadiss. Un ir stōsteits nu Pesteitōja sallallaahu 'alaihi wasallam, ka jys saceja: "Gāvēšona ceļōšonas laikā nateik uzskateita par lobu". Tōpēc zynōtnīkim ir atškireigi uzskoti par gavēšonu ceļōjuma laikā, daži zynōtnīki nu Pesteitōja sallallaahu 'alaihi wa salam leidzbrauciejim ir uzskotu, ka gavēšonas pōrtraukšona ceļōjuma laikā ir lobōka, jī pat uzskota, ka ir obligati tū kompensēt, ja vīns gavēj Among the jopin. i Ishaks. Tikom daži zynōtnīki nu Pesteitōja sallallaahu 'alaihi wa salam leidzbrauciejim un cyti ir uzskotu, ka, ja jys jyutās styprs un gavēj, tod tys ir lobōk, bet, ja jys izavielej gavēt pōrtraukt, tod lykumā nav nikō ļauna. Itū uzskotu izavielēja ari Sufjans Ats cauri, Maliks bin Anass i Abdullahs Ibnuls Mubaraks. Syafi'i saceja, augšuok pīmynātuo Pesteituoja hadisa nūzeime ir tei, ka, ja juo sirds nasajam atvīgluojumu nu Allaha Ta'ala, kai cylvākim, kuri dūmoj, ka ir atļauts gavēt puortraukt ceļuojuma laikā, bet jī jiutās stypri i dreiži, tod es lobpruotuok tū doru.