Hadith Representative
Air Zam-zam penuh berkah dan mengenyangkan
Imam Muslim : 4520حَدَّثَنَا هَدَّابُ بْنُ خَالِدٍ الْأَزْدِيُّ حَدَّثَنَا سُلَيْمَانُ بْنُ الْمُغِيرَةِ أَخْبَرَنَا حُمَيْدُ بْنُ هِلَالٍ عَنْ عَبْدِ اللَّهِ بْنِ الصَّامِتِ قَالَ قَالَ أَبُو ذَرٍّ خَرَجْنَا مِنْ قَوْمِنَا غِفَارٍ وَكَانُوا يُحِلُّونَ الشَّهْرَ الْحَرَامَ فَخَرَجْتُ أَنَا وَأَخِي أُنَيْسٌ وَأُمُّنَا فَنَزَلْنَا عَلَى خَالٍ لَنَا فَأَكْرَمَنَا خَالُنَا وَأَحْسَنَ إِلَيْنَا فَحَسَدَنَا قَوْمُهُ فَقَالُوا إِنَّكَ إِذَا خَرَجْتَ عَنْ أَهْلِكَ خَالَفَ إِلَيْهِمْ أُنَيْسٌ فَجَاءَ خَالُنَا فَنَثَا عَلَيْنَا الَّذِي قِيلَ لَهُ فَقُلْتُ أَمَّا مَا مَضَى مِنْ مَعْرُوفِكَ فَقَدْ كَدَّرْتَهُ وَلَا جِمَاعَ لَكَ فِيمَا بَعْدُ فَقَرَّبْنَا صِرْمَتَنَا فَاحْتَمَلْنَا عَلَيْهَا وَتَغَطَّى خَالُنَا ثَوْبَهُ فَجَعَلَ يَبْكِي فَانْطَلَقْنَا حَتَّى نَزَلْنَا بِحَضْرَةِ مَكَّةَ فَنَافَرَ أُنَيْسٌ عَنْ صِرْمَتِنَا وَعَنْ مِثْلِهَا فَأَتَيَا الْكَاهِنَ فَخَيَّرَ أُنَيْسًا فَأَتَانَا أُنَيْسٌ بِصِرْمَتِنَا وَمِثْلِهَا مَعَهَا قَالَ وَقَدْ صَلَّيْتُ يَا ابْنَ أَخِي قَبْلَ أَنْ أَلْقَى رَسُولَ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ بِثَلَاثِ سِنِينَ قُلْتُ لِمَنْ قَالَ لِلَّهِ قُلْتُ فَأَيْنَ تَوَجَّهُ قَالَ أَتَوَجَّهُ حَيْثُ يُوَجِّهُنِي رَبِّي أُصَلِّي عِشَاءً حَتَّى إِذَا كَانَ مِنْ آخِرِ اللَّيْلِ أُلْقِيتُ كَأَنِّي خِفَاءٌ حَتَّى تَعْلُوَنِي الشَّمْسُ فَقَالَ أُنَيْسٌ إِنَّ لِي حَاجَةً بِمَكَّةَ فَاكْفِنِي فَانْطَلَقَ أُنَيْسٌ حَتَّى أَتَى مَكَّةَ فَرَاثَ عَلَيَّ ثُمَّ جَاءَ فَقُلْتُ مَا صَنَعْتَ قَالَ لَقِيتُ رَجُلًا بِمَكَّةَ عَلَى دِينِكَ يَزْعُمُ أَنَّ اللَّهَ أَرْسَلَهُ قُلْتُ فَمَا يَقُولُ النَّاسُ قَالَ يَقُولُونَ شَاعِرٌ كَاهِنٌ سَاحِرٌ وَكَانَ أُنَيْسٌ أَحَدَ الشُّعَرَاءِ قَالَ أُنَيْسٌ لَقَدْ سَمِعْتُ قَوْلَ الْكَهَنَةِ فَمَا هُوَ بِقَوْلِهِمْ وَلَقَدْ وَضَعْتُ قَوْلَهُ عَلَى أَقْرَاءِ الشِّعْرِ فَمَا يَلْتَئِمُ عَلَى لِسَانِ أَحَدٍ بَعْدِي أَنَّهُ شِعْرٌ وَاللَّهِ إِنَّهُ لَصَادِقٌ وَإِنَّهُمْ لَكَاذِبُونَ قَالَ قُلْتُ فَاكْفِنِي حَتَّى أَذْهَبَ فَأَنْظُرَ قَالَ فَأَتَيْتُ مَكَّةَ فَتَضَعَّفْتُ رَجُلًا مِنْهُمْ فَقُلْتُ أَيْنَ هَذَا الَّذِي تَدْعُونَهُ الصَّابِئَ فَأَشَارَ إِلَيَّ فَقَالَ الصَّابِئَ فَمَالَ عَلَيَّ أَهْلُ الْوَادِي بِكُلٍّ مَدَرَةٍ وَعَظْمٍ حَتَّى خَرَرْتُ مَغْشِيًّا عَلَيَّ قَالَ فَارْتَفَعْتُ حِينَ ارْتَفَعْتُ كَأَنِّي نُصُبٌ أَحْمَرُ قَالَ فَأَتَيْتُ زَمْزَمَ فَغَسَلْتُ عَنِّي الدِّمَاءَ وَشَرِبْتُ مِنْ مَائِهَا وَلَقَدْ لَبِثْتُ يَا ابْنَ أَخِي ثَلَاثِينَ بَيْنَ لَيْلَةٍ وَيَوْمٍ مَا كَانَ لِي طَعَامٌ إِلَّا مَاءُ زَمْزَمَ فَسَمِنْتُ حَتَّى تَكَسَّرَتْ عُكَنُ بَطْنِي وَمَا وَجَدْتُ عَلَى كَبِدِي سُخْفَةَ جُوعٍ قَالَ فَبَيْنَا أَهْلِ مَكَّةَ فِي لَيْلَةٍ قَمْرَاءَ إِضْحِيَانَ إِذْ ضُرِبَ عَلَى أَسْمِخَتِهِمْ فَمَا يَطُوفُ بِالْبَيْتِ أَحَدٌ وَامْرَأَتَيْنِ مِنْهُمْ تَدْعُوَانِ إِسَافًا وَنَائِلَةَ قَالَ فَأَتَتَا عَلَيَّ فِي طَوَافِهِمَا فَقُلْتُ أَنْكِحَا أَحَدَهُمَا الْأُخْرَى قَالَ فَمَا تَنَاهَتَا عَنْ قَوْلِهِمَا قَالَ فَأَتَتَا عَلَيَّ فَقُلْتُ هَنٌ مِثْلُ الْخَشَبَةِ غَيْرَ أَنِّي لَا أَكْنِي فَانْطَلَقَتَا تُوَلْوِلَانِ وَتَقُولَانِ لَوْ كَانَ هَاهُنَا أَحَدٌ مِنْ أَنْفَارِنَا قَالَ فَاسْتَقْبَلَهُمَا رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ وَأَبُو بَكْرٍ وَهُمَا هَابِطَانِ قَالَ مَا لَكُمَا قَالَتَا الصَّابِئُ بَيْنَ الْكَعْبَةِ وَأَسْتَارِهَا قَالَ مَا قَالَ لَكُمَا قَالَتَا إِنَّهُ قَالَ لَنَا كَلِمَةً تَمْلَأُ الْفَمَ وَجَاءَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ حَتَّى اسْتَلَمَ الْحَجَرَ وَطَافَ بِالْبَيْتِ هُوَ وَصَاحِبُهُ ثُمَّ صَلَّى فَلَمَّا قَضَى صَلَاتَهُ قَالَ أَبُو ذَرٍّ فَكُنْتُ أَنَا أَوَّلَ مَنْ حَيَّاهُ بِتَحِيَّةِ الْإِسْلَامِ قَالَ فَقُلْتُ السَّلَامُ عَلَيْكَ يَا رَسُولَ اللَّهِ فَقَالَ وَعَلَيْكَ وَرَحْمَةُ اللَّهِ ثُمَّ قَالَ مَنْ أَنْتَ قَالَ قُلْتُ مِنْ غِفَارٍ قَالَ فَأَهْوَى بِيَدِهِ فَوَضَعَ أَصَابِعَهُ عَلَى جَبْهَتِهِ فَقُلْتُ فِي نَفْسِي كَرِهَ أَنْ انْتَمَيْتُ إِلَى غِفَارٍ فَذَهَبْتُ آخُذُ بِيَدِهِ فَقَدَعَنِي صَاحِبُهُ وَكَانَ أَعْلَمَ بِهِ مِنِّي ثُمَّ رَفَعَ رَأْسَهُ ثُمَّ قَالَ مَتَى كُنْتَ هَاهُنَا قَالَ قُلْتُ قَدْ كُنْتُ هَاهُنَا مُنْذُ ثَلَاثِينَ بَيْنَ لَيْلَةٍ وَيَوْمٍ قَالَ فَمَنْ كَانَ يُطْعِمُكَ قَالَ قُلْتُ مَا كَانَ لِي طَعَامٌ إِلَّا مَاءُ زَمْزَمَ فَسَمِنْتُ حَتَّى تَكَسَّرَتْ عُكَنُ بَطْنِي وَمَا أَجِدُ عَلَى كَبِدِي سُخْفَةَ جُوعٍ قَالَ إِنَّهَا مُبَارَكَةٌ إِنَّهَا طَعَامُ طُعْمٍ فَقَالَ أَبُو بَكْرٍ يَا رَسُولَ اللَّهِ ائْذَنْ لِي فِي طَعَامِهِ اللَّيْلَةَ فَانْطَلَقَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ وَأَبُو بَكْرٍ وَانْطَلَقْتُ مَعَهُمَا فَفَتَحَ أَبُو بَكْرٍ بَابًا فَجَعَلَ يَقْبِضُ لَنَا مِنْ زَبِيبِ الطَّائِفِ وَكَانَ ذَلِكَ أَوَّلَ طَعَامٍ أَكَلْتُهُ بِهَا ثُمَّ غَبَرْتُ مَا غَبَرْتُ ثُمَّ أَتَيْتُ رَسُولَ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ فَقَالَ إِنَّهُ قَدْ وُجِّهَتْ لِي أَرْضٌ ذَاتُ نَخْلٍ لَا أُرَاهَا إِلَّا يَثْرِبَ فَهَلْ أَنْتَ مُبَلِّغٌ عَنِّي قَوْمَكَ عَسَى اللَّهُ أَنْ يَنْفَعَهُمْ بِكَ وَيَأْجُرَكَ فِيهِمْ فَأَتَيْتُ أُنَيْسًا فَقَالَ مَا صَنَعْتَ قُلْتُ صَنَعْتُ أَنِّي قَدْ أَسْلَمْتُ وَصَدَّقْتُ قَالَ مَا بِي رَغْبَةٌ عَنْ دِينِكَ فَإِنِّي قَدْ أَسْلَمْتُ وَصَدَّقْتُ فَأَتَيْنَا أُمَّنَا فَقَالَتْ مَا بِي رَغْبَةٌ عَنْ دِينِكُمَا فَإِنِّي قَدْ أَسْلَمْتُ وَصَدَّقْتُ فَاحْتَمَلْنَا حَتَّى أَتَيْنَا قَوْمَنَا غِفَارًا فَأَسْلَمَ نِصْفُهُمْ وَكَانَ يَؤُمُّهُمْ أَيْمَاءُ بْنُ رَحَضَةَ الْغِفَارِيُّ وَكَانَ سَيِّدَهُمْ وَقَالَ نِصْفُهُمْ إِذَا قَدِمَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ الْمَدِينَةَ أَسْلَمْنَا فَقَدِمَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ الْمَدِينَةَ فَأَسْلَمَ نِصْفُهُمْ الْبَاقِي وَجَاءَتْ أَسْلَمُ فَقَالُوا يَا رَسُولَ اللَّهِ إِخْوَتُنَا نُسْلِمُ عَلَى الَّذِي أَسْلَمُوا عَلَيْهِ فَأَسْلَمُوا فَقَالَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ غِفَارُ غَفَرَ اللَّهُ لَهَا وَأسْلَمُ سَالَمَهَا اللَّهُ حَدَّثَنَا إِسْحَقُ بْنُ إِبْرَاهِيمَ الْحَنْظَلِيُّ أَخْبَرَنَا النَّضْرُ بْنُ شُمَيْلٍ حَدَّثَنَا سُلَيْمَانُ بْنُ الْمُغِيرَةِ حَدَّثَنَا حُمَيْدُ بْنُ هِلَالٍ بِهَذَا الْإِسْنَادِ وَزَادَ بَعْدَ قَوْلِهِ قُلْتُ فَاكْفِنِي حَتَّى أَذْهَبَ فَأَنْظُرَ قَالَ نَعَمْ وَكُنْ عَلَى حَذَرٍ مِنْ أَهْلِ مَكَّةَ فَإِنَّهُمْ قَدْ شَنِفُوا لَهُ وَتَجَهَّمُوا حَدَّثَنَا مُحَمَّدُ بْنُ الْمُثَنَّى الْعَنَزِيُّ حَدَّثَنِي ابْنُ أَبِي عَدِيٍّ قَالَ أَنْبَأَنَا ابْنُ عَوْنٍ عَنْ حُمَيْدِ بْنِ هِلَالٍ عَنْ عَبْدِ اللَّهِ بْنِ الصَّامِتِ قَالَ قَالَ أَبُو ذَرٍّ يَا ابْنَ أَخِي صَلَّيْتُ سَنَتَيْنِ قَبْلَ مَبْعَثِ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ قَالَ قُلْتُ فَأَيْنَ كُنْتَ تَوَجَّهُ قَالَ حَيْثُ وَجَّهَنِيَ اللَّهُ وَاقْتَصَّ الْحَدِيثَ بِنَحْوِ حَدِيثِ سُلَيْمَانَ بْنِ الْمُغِيرَةِ وَقَالَ فِي الْحَدِيثِ فَتَنَافَرَا إِلَى رَجُلٍ مِنْ الْكُهَّانِ قَالَ فَلَمْ يَزَلْ أَخِي أُنَيْسٌ يَمْدَحُهُ حَتَّى غَلَبَهُ قَالَ فَأَخَذْنَا صِرْمَتَهُ فَضَمَمْنَاهَا إِلَى صِرْمَتِنَا وَقَالَ أَيْضًا فِي حَدِيثِهِ قَالَ فَجَاءَ النَّبِيُّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ فَطَافَ بِالْبَيْتِ وَصَلَّى رَكْعَتَيْنِ خَلْفَ الْمَقَامِ قَالَ فَأَتَيْتُهُ فَإِنِّي لَأَوَّلُ النَّاسِ حَيَّاهُ بِتَحِيَّةِ الْإِسْلَامِ قَالَ قُلْتُ السَّلَامُ عَلَيْكَ يَا رَسُولَ اللَّهِ قَالَ وَعَلَيْكَ السَّلَامُ مَنْ أَنْتَ وَفِي حَدِيثِهِ أَيْضًا فَقَالَ مُنْذُ كَمْ أَنْتَ هَاهُنَا قَالَ قُلْتُ مُنْذُ خَمْسَ عَشَرَةَ وَفِيهِ فَقَالَ أَبُو بَكْرٍ أَتْحِفْنِي بِضِيَافَتِهِ اللَّيْلَةَ
Ir mums stāstījis [Haddabs bin Halids Al Azdi]; Ir mums stāstījis [Suleimans bin Al Mughira]; Ziņojot mums [Humaids bin Hilals] no ['Abdullah bin Ash Shamit], viņš teica; [Abu Dzars] reiz teica: "Sen mēs pametām savu cilti, gifāru cilti. Viņi bieži padarīja harāma mēnesi nelegālu, līdz es, mans brālis Unais un mana māte pametām mūsu cilti. Pēc tam mēs palikām mūsu mātes brāļa - onkuļa - mājā. Mūsu mātes brāļi - onkuļi - mūs ļoti cienīja un izturējās pret mums labi, bet beigās mūsu mātes brāļa cilts kļuva uz mums greizsirdīga. Viņi teica mūsu mātes brālim: "Kad tevis nav mājās, Unais bieži strīdas ar tavu ģimeni." Kad mūsu mātes brālis atnāca, viņš mums pastāstīja, ko viņa cilts bija teikusi, tāpēc mēs strīdējāmies: "Patiesībā tēvocis ir apgānījis labestību, ko tēvocis mums visu šo laiku ir devis. Tāpēc no šī brīža mums būtu labāk šķirties." Tad mēs sākām gatavot pārtiku savai aizbraukšanai, kamēr mūsu mātes brālis izskatījās bēdīgs un, šņukstot, slaucīja asarām piesūcināto seju ar kreklu. Visbeidzot, mēs atstājām mūsu mātes brāļa māju, līdz nonācām netālu no Mekas. Kādu dienu Unaisam ar mums radās domstarpības. Tad viņš un mūsu māte devās pie zīlnieces. Izrādījās, ka zīlniece slavēja Unaisu. Neilgi pēc tam Unais un mūsu māte atgriezās, lai pulcētos pie mums. Abu Dhars teica: "Ak, mans brāļadēls, zini, ka es lūdzu trīs gadus, pirms satiku Allāha vēstnesi sallallaahu 'alaihi wasallam'." Es - Abdullah bin Aš-Šamits - jautāju: "Onkuļ, kam tu lūdzi?" Abu Dhars atbildēja: "Es lūdzu Allāhu." Tad es - Abdullah bin Aš-Šamits - vēlreiz jautāju: "Tad, kurā virzienā tu pagriezies, kad lūdzies?" Abu Dhars atbildēja: "Es pagriezos pret Allāha Subhanahu wa Ta'ala vēlamo virzienu, kad lūdzos." Es pat lūdzu Išas lūgšanas līdz nakts beigām. Tad es gulēju, līdz mani apspīdēja saule.” Unais man teica: “Es vēlos ieiet Mekas pilsētā. Tāpēc ļauj man iet.” Tad Unais devās ceļā, līdz ieradās Mekas pilsētā. Viņš ilgi neatgriezās pie manis. Pēc atgriešanās no Mekas pilsētas es viņam jautāju: “Ko tu tur esi darījis, Unais?” Unais atbildēja: “Esmu saticis vīrieti Mekas pilsētā, kurš atbalsta tavu reliģiju, ak Abu Dzar. Turklāt viņš arī apgalvoja, ka viņu sūtījis Allāhs Subhanahu wa Ta’ala.” Es viņam jautāju: “Hei, Unais, ko cilvēki par viņu domā?” Unais atbildēja: “Cilvēki saka, ka viņš bija dzejnieks, zīlnieks un burvis.” Tikmēr pats Unais ir dzejnieks. Unais teica: “Esmu dzirdējis zīlnieku un zīlnieku burvestības, bet ne tādas, kā teica šis vīrs. Un es pats esmu mēģinājis salīdzināt viņa vārdus ar slavenu dzejnieku darbiem. Bet jebkurā gadījumā viņa vārdi nav dzeja, ne manuprāt, ne citu skatījumā. Pie Allāha, patiesi, tas, ko teica šis vīrs, ir patiesība, un viņi ir tie, kas melojuši.” Tad Abu Dhars teica: “Ļaujiet man iet, lai es varētu redzēt personu, kuru jūs pieminējāt!” Tad es devos uz Meku. Pa ceļam es satiku vienu no Mekas iedzīvotājiem un jautāju: “Kur ir tas, kurš ir mainījis savu reliģiju - Aš-Šabi -?” Persona, kurai es jautāju, norādīja uz mani un teica: “Ko tu saki, ak svešinieks? Aš-Šabi?” Tad persona meta man mālu un kaulus, līdz es nokritu un noģību. Abu Dhars teica: “Pēc kāda laika es pamodos un atjēdzos kā sarkana statuja.” Tad es devos uz Zamzama aku, lai attīrītu asinis no brūcēm, kas man bija mestas ar mālu un kauliem. Pēc tam es dzēru zam-zam ūdeni. Zini, ak, mans brāļadēls, ka es tur nodzīvoju trīsdesmit dienas, dienu un nakti bez jebkāda ēdiena, izņemot zam-zam ūdeni. Ak, tāpēc nav pārsteidzoši, ka tajā laikā mans ķermenis kļuva resns, un mans vēders bija nedaudz resns, bez jebkādas bada sajūtas. Abu Dhars teica: "Pilnmēness naktī Mekas pilsēta šķita pamesta, un neviens neveica tavāfu ap Kaabu, tikai divas sievietes lūdza Isafa un Naila elkus. Abas sievietes piegāja pie manis tavāfa laikā, un es teicu: "Vienkārši apprecieties ar vienu no diviem elkiem jūsu abu labā!" Izrādījās, ka abas bija dusmīgas un nāca man pretī. Tad es atkal abām teicu: "Vai šis elks nav vienkārši izgatavots no koka, un man pat nav jāzina tā nosaukums?" Visbeidzot abas sievietes nekavējoties aizgāja, sakot: “Ja vien šeit apkārt būtu daži mūsu kārtas cilvēki, mēs noteikti lūgtu palīdzību, lai iemācītu šim vīrietim mācību.” Abu Dhars teica; Neilgi pēc tam Pravietis (miers ar viņu) un Abu Bakrs, kuri tikko bija ieradušies šajā vietā, satika abas sievietes. Pravietis (miers ar viņu) jautāja abām sievietēm: “Kas ar jums abām notiek?” Abas sievietes atbildēja: “Starp Kaabu un tās aizkaru stāv konvertīts – Aš-Šabi.” Pēc tam Pravietis (miers ar viņu) jautāja: “Ko viņš jums abiem teica?” Abas atbildēja: “Vīrietis runāja ar mums ļoti skumjos vārdos.” Tad atnāca Pravietis un nekavējoties noskūpstīja Melno akmeni. Pēc tam viņš veica tavāfu un lūdza Dievu kopā ar Abu Bakru. Pēc lūgšanas Abu Dzars piegāja pie Allāha vēstneša un teica: “Assalamu 'Alaikum O Rasulullah”. Viņš atbildēja uz sveicienu: "Wa 'Alaika wa Rahmatullah'." Abu Dhars teica: "Es biju pirmais, kas viņu sveicināja ar islāma sveicieniem." Tad Allāha vēstnesis jautāja: "Kas tu esi, mans brāli?" Abu Dhars atbildēja: "Es nāku no gifāru cilts, ak, Allāha vēstnesis." Tad viņš paspieda man roku. Pēc tam viņš uzlika pirkstus uz pieres. Es sev nodomāju: "Varbūt viņam tas nepatīk, jo es nāku no gifāru cilts." Tad es gribēju turēt viņa roku, bet Abu Bakrs mani apturēja. Patiesībā viņš zina par Allāha vēstnesi vairāk nekā es pats. Pēc tam Allāha vēstnesis pacēla galvu un man jautāja: "Kopš kura laika tu esi šajā vietā, mans brāli?" Es atbildēju: "Esmu šeit jau trīsdesmit dienas, ak, Allāha vēstnesis." Pravietis (miers un svētība viņam) vēlreiz jautāja: "Kas tevi baro?" Es atbildēju: "Man nav nekāda cita ēdiena, izņemot Zamzam ūdeni. Ak, tāpēc es izskatos resns, un mans vēders ir nedaudz resns, un es nejūtos izsalcis." Pravietis (miers un svētība viņam) teica: "Zam-zam ūdens patiešām ir pilns ar svētībām un satur vairāk olbaltumvielu nekā parasta pārtika." Pēc tam Abu Bakrs teica: "Ak, Allāha vēstnesis, ļauj man šovakar iedot viņam ēdienu." Tad pravietis (miers un svētība viņam) un Abu Bakrs devās uz savām mājām, un arī es devos viņiem līdzi. Abu Bakrs atvēra savu māju un nekavējoties atnesa mums Taifas vīnu. Tas bija pirmais ēdiens, ko es apēdu. Tad es lūdzu Abu Bakāru doties mājās un devos tieši pie Allāha vēstneša. Viņš teica: "Patiešām, man tika parādīta valsts ar daudzām dateļpalmām, proti, Jatriba - Medina -. Sveiks, Abu Dzar, vai tu esi gatavs nodot manas mācības savai tautai?" "Lai Allāhs caur jūsu pūlēm nāk par labu jūsu tautai un atalgo jūs par jūsu vēstījuma nodošanu viņiem." Pēc tam Abu Dzars ieradās pie Unaisa. Tad Unaiss viņam jautāja: "Ko tu tur esi darījis, ak, Abu Dharr?" Abu Dharr atbildēja: "Esmu pievērsies islāmam un ticu Muhameda O Unaisa mācībai." Unaiss teica: "Patiesībā es arī neienīstu šīs reliģijas mācību. Un zini, ka esmu pievērsies islāmam un ticu Allāham." Tad mēs devāmies pie savas mātes. Tad viņš teica: "Man ļoti patīk jūsu reliģija. Tāpēc es arī vēlos pievērsties islāmam un ticēt Allāham." Pēc tam mēs atgriezāmies savā cilts dzimtajā pilsētā, Gifāru ciltī. Tur mēs nodevām islāma vēstījumu savas cilts cilvēkiem, līdz puse no viņiem pievērsās islāmam. Viņu vadītāja ir Aima bin Rahadhah Al Ghifari. Tikmēr puse no Gifāru cilts teica: “Kad Pravietis (miers un svētība viņam) ieradīsies Medīnā, mēs pievērsīsimies islāmam.” Kad Pravietis (miers un svētība viņam) ieradās Medīnā, puse no viņiem beidzot pievērsās islāmam. Neilgi pēc tam Aslamu cilts pievērsās islāmam, sakot: “Ak, Allāha Vēstnesis, mūsu brāļi no Gifāru cilts ir pievērsušies islāmam. Tāpēc arī mēs vēlamies pievērsties islāmam.” Izdzirdējis šo apgalvojumu, Pravietis (miers un svētība viņam) teica: “Lai Allāhs piedod Gifāru ciltij un piešķir Aslamu ciltij drošību un mieru.” Ir mums pastāstījis [Išaks bin Ibrahims Al Hanžali]; Ir mums paziņojis [An Nadhrs bin Sjumails]; Ir mums pastāstījis [Suleimans bin Al Mughira]; Ir mums pastāstījis [Humaids bin Hilals] pa šo maršrutu, bet pēc viņa teiktā ir papildinājums: “Ļaujiet man apmeklēt personu, kuru jūs pieminējāt!” Unais atbildēja; 'Uz priekšu, bet esiet uzmanīgi ar Mekas iedzīvotājiem, jo viņi ir naidīgi pret šo personu un ienīst viņu.' Mums ir teicis [Muhameds bin Al Mutsanna Al 'Anbari]; Man ir teicis [Ibn Abu 'Adi], viņš teica; Mums ir ziņojis [Ibn 'Auns] no [Humaids bin Hilals], no ['Abdullah bin Ash Shamit], viņš teica; [Abu Dharr] teica: Ak, mans brāļadēls, es lūdzu divus gadus pirms Pravieša (miers un svētība viņam) nosūtīšanas. Unais teica: 'Tad kurp tu pagriezies, kad lūdzies?' Abu Dzar atbildēja; 'virzienā, kādā Allāhs vēlas.' - tad stāstītājs atstāsta savu hadītu saskaņā ar Suleimana bin Al Mughiras hadītu. Hadītā arī ir teikts: 'Tad viņi abi satika šamani, lai jautātu par personu, kas atradās Mekā. Tomēr Unais vienmēr slavēja personas stiprās puses, līdz šamanis zaudēja savu viedokli.' Unais teica; līdz mēs paņēmām viņa kamieļus un apvienojām tos ar mūsu kamieļiem. Hadītā ir teikts; tad pravietis (sallallaahu 'alaihi wasallam sallallaahu 'alaihi wasallam) ieradās un veica tavāfu pie Kaabas, tad lūdza Dievu aiz Ibrahima makam. Abu Dhars teica: Es arī viņu satiku (sallallaahu 'alaihi wasallam) un teicu sveiki. Es biju tas, kurš pirmais viņu sveicināja ar vārdiem: Assalaamu 'Alaika O Rasulullah'. Viņš atbildēja: "Wa Alaika Salam, kas tu esi?" Tika pieminēti arī viņa vārdi: "Kopš kura laika tu šeit dzīvo?" Abu Dhars atbildēja: "Ir pagājušas piecpadsmit dienas." Tad Abu Bakrs teica: "Ļaujiet man viņu šovakar izklaidēt."