Hadith Representative
Tidak boleh meninggalkan sa’i bagi yang berhaji atau berumroh
Imam Tirmidzi : 2891حَدَّثَنَا ابْنُ أَبِي عُمَرَ حَدَّثَنَا سُفْيَانُ قَال سَمِعْتُ الزُّهْرِيَّ يُحَدِّثُ عَنْ عُرْوَةَ قَالَ قُلْتُ لِعَائِشَةَ مَا أَرَى عَلَى أَحَدٍ لَمْ يَطُفْ بَيْنَ الصَّفَا وَالْمَرْوَةِ شَيْئًا وَمَا أُبَالِي أَنْ لَا أَطُوفَ بَيْنَهُمَا فَقَالَتْ بِئْسَ مَا قُلْتَ يَا ابْنَ أُخْتِي طَافَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ وَطَافَ الْمُسْلِمُونَ وَإِنَّمَا كَانَ مَنْ أَهَلَّ لِمَنَاةَ الطَّاغِيَةِ الَّتِي بِالْمُشَلَّلِ لَا يَطُوفُونَ بَيْنَ الصَّفَا وَالْمَرْوَةِ فَأَنْزَلَ اللَّهُ تَبَارَكَ وَتَعَالَى { فَمَنْ حَجَّ الْبَيْتَ أَوْ اعْتَمَرَ فَلَا جُنَاحَ عَلَيْهِ أَنْ يَطَّوَّفَ بِهِمَا } وَلَوْ كَانَتْ كَمَا تَقُولُ لَكَانَتْ فَلَا جُنَاحَ عَلَيْهِ أَنْ لَا يَطَّوَّفَ بِهِمَا قَالَ الزُّهْرِيُّ فَذَكَرْتُ ذَلِكَ لِأَبِي بَكْرِ بْنِ عَبْدِ الرَّحْمَنِ بْنِ الْحَارِثِ بْنِ هِشَامٍ فَأَعْجَبَهُ ذَلِكَ وَقَالَ إِنَّ هَذَا الْعِلْمُ وَلَقَدْ سَمِعْتُ رِجَالًا مِنْ أَهْلِ الْعِلْمِ يَقُولُونَ إِنَّمَا كَانَ مَنْ لَا يَطُوفُ بَيْنَ الصَّفَا وَالْمَرْوَةِ مِنْ الْعَرَبِ يَقُولُونَ إِنَّ طَوَافَنَا بَيْنَ هَذَيْنِ الْحَجَرَيْنِ مِنْ أَمْرِ الْجَاهِلِيَّةِ وَقَالَ آخَرُونَ مِنْ الْأَنْصَارِ إِنَّمَا أُمِرْنَا بِالطَّوَافِ بِالْبَيْتِ وَلَمْ نُؤْمَرْ بِهِ بَيْنَ الصَّفَا وَالْمَرْوَةِ فَأَنْزَلَ اللَّهُ تَعَالَى { إِنَّ الصَّفَا وَالْمَرْوَةَ مِنْ شَعَائِرِ اللَّهِ } قَالَ أَبُو بَكْرِ بْنُ عَبْدُ الرَّحْمَنِ فَأُرَاهَا قَدْ نَزَلَتْ فِي هَؤُلَاءِ وَهَؤُلَاءِ قَالَ أَبُو عِيسَى هَذَا حَدِيثٌ حَسَنٌ صَحِيحٌ
[Ibn Abu Umars] mums ir teicis, ka [Sufjans] mums ir teicis; es dzirdēju [Az Zuhri] atstāstām no [Urvas], ka viņš teica; es teicu [Aišai]: "Manuprāt, tas, kurš neveic lūgšanu starp Safu un Marvu, nav atbildīgs ne par ko, un man ir vienalga, ja starp viņiem netiek veikta lūgšana." Aiša atbildēja: "Tas, ko tu saki, ir ļoti slikti, ak, mans brāļadēls, Allāha vēstnesis (miers un svētība viņam) veica lūgšanu, un tāpat darīja musulmaņi, patiešām, tas, kurš skaita lūgšanu par Manat the Taghut Musjallilā - vietā starp Meku un Medīnu, kur ir daudz ūdens -, ir tas, kurš neveic lūgšanu starp Safu un Marvu." Tad Allāhs Tabaraka wa Ta'ala atklāja pantu: "Tātad, ikviens, kas veic hadžu uz Namiem vai veic 'Umru, tam nav grēka, ja viņš veic sa'i starp viņiem." QS Al-Baqarah: 158. Ja tas ir tā, kā jūs sakāt, protams, pants būs: "Tad tam nav grēka, ja viņš neveic sa'i starp viņiem abiem." Az Zuhri teica: "Es to pieminēju Abu Bakram bin Abdurrahmanam bin Al Haritam bin Hisyam, acīmredzot tas viņu pārsteidza," viņš teica; "Tā ir zinātne, un esmu dzirdējis dažus zinātniekus sakām: "Tie, kas nepiekrīt Šafai un Marvai no arābu aprindām, saka, ka mūsu tawaf starp Šafu un Marvu ir nezināšanas jautājums." Savukārt citi no Ansara teica: "Mums tika pavēlēts veikt Tawaf tikai Baitullah laikā, un mums netika pavēlēts veikt Tawaf starp Šafu un Marvu, tad Allāhs Ta'ala atklāja pantu: "Patiešām, Šafa un Marva ir daļa no Allāha ši'āra". QS Al-Baqarah: 158. Abu Bakrs bin Abdurrahmans teica: "Manuprāt, šis pants tika atklāts attiecībā uz viņiem un viņiem." Abu Isa teica: "Šis hadīts ir hasan sahih."