Hadith Representative
Disunnahkan menyembelih di Mina pada hari Nahar
Imam Tirmidzi : 811حَدَّثَنَا مُحَمَّدُ بْنُ بَشَّارٍ حَدَّثَنَا أَبُو أَحْمَدَ الزُّبَيْرِيُّ حَدَّثَنَا سُفْيَانُ عَنْ عَبْدِ الرَّحْمَنِ بْنِ الْحَارِثِ بْنِ عَيَّاشِ بْنِ أَبِي رَبِيعَةَ عَنْ زَيْدِ بْنِ عَلِيٍّ عَنْ أَبِيهِ عَنْ عُبَيْدِ اللَّهِ بْنِ أَبِي رَافِعٍ عَنْ عَلِيِّ بْنِ أَبِي طَالِبٍ رَضِيَ اللَّهُ عَنْهُ قَالَوَقَفَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ بِعَرَفَةَ فَقَالَ هَذِهِ عَرَفَةُ وَهَذَا هُوَ الْمَوْقِفُ وَعَرَفَةُ كُلُّهَا مَوْقِفٌ ثُمَّ أَفَاضَ حِينَ غَرَبَتْ الشَّمْسُ وَأَرْدَفَ أُسَامَةَ بْنَ زَيْدٍ وَجَعَلَ يُشِيرُ بِيَدِهِ عَلَى هِينَتِهِ وَالنَّاسُ يَضْرِبُونَ يَمِينًا وَشِمَالًا يَلْتَفِتُ إِلَيْهِمْ وَيَقُولُ يَا أَيُّهَا النَّاسُ عَلَيْكُمْ السَّكِينَةَ ثُمَّ أَتَى جَمْعًا فَصَلَّى بِهِمْ الصَّلَاتَيْنِ جَمِيعًا فَلَمَّا أَصْبَحَ أَتَى قُزَحَ فَوَقَفَ عَلَيْهِ وَقَالَ هَذَا قُزَحُ وَهُوَ الْمَوْقِفُ وَجَمْعٌ كُلُّهَا مَوْقِفٌ ثُمَّ أَفَاضَ حَتَّى انْتَهَى إِلَى وَادِي مُحَسِّرٍ فَقَرَعَ نَاقَتَهُ فَخَبَّتْ حَتَّى جَاوَزَ الْوَادِيَ فَوَقَفَ وَأَرْدَفَ الْفَضْلَ ثُمَّ أَتَى الْجَمْرَةَ فَرَمَاهَا ثُمَّ أَتَى الْمَنْحَرَ فَقَالَ هَذَا الْمَنْحَرُ وَمِنًى كُلُّهَا مَنْحَرٌ وَاسْتَفْتَتْهُ جَارِيَةٌ شَابَّةٌ مِنْ خَثْعَمٍ فَقَالَتْ إِنَّ أَبِي شَيْخٌ كَبِيرٌ قَدْ أَدْرَكَتْهُ فَرِيضَةُ اللَّهِ فِي الْحَجِّ أَفَيُجْزِئُ أَنْ أَحُجَّ عَنْهُ قَالَ حُجِّي عَنْ أَبِيكِ قَالَ وَلَوَى عُنُقَ الْفَضْلِ فَقَالَ الْعَبَّاسُ يَا رَسُولَ اللَّهِ لِمَ لَوَيْتَ عُنُقَ ابْنِ عَمِّكَ قَالَ رَأَيْتُ شَابًّا وَشَابَّةً فَلَمْ آمَنْ الشَّيْطَانَ عَلَيْهِمَا ثُمَّ أَتَاهُ رَجُلٌ فَقَالَ يَا رَسُولَ اللَّهِ إِنِّي أَفَضْتُ قَبْلَ أَنْ أَحْلِقَ قَالَ احْلِقْ أَوْ قَصِّرْ وَلَا حَرَجَ قَالَ وَجَاءَ آخَرُ فَقَالَ يَا رَسُولَ اللَّهِ إِنِّي ذَبَحْتُ قَبْلَ أَنْ أَرْمِيَ قَالَ ارْمِ وَلَا حَرَجَ قَالَ ثُمَّ أَتَى الْبَيْتَ فَطَافَ بِهِ ثُمَّ أَتَى زَمْزَمَ فَقَالَ يَا بَنِي عَبْدِ الْمُطَّلِبِ لَوْلَا أَنْ يَغْلِبَكُمْ النَّاسُ عَنْهُ لَنَزَعْتُقَالَ وَفِي الْبَاب عَنْ جَابِرٍ قَالَ أَبُو عِيسَى حَدِيثُ عَلِيٍّ حَدِيثٌ حَسَنٌ صَحِيحٌ لَا نَعْرِفُهُ مِنْ حَدِيثِ عَلِيٍّ إِلَّا مِنْ هَذَا الْوَجْهِ مِنْ حَدِيثِ عَبْدِ الرَّحْمَنِ بْنِ الْحَارِثِ بْنِ عَيَّاشٍ وَقَدْ رَوَاهُ غَيْرُ وَاحِدٍ عَنْ الثَّوْرِيِّ مِثْلَ هَذَا وَالْعَمَلُ عَلَى هَذَا عِنْدَ أَهْلِ الْعِلْمِ رَأَوْا أَنْ يُجْمَعَ بَيْنَ الظُّهْرِ وَالْعَصْرِ بِعَرَفَةَ فِي وَقْتِ الظُّهْرِ و قَالَ بَعْضُ أَهْلِ الْعِلْمِ إِذَا صَلَّى الرَّجُلُ فِي رَحْلِهِ وَلَمْ يَشْهَدْ الصَّلَاةَ مَعَ الْإِمَامِ إِنْ شَاءَ جَمَعَ هُوَ بَيْنَ الصَّلَاتَيْنِ مِثْلَ مَا صَنَعَ الْإِمَامُ قَالَ وَزَيْدُ بْنُ عَلِيٍّ هُوَ ابْنُ حُسَيْنِ بْنِ عَلِيِّ بْنِ أَبِي طَالِبٍ عَلَيْهِ السَّلَام
[Muhameds bin Basjars] mums ir teicis, [Abu Ahmads Az Zubairi] mums ir teicis [Sufjans] no [Abdurrahmana bin Al Harita bin 'Ajasi bin Abu Rabi'ah] no [Zaida bin Ali] no [viņa tēva] no ['Ubaidulla bin Abu Rafi'] no [Ali bin Abu Taliba] teica: 'Rasulullah sallallaahu 'alaihi wasallam wuquf pie Arafāta, un viņš teica: 'Šis ir Arafāts, un šī ir wuquf vieta. Viss Arafāts ir wuquf vieta'. Tad viņš aizgāja saulrietā, nesot Usamu bin Zaīdu un dodot zīmi ar roku palikt savā ierastajā stāvoklī. Kamēr cilvēki pārvietojas pa labi un pa kreisi. Viņš pagriezās pret viņiem un teica: 'Ak, ļaudis! lēnām!' Tad viņš ieradās Jamā' - Arafah -, tad pievienojās viņiem divās lūgšanās. No rīta viņš ieradās Kuzā un tad tur veica vufu, sakot: “Šī ir Kuza. Šī vieta ir vufu vieta, un Džama ir visa vufu vieta.” Tad, dodoties uz Vadi Muhassir, viņš paātrināja savu kamieli, līdz tas šķērsoja ieleju. Viņš apstājās un pacēla Al Fadlu mugurā. Tad viņš nonāca Džumrā un nometa viņu. Tad viņš devās uz kaušanas vietu un teica: “Šī ir kaušanas vieta, un Mīna ir visa kaušanas vieta.” Tajā laikā jauna sieviete no Khats’amas kaut ko jautāja: “Mans tēvs ir vecs, bet viņam ir jāveic hadžs. Vai es varu veikt hadžu viņa vietā?” Viņš atbildēja: “Veiciet hadžu tava tēva vietā.” — Ali bin Abu Talibs — teica: “Viņš pagrieza Al Fadla kaklu.” Al Abbass jautāja: “Ak, Allāha vēstnesis, kāpēc tu esi pagriezis sava tēvoča dēla galvu?” "Viņš atbildēja: "Es redzēju jaunu vīrieti un jaunu sievieti, tāpēc nejutos drošībā no velna, kas bija viņos abos." Pēkšņi pienāca kāds vīrietis un jautāja: "Ak, Allāha vēstnesi, vai es veicu tawaf ifadlah pirms skūšanās?" Viņš atbildēja: "Noskuj vai saīsini to - tagad - un tam nav nozīmes". -Ali bin Abu Talibs teica: "Tad pienāca cits un jautāja: "Ak, Allāha vēstnesi, vai es esmu nogalinājis pirms -jumrah- mešanas?" Viņš atbildēja: "Meti to - tagad - viss ir kārtībā". -Ali bin Abu Talibs teica: "Tad viņš devās uz Kaabu un veica tawaf, tad devās pie Zamzamas ūdens, sakot: "Ak, Banu Abdul Muttalib, ja es nebaidītos no cilvēku drūzmēšanās - jo tika uzskatīts, ka viņi ir no Manasikas - tad es viņiem būtu devis ūdeni - kā tu esi darījis -". -Abu Isa At Tirmidhi teica; “Visjēgpilnākais hadīts ir pārstāstīts no Džabira.” Abu Isa teica: “Ali hadīts ir hasāns, autentisks hadīts, mēs nezinām par Ali hadītu, izņemot šo ceļu. No Abdurrahmana bin Al Harith bin Ayyasy hadīta. Vairāk nekā viena persona to ir pārstāstījusi no Ats Tsauri, tāpat kā iepriekš minēto hadītu. To praktizē ulama, un visi viņi uzskata, ka kādam ir atļauts veikt žuhru un asru Arafata dienā dhuhura laikā.” Daži zinātnieki saka: “Ja cilvēks lūdzas viens pats savā transportlīdzeklī, nepievienojoties lūgšanai ar imāmu, tad viņš var pievienoties” imāmam. Zaids bin Ali ir Ibnu Huseins bin Ali bin Abu Talibs.”