Hadith Representative
Wukuf dilakukan dengan berdzikir dan menghadap kiblat, bukan menghadap gunung
Imam Abu Dawud : 1628حَدَّثَنَا عَبْدُ اللَّهِ بْنُ مُحَمَّدٍ النُّفَيْلِيُّ وَعُثْمَانُ بْنُ أَبِي شَيْبَةَ وَهِشَامُ بْنُ عَمَّارٍ وَسُلَيْمَانُ بْنُ عَبْدِ الرَّحْمَنِ الدِّمَشْقِيَّانِ وَرُبَّمَا زَادَ بَعْضُهُمْ عَلَى بَعْضٍ الْكَلِمَةَ وَالشَّيْءَ قَالُوا حَدَّثَنَا حَاتِمُ بْنُ إِسْمَعِيلَ حَدَّثَنَا جَعْفَرُ بْنُ مُحَمَّدٍ عَنْ أَبِيهِ قَالَدَخَلْنَا عَلَى جَابِرِ بْنِ عَبْدِ اللَّهِ فَلَمَّا انْتَهَيْنَا إِلَيْهِ سَأَلَ عَنْ الْقَوْمِ حَتَّى انْتَهَى إِلَيَّ فَقُلْتُ أَنَا مُحَمَّدُ بْنُ عَلِيِّ بْنِ حُسَيْنٍ فَأَهْوَى بِيَدِهِ إِلَى رَأْسِي فَنَزَعَ زِرِّي الْأَعْلَى ثُمَّ نَزَعَ زِرِّي الْأَسْفَلَ ثُمَّ وَضَعَ كَفَّهُ بَيْنَ ثَدْيَيَّ وَأَنَا يَوْمَئِذٍ غُلَامٌ شَابٌّ فَقَالَ مَرْحَبًا بِكَ وَأَهْلًا يَا ابْنَ أَخِي سَلْ عَمَّا شِئْتَ فَسَأَلْتُهُ وَهُوَ أَعْمَى وَجَاءَ وَقْتُ الصَّلَاةِ فَقَامَ فِي نِسَاجَةٍ مُلْتَحِفًا بِهَا يَعْنِي ثَوْبًا مُلَفَّقًا كُلَّمَا وَضَعَهَا عَلَى مَنْكِبِهِ رَجَعَ طَرَفَاهَا إِلَيْهِ مِنْ صِغَرِهَا فَصَلَّى بِنَا وَرِدَاؤُهُ إِلَى جَنْبِهِ عَلَى الْمِشْجَبِ فَقُلْتُ أَخْبِرْنِي عَنْ حَجَّةِ رَسُولِ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ فَقَالَ بِيَدِهِ فَعَقَدَ تِسْعًا ثُمَّ قَالَ إِنَّ رَسُولَ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ مَكَثَ تِسْعَ سِنِينَ لَمْ يَحُجَّ ثُمَّ أُذِّنَ فِي النَّاسِ فِي الْعَاشِرَةِ أَنَّ رَسُولَ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ حَاجٌّ فَقَدِمَ الْمَدِينَةَ بَشَرٌ كَثِيرٌ كُلُّهُمْ يَلْتَمِسُ أَنْ يَأْتَمَّ بِرَسُولِ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ وَيَعْمَلَ بِمِثْلِ عَمَلِهِ فَخَرَجَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ وَخَرَجْنَا مَعَهُ حَتَّى أَتَيْنَا ذَا الْحُلَيْفَةِ فَوَلَدَتْ أَسْمَاءُ بِنْتُ عُمَيْسٍ مُحَمَّدَ بْنَ أَبِي بَكْرٍ فَأَرْسَلَتْ إِلَى رَسُولِ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ كَيْفَ أَصْنَعُ فَقَالَ اغْتَسِلِي وَاسْتَذْفِرِي بِثَوْبٍ وَأَحْرِمِي فَصَلَّى رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ فِي الْمَسْجِدِ ثُمَّ رَكِبَ الْقَصْوَاءَ حَتَّى إِذَا اسْتَوَتْ بِهِ نَاقَتُهُ عَلَى الْبَيْدَاءِ قَالَ جَابِرٌ نَظَرْتُ إِلَى مَدِّ بَصَرِي مِنْ بَيْنِ يَدَيْهِ مِنْ رَاكِبٍ وَمَاشٍ وَعَنْ يَمِينِهِ مِثْلُ ذَلِكَ وَعَنْ يَسَارِهِ مِثْلُ ذَلِكَ وَمِنْ خَلْفِهِ مِثْلُ ذَلِكَ وَرَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ بَيْنَ أَظْهُرِنَا وَعَلَيْهِ يَنْزِلُ الْقُرْآنُ وَهُوَ يَعْلَمُ تَأْوِيلَهُ فَمَا عَمِلَ بِهِ مِنْ شَيْءٍ عَمِلْنَا بِهِ فَأَهَلَّ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ بِالتَّوْحِيدِ لَبَّيْكَ اللَّهُمَّ لَبَّيْكَ لَبَّيْكَ لَا شَرِيكَ لَكَ لَبَّيْكَ إِنَّ الْحَمْدَ وَالنِّعْمَةَ لَكَ وَالْمُلْكَ لَا شَرِيكَ لَكَ وَأَهَلَّ النَّاسُ بِهَذَا الَّذِي يُهِلُّونَ بِهِ فَلَمْ يَرُدَّ عَلَيْهِمْ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ شَيْئًا مِنْهُ وَلَزِمَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ تَلْبِيَتَهُ قَالَ جَابِرٌ لَسْنَا نَنْوِي إِلَّا الْحَجَّ لَسْنَا نَعْرِفُ الْعُمْرَةَ حَتَّى إِذَا أَتَيْنَا الْبَيْتَ مَعَهُ اسْتَلَمَ الرُّكْنَ فَرَمَلَ ثَلَاثًا وَمَشَى أَرْبَعًا ثُمَّ تَقَدَّمَ إِلَى مَقَامِ إِبْرَاهِيمَ فَقَرَأَ{ وَاتَّخِذُوا مِنْ مَقَامِ إِبْرَاهِيمَ مُصَلًّى }فَجَعَلَ الْمَقَامَ بَيْنَهُ وَبَيْنَ الْبَيْتِ قَالَ فَكَانَ أَبِي يَقُولُ قَالَ ابْنُ نُفَيْلٍ وَعُثْمَانُ وَلَا أَعْلَمُهُ ذَكَرَهُ إِلَّا عَنْ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ قَالَ سُلَيْمَانُ وَلَا أَعْلَمُهُ إِلَّا قَالَ كَانَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ يَقْرَأُ فِي الرَّكْعَتَيْنِ بِقُلْ هُوَ اللَّهُ أَحَدٌ وَقُلْ يَا أَيُّهَا الْكَافِرُونَ ثُمَّ رَجَعَ إِلَى الْبَيْتِ فَاسْتَلَمَ الرُّكْنَ ثُمَّ خَرَجَ مِنْ الْبَابِ إِلَى الصَّفَا فَلَمَّا دَنَا مِنْ الصَّفَا قَرَأَ{ إِنَّ الصَّفَا وَالْمَرْوَةَ مِنْ شَعَائِرِ اللَّهِ }نَبْدَأُ بِمَا بَدَأَ اللَّهُ بِهِ فَبَدَأَ بِالصَّفَا فَرَقِيَ عَلَيْهِ حَتَّى رَأَى الْبَيْتَ فَكَبَّرَ اللَّهَ وَوَحَّدَهُ وَقَالَ لَا إِلَهَ إِلَّا اللَّهُ وَحْدَهُ لَا شَرِيكَ لَهُ لَهُ الْمُلْكُ وَلَهُ الْحَمْدُ يُحْيِي وَيُمِيتُ وَهُوَ عَلَى كُلِّ شَيْءٍ قَدِيرٌ لَا إِلَهَ إِلَّا اللَّهُ وَحْدَهُ أَنْجَزَ وَعْدَهُ وَنَصَرَ عَبْدَهُ وَهَزَمَ الْأَحْزَابَ وَحْدَهُ ثُمَّ دَعَا بَيْنَ ذَلِكَ وَقَالَ مِثْلَ هَذَا ثَلَاثَ مَرَّاتٍ ثُمَّ نَزَلَ إِلَى الْمَرْوَةِ حَتَّى إِذَا انْصَبَّتْ قَدَمَاهُ رَمَلَ فِي بَطْنِ الْوَادِي حَتَّى إِذَا صَعَدَ مَشَى حَتَّى أَتَى الْمَرْوَةَ فَصَنَعَ عَلَى الْمَرْوَةِ مِثْلَ مَا صَنَعَ عَلَى الصَّفَا حَتَّى إِذَا كَانَ آخِرُ الطَّوَافِ عَلَى الْمَرْوَةِ قَالَ إِنِّي لَوْ اسْتَقْبَلْتُ مِنْ أَمْرِي مَا اسْتَدْبَرْتُ لَمْ أَسُقْ الْهَدْيَ وَلَجَعَلْتُهَا عُمْرَةً فَمَنْ كَانَ مِنْكُمْ لَيْسَ مَعَهُ هَدْيٌ فَلْيُحْلِلْ وَلْيَجْعَلْهَا عُمْرَةً فَحَلَّ النَّاسُ كُلُّهُمْ وَقَصَّرُوا إِلَّا النَّبِيَّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ وَمَنْ كَانَ مَعَهُ هَدْيٌ فَقَامَ سُرَاقَةُ بْنُ جُعْشُمٍ فَقَالَ يَا رَسُولَ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ أَلِعَامِنَا هَذَا أَمْ لِلْأَبَدِ فَشَبَّكَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ أَصَابِعَهُ فِي الْأُخْرَى ثُمَّ قَالَ دَخَلَتْ الْعُمْرَةُ فِي الْحَجِّ هَكَذَا مَرَّتَيْنِ لَا بَلْ لِأَبَدِ أَبَدٍ لَا بَلْ لِأَبَدِ أَبَدٍ قَالَ وَقَدِمَ عَلِيٌّ رَضِيَ اللَّهُ عَنْهُ مِنْ الْيَمَنِ بِبُدْنِ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ فَوَجَدَ فَاطِمَةَ رَضِيَ اللَّهُ عَنْهَا مِمَّنْ حَلَّ وَلَبِسَتْ ثِيَابًا صَبِيغًا وَاكْتَحَلَتْ فَأَنْكَرَ عَلِيٌّ ذَلِكَ عَلَيْهَا وَقَالَ مَنْ أَمَرَكِ بِهَذَا فَقَالَتْ أَبِي فَكَانَ عَلِيٌّ يَقُولُ بِالْعِرَاقِ ذَهَبْتُ إِلَى رَسُولِ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ مُحَرِّشًا عَلَى فَاطِمَةَ فِي الْأَمْرِ الَّذِي صَنَعَتْهُ مُسْتَفْتِيًا لِرَسُولِ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ فِي الَّذِي ذَكَرَتْ عَنْهُ فَأَخْبَرْتُهُ أَنِّي أَنْكَرْتُ ذَلِكَ عَلَيْهَا فَقَالَتْ إِنَّ أَبِي أَمَرَنِي بِهَذَا فَقَالَ صَدَقَتْ صَدَقَتْ مَاذَا قُلْتَ حِينَ فَرَضْتَ الْحَجَّ قَالَ قُلْتُ اللَّهُمَّ إِنِّي أُهِلُّ بِمَا أَهَلَّ بِهِ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ قَالَ فَإِنَّ مَعِيَ الْهَدْيَ فَلَا تَحْلِلْ قَالَ وَكَانَ جَمَاعَةُ الْهَدْيِ الَّذِي قَدِمَ بِهِ عَلِيٌّ مِنْ الْيَمَنِ وَالَّذِي أَتَى بِهِ النَّبِيُّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ مِنْ الْمَدِينَةِ مِائَةً فَحَلَّ النَّاسُ كُلُّهُمْ وَقَصَّرُوا إِلَّا النَّبِيَّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ وَمَنْ كَانَ مَعَهُ هَدْيٌ قَالَ فَلَمَّا كَانَ يَوْمُ التَّرْوِيَةِ وَوَجَّهُوا إِلَى مِنًى أَهَلُّوا بِالْحَجِّ فَرَكِبَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ فَصَلَّى بِمِنًى الظُّهْرَ وَالْعَصْرَ وَالْمَغْرِبَ وَالْعِشَاءَ وَالصُّبْحَ ثُمَّ مَكَثَ قَلِيلًا حَتَّى طَلَعَتْ الشَّمْسُ وَأَمَرَ بِقُبَّةٍ لَهُ مِنْ شَعْرٍ فَضُرِبَتْ بِنَمِرَةٍ فَسَارَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ وَلَا تَشُكُّ قُرَيْشٌ أَنَّ رَسُولَ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ وَاقِفٌ عِنْدَ الْمَشْعَرِ الْحَرَامِ بِالْمُزْدَلِفَةِ كَمَا كَانَتْ قُرَيْشٌ تَصْنَعُ فِي الْجَاهِلِيَّةِ فَأَجَازَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ حَتَّى أَتَى عَرَفَةَ فَوَجَدَ الْقُبَّةَ قَدْ ضُرِبَتْ لَهُ بِنَمِرَةٍ فَنَزَلَ بِهَا حَتَّى إِذَا زَاغَتْ الشَّمْسُ أَمَرَ بِالْقَصْوَاءِ فَرُحِلَتْ لَهُ فَرَكِبَ حَتَّى أَتَى بَطْنَ الْوَادِي فَخَطَبَ النَّاسَ فَقَالَ إِنَّ دِمَاءَكُمْ وَأَمْوَالَكُمْ عَلَيْكُمْ حَرَامٌ كَحُرْمَةِ يَوْمِكُمْ هَذَا فِي شَهْرِكُمْ هَذَا فِي بَلَدِكُمْ هَذَا أَلَا إِنَّ كُلَّ شَيْءٍ مِنْ أَمْرِ الْجَاهِلِيَّةِ تَحْتَ قَدَمَيَّ مَوْضُوعٌ وَدِمَاءُ الْجَاهِلِيَّةِ مَوْضُوعَةٌ وَأَوَّلُ دَمٍ أَضَعُهُ دِمَاؤُنَا دَمُ قَالَ عُثْمَانُ دَمُ ابْنُ رَبِيعَةَ و قَالَ سُلَيْمَانُ دَمُ رَبِيعَةَ بْنِ الْحَارِثِ بْنِ عَبْدِ الْمُطَّلِبِ و قَالَ بَعْضُ هَؤُلَاءِ كَانَ مُسْتَرْضَعًا فِي بَنِي سَعْدٍ فَقَتَلَتْهُ هُذَيْلٌ وَرِبَا الْجَاهِلِيَّةِ مَوْضُوعٌ وَأَوَّلُ رِبًا أَضَعُهُ رِبَانَا رِبَا عَبَّاسِ بْنِ عَبْدِ الْمُطَّلِبِ فَإِنَّهُ مَوْضُوعٌ كُلُّهُ اتَّقُوا اللَّهَ فِي النِّسَاءِ فَإِنَّكُمْ أَخَذْتُمُوهُنَّ بِأَمَانَةِ اللَّهِ وَاسْتَحْلَلْتُمْ فُرُوجَهُنَّ بِكَلِمَةِ اللَّهِ وَإِنَّ لَكُمْ عَلَيْهِنَّ أَنْ لَا يُوطِئْنَ فُرُشَكُمْ أَحَدًا تَكْرَهُونَهُ فَإِنْ فَعَلْنَ فَاضْرِبُوهُنَّ ضَرْبًا غَيْرَ مُبَرِّحٍ وَلَهُنَّ عَلَيْكُمْ رِزْقُهُنَّ وَكِسْوَتُهُنَّ بِالْمَعْرُوفِ وَإِنِّي قَدْ تَرَكْتُ فِيكُمْ مَا لَنْ تَضِلُّوا بَعْدَهُ إِنْ اعْتَصَمْتُمْ بِهِ كِتَابَ اللَّهِ وَأَنْتُمْ مَسْئُولُونَ عَنِّي فَمَا أَنْتُمْ قَائِلُونَ قَالُوا نَشْهَدُ أَنَّكَ قَدْ بَلَّغْتَ وَأَدَّيْتَ وَنَصَحْتَ ثُمَّ قَالَ بِأُصْبُعِهِ السَّبَّابَةِ يَرْفَعُهَا إِلَى السَّمَاءِ وَيَنْكُبُهَا إِلَى النَّاسِ اللَّهُمَّ اشْهَدْ اللَّهُمَّ اشْهَدْ اللَّهُمَّ اشْهَدْ ثُمَّ أَذَّنَ بِلَالٌ ثُمَّ أَقَامَ فَصَلَّى الظُّهْرَ ثُمَّ أَقَامَ فَصَلَّى الْعَصْرَ وَلَمْ يُصَلِّ بَيْنَهُمَا شَيْئًا ثُمَّ رَكِبَ الْقَصْوَاءَ حَتَّى أَتَى الْمَوْقِفَ فَجَعَلَ بَطْنَ نَاقَتِهِ الْقَصْوَاءِ إِلَى الصَّخَرَاتِ وَجَعَلَ حَبْلَ الْمُشَاةِ بَيْنَ يَدَيْهِ فَاسْتَقْبَلَ الْقِبْلَةَ فَلَمْ يَزَلْ وَاقِفًا حَتَّى غَرَبَتْ الشَّمْسُ وَذَهَبَتْ الصُّفْرَةُ قَلِيلًا حِينَ غَابَ الْقُرْصُ وَأَرْدَفَ أُسَامَةَ خَلْفَهُ فَدَفَعَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَس
To mums ir pastāstījuši [Abdullah bin Muhammad An Nufailī], [Usmans bin Abu Sjajba], [Hisjams bin 'Ammars] un [Suleimans bin Abdurrahmans Ad Dimašiki], un ir iespējams, ka daži no viņiem pievienoja vienu teikumu citiem. Viņi teica: “ir mums pastāstījis [Hatims bin Isma'ils], ir mums pastāstījis [Džafars bin Muhammads] no [viņa tēva],” viņš teica: “Mēs satikām [Džabiru bin Abdulu], tad, kad mēs viņu sasniedzām, viņš jautāja par šiem cilvēkiem, līdz sasniedza mani.” Es saku: “Es esmu Muhammads bin Ali bin Huseins.” Tad viņš pastiepa roku pie manas galvas un atpogāja mana krekla augšējo pogu, tad atpogāja mana krekla apakšējo pogu, tad ielika plaukstu starp diviem krūšu galiem, un es tajā laikā biju mazs bērns.” Tad viņš teica: “Laipni lūgts pie tevis, mans brāli. Prasi, ko vēlies.” Tad es viņam jautāju, kamēr viņš bija akls. Tad pienāca lūgšanas laiks, tad viņš piecēlās, ģērbies kreklā, kuru bija aizķēris aiz vienas puses, katru reizi, kad viņš to uzvilka uz pleciem, abi gali atgriezās atpakaļ pie viņa, jo drēbes bija mazas. Tad viņš lūdza kopā ar Mums, kamēr viņa šalle bija nolikta malā uz vietas drēbju pakarināšanai. Tad Es teicu: “Pastāstiet mums par Pravieša (miers un svētība) hadžu!” Tad viņš pamāja ar roku un saskaitīja deviņus. Tad viņš teica: “Patiesībā Praviešs (miers un svētība) deviņus gadus neizpildīja hadžu, tad devītajā gadā ļaužu vidū tika paziņots, ka Praviešs (miers un svētība) vēlas veikt hadžu.” Tad daudzi cilvēki ieradās Medīnā, un visi vēlējās sekot Praviešam (miers un svētība) un darīt tāpat kā viņš. Tad iznāca Rasulullah (miers un svētība) un Mēs gājām viņam līdzi, līdz sasniedzām Dzul Hulaifah, un Asma` bint 'Umais dzemdēja Muhamedu ibn Abu Bakru. Tad viņš sūtīja vēstnesi pie Rasulullah (miers un svētība) ar jautājumu: "Ko man darīt?" Tad viņš teica: "Nomazgājies dušā un ietin savu fardži - savus dzimumorgānus - audumā un ej iekšā." Tad Rasulullah (miers un svētība) lūdzās mošejā, tad jāja ar Al Qashwa kamieli, līdz viņa kamielis nonāca uz Al Baida` - Džabirs teica: "Es paskatījos, cik tālu manas acis varēja redzēt sev priekšā, no braucošajiem un gājējiem, no labās puses tā, no kreisās puses tā, un no aizmugures tā." Un Allāha Vēstnesis (miers un svētība viņam) bija starp Mums, un viņam tika sūtīts Korāns, un viņš zināja tā takwil. Ko viņš darīja, to arī Mēs darījām, tad viņš skaitīja monoteisma lūgšanas ar teikumu: LABBAIKALLAAHUMMA LABBAIK, LABBAIKA LAA SYARIIKA LAKA LABBAIK INNAL HAMDA WAN NI'MATA WAL MULKA LAA SYARII KALAK. - Ak, Allāh, es izpildu Tavu aicinājumu, es izpildu Tavu aicinājumu, es izpildu Tavu aicinājumu. Tev nav partnera, es izpildu Tavu aicinājumu, patiesi visa slava, prieks un visa valstība ir Tava, Tev nav partnera. Un cilvēki teica talbiju ar talbiju, ko viņi teica, un Rasulullah (miers un svētība viņam) nenoraidīja neko no tā, un Rasulullah (miers un svētība viņam) turpināja teikt savu talbiju. Džabirs teica: “Mēs tikai vēlējāmies veikt hadžu.” Mēs nezinājām, kāda ir umra, līdz mēs kopā ar viņu nonācām pie Kaabas. Viņš berzēja pīlārus un trīs reizes noskrēja, un četras reizes nogāja normāli, tad devās pie Makama Ibrahima un nolasīja pantu: “Un padariet daļu no Makama Ibrahima par lūgšanu vietu”. Tad viņš nostādīja Makamu Ibrahimu starp sevi un Kaabu. Perowi teica; [mans tēvs] teica; [Ibn Nufail] un [Usmāns] teica; … - un es to nezinu, ja vien tas nenāk no Pravieša (miers un svētība viņam) - [Suleimans] teica; un es to nezinu, izņemot to, ka varu teikt; Rasulullah shallAllahu wa'alaihi wa sallam divos rak'ahs nolasīja Suru Al Ikhlas un Suru Al Kaafiruun. Tad viņš atgriezās Kaabā, berzēja rukunu un tad izgāja pa durvīm uz Šafu. Kad viņš piegāja pie Šafas, viņš izlasīja: "INNASH SHAFA WAL MARWATA MIN SYA'AAIRILLAAH, NABDAU BIMAA BADA-ALLAAHU BIHI". - Patiešām, Šafa un Marva ir daļa no Allāha syi'ar. Mēs sākam, kā Dievs iesāka -. Tad viņš sāka no Safas, uzkāpa tajā, līdz ieraudzīja Kaabu, pēc tam teica takbir un Allāha monoteismu. Viņš teica: “LAA ILAAHA ILALLAAHU WAHDAHU LAA SYARIIKA LAHU, LAHUL MULKU WA LAHUL HAMDU YUHYII WA YUMIITU WA HUWA 'ALAA KULLI SYAI IN QADIIR. LAA ILAAHA ILLALLAAHU WAHDAH, ANJAZA WA'DAH WA NASHARA 'ABDAH, WA HAZAMAL AHZAABA WAHDAH'. -Nav cita dieva, kuram būtu tiesības tikt pielūgtam, kā vien Allāhs, Viņam nav līdzinieku, Viņam pieder visa valstība un Viņam pienākas visa slava, Viņš ir Tas, kurš dod dzīvību un Tas, kurš izraisa nāvi, un Viņš spēj darīt visu. Nav cita dieva, kas būtu pielūgsmes cienīgs, kā vien Allāhs, Tikai Viņš glābj, palīdz Saviem kalpiem un sakauj ienaidnieku grupas. Tad viņš lūdza starp šīm lietām un trīs reizes teica kaut ko līdzīgu, tad devās lejā uz Marvu, līdz pēc tam, kad viņa kāju pēdu zoles uzkāpa uz tās, viņš skrēja pa ielejas vidu, līdz uzkāpis augšup gāja, līdz sasniedza Marvu, un Marvas virsotnē viņš darīja to, ko darīja Šafā. Līdz pēc Marvas tavafa beigām viņš teica: "Ja agrāk man būtu parādījušās lietas, kas ir redzamas tagad, tad es nebūtu atnesis upurdzīvnieku un padarījis to par Umru, tāpēc ikvienam no jums, kurš neatnes upurdzīvnieku, vajadzētu veikt Tahallul un padarīt to par Umru." Tad visi cilvēki paklanījās un nogrieza matus, izņemot pravieti (miers un svētība viņam) un tos, kas atnesa upurdzīvniekus. Tad Surāka ibn Džu'sjams teica: "Ak, Allāha vēstnesis, vai tas ir tikai uz mūsu gadu vai uz visiem laikiem?" Tad Rasulullah (miers un svētība viņam) savija pirkstus un teica: "Tu esi iegājis Umrā hadžā šādi." Viņš to divreiz teica: "Nē, bet uz visiem laikiem." Ali nāca no Jemenas, nesot pravieša (miers un svētība viņam) kamieli, un atrada Fatimu starp cilvēkiem, kas bija sasnieguši gribu un valkāja brīvas un nevainojamas drēbes. Tad Ali to noliedza un teica: "Kas tev lika to darīt?" Fatima teica: "Mans tēvs." Ali Irākā reiz teica: " Es atnācu pie Pravieša (miers un svētība viņam) (saskaņā ar viņa (miers un svētība viņam)), lai provocētu Fātimu par viņas rīcību, un lūdzu (miers un svētība viņam) fatvu par viņas pieminēto. Tad es viņam teicu, ka noliedzu viņa rīcību. Tad Fātima teica: "Patiesībā mans tēvs man to ir pavēlējis." Tad Praviešs (miers un svētība viņam) teica: "Viņam taisnība, viņam taisnība. Ko tu saki, kad vēlies veikt hadžu?" Ali teica: "Es saku: ALLĀHUMMA INNII UHILLU BIMAA AHALLA BIHI RASUULULLAH ŠALLALLAHU 'ALAIHI WASALLAM." Ak, Allāh, es esmu kopā ar Pravieša (miers un svētība viņam) talbiju. Viņš teica: "Patiešām, es atnesu upurdzīvnieku, tāpēc neesi tahalul." Un upurdzīvnieku grupa, ko Ali atveda no Jemenas un ko pravietis (miers viņam) atveda no Medīnas, bija simts. Tad visi nožēloja grēkus un nogrieza matus, izņemot pravieti (miers viņam) un cilvēkus, kas atnesa upurdzīvniekus. Tad, kad pienāca Tarvijas diena un viņi devās uz Mīnu, viņi veica talbiju, lai veiktu hadžu. Tad viņš (miers viņam) iekāpa transportlīdzeklī un veica lūgšanas Dhuhr, Asr, Maghrib un Isha', kā arī Fajr Minā, tad viņš palika kādu brīdi, līdz uzlēca saule, un pavēlēja viņam uzcelt Kubu no matiem. Tad Namiras apgabalā tika nodibināta Kuba, tad Prohēms (miers un svētība) gāja, un Kureišiem nebija ne mazāko šaubu, ka Viņš nomazgājās Mešar Haramā Muzdalifā, kā to darīja Kureiši Džahilijas laikmetā. Tad Prohēms (miers un svētība) gāja garām, līdz sasniedza Arafu un atklāja, ka Namirā viņam bija uzcelta Kuba. Tad viņš apstājās tur, līdz pēc saulrieta pavēlēja sagatavot savu kamieli vārdā Kašva, tad to apsegloja, tad devās uz kalna vidu un teica sprediķi, sacīdams: "Patiesi, jūsu asinis un īpašums ir harams, tāpat kā harams jūsu dienā, jūsu mēnesī un jūsu valstī." Ziniet, ka visas lietas neziņas periodā ir atstātas zem manām kājām, asinis neziņas periodā ir izlietas, un pirmās asinis, kas tika izlietas, bija Mūsu asinis, - teica Usmāns; proti, Ibn Rabijas asinis. Tikmēr Sulaimāns teica; Rabijas bin Al Harita bin Abdula Mutalība asinis. Daži no viņiem teica: "Iepriekš viņu baroja ar krūti Bani Sa'd tauta, tad viņu nogalināja Hudzail tauta - un džahilijas augļošana tika atcelta, pirmā augļošana, ko es atcēlu, bija Mūsu augļošana, proti, Abbasa bin Abdula Mutalība augļošana, patiesībā visa šī augļošana tika atcelta. Bīstieties Allāhu, darīšanās ar sievietēm, patiesi, jūs viņas uztverat ar Allāha uzticību un attaisnojat savu fardžu ar Allāha vārdiem, patiesi jūsu tiesības pār viņām ir tādas, ka viņas neļauj cilvēkiem, kuri jums nepatīk, ienākt jūsu mājā, ja viņas to dara, tad sitiet viņas ar sitieniem, kas nesāp. Viņiem ir tiesības uz to, lai jūs viņas labi pabarotu un apģērbtu." Un es jums esmu atstājis kaut ko tādu, pēc kā jūs nenomaldīsieties, ja pieturēsieties pie tās, proti, Allāha grāmatu – Korānu. Jums uzdod jautājumus par mani, ko jūs domājat? Viņi atbildēja: “Mēs liecinām, ka jūs esat nodevuši un izpildījuši traktātu un snieguši padomu.” Tad viņš, paceļot rādītājpirkstu pret debesīm un norādot uz cilvēkiem, teica: “Ak, Allāh, liecinieks, ak, Allāh, liecinieks!” Tad Bilāls vienreiz nolasīja lūgšanas aicinājumu un ikāmu. Tad viņš veica Zuhr lūgšanu, tad piecēlās un veica Asr lūgšanu un starplaikā neveica nevienu lūgšanu. Tad viņš uzkāpa Al Kasvā, līdz sasniedza vufu vietu, un novietoja sava kamieļa, proti, Al Kasvas, vēderu pret klintīm un novietoja Hablul Musju – proti, vietu, kur viņi pulcējās – sev priekšā, tad viņš pagriezās pret Kiblu un palika stāvam, līdz saule norietēja un dzeltenā krāsa nedaudz pazuda, līdz aplis nogrima. Tad viņš nesa Usamu aiz sevis, tad gāja un vilka sava kamieļa, vārdā Kašva, grožus, līdz tā galva pieskārās seglu pamatnei, un ar labo roku teica: "Nomierinies, cilvēk! Nomierinies, cilvēk!" Katru reizi, kad viņa galva tuvojās virvei, viņš to nedaudz atlaida, līdz tā pacēlās un viņš nonāca Muzdalifā. Tad viņš pievienojās Maghribas un Išas lūgšanām ar vienu lūgšanas aicinājumu un divām ikamām, teica [Usmāns]; un viņš starp abiem neizpildīja nekādas sunnas lūgšanas. Tad viņu izruna ir vienāda, proti: Tad viņš apgūlās, līdz pēc rītausmas viņš veica rīta lūgšanu, kad bija skaidrs, ka ir rītausma. [Salamans] teica; ar vienu lūgšanas aicinājumu un ikamām. Tad viņu izruna ir vienāda, proti: Tad viņš jāja ar Kašvu, līdz nostājās Mešar Al Haramā, un uzkāpa uz tās. [Usmāns] un [Suleimans] teica; un pagriezās pret Kiblām. Tad viņš slavēja Allāhu un godināja Viņu. [Usmāns] piebilda: un godiniet Viņu. Viņš turpināja stāvēt, līdz rīta gaisma bija ļoti spoža, tad viņš aizgāja pirms saullēkta un paņēma sev līdzi Al Fadhu ibn Al Abbasu, viņš bija vīrietis ar skaistiem, baltiem un skaisti mirdzošiem matiem. Pēc tam, kad pravietis (miers viņam) aizgāja, viņš pagāja garām vairākām sievietēm, kuras skrēja, tad Al Fadhls sāka uz viņām skatīties, un pravietis (miers viņam) uzlika roku uz Al Fadha sejas, tad Al Fadhls pagrieza seju uz otru pusi. Tad pravietis (miers viņam) pakustināja roku uz otru pusi, un Al Fadhls, joprojām skatoties, pagrieza seju uz otru pusi, līdz sasniedzis Muhassir, viņš nedaudz pakustējās un sekoja vidējam ceļam, kas ved uz Jamrah Kubra, līdz sasniedza Jamrah, uz kuras auga koks, tad viņš meta septiņus oļus un teica takbir ar katru oļu, kas tika mests kā katapultas oļu. Viņš meta no kalna vidus, tad devās uz kaušanas vietu un ar rokām nokāva sešdesmit trīs kamieļus un pavēlēja Ali nokaut atlikušos, un viņš pievienojās savu kamieļu kaušanai, tad pavēlēja vairāk nekā diviem cilvēkiem no katra kamieļa, ievietoja tos katlā un pagatavoja. Viņi abi apēda daļu gaļas un izdzēra daļu buljona. [Suleimans] teica; tad viņš brauca ar transportlīdzekli un atgriezās Kaabā un Mekā noskaitīja Zuhura lūgšanu, tad devās pie Bani Abdul Muthtalib, kamēr viņi dzerēja Zamzam ūdeni, tad viņš teica: "Dzer, ak Bani Abdul Muthtalib, ja ļaudis tevi nesitīs, dodot dzert, es tiešām dzeršu kopā ar tevi." Tad viņi viņam iedeva spaini, un viņš nedaudz no tā izdzēra.