Hadith Representative
Nabi membaca surat Al-Kafirun dan Al-Ikhlas pada dua rakaat thawaf di belakang Maqam Ibrahim
Imam Muslim : 2137حَدَّثَنَا أَبُو بَكْرِ بْنُ أَبِي شَيْبَةَ وَإِسْحَقُ بْنُ إِبْرَاهِيمَ جَمِيعًا عَنْ حَاتِمٍ قَالَ أَبُو بَكْرٍ حَدَّثَنَا حَاتِمُ بْنُ إِسْمَعِيلَ الْمَدَنِيُّ عَنْ جَعْفَرِ بْنِ مُحَمَّدٍ عَنْ أَبِيهِ قَالَ دَخَلْنَا عَلَى جَابِرِ بْنِ عَبْدِ اللَّهِ فَسَأَلَ عَنْ الْقَوْمِ حَتَّى انْتَهَى إِلَيَّ فَقُلْتُ أَنَا مُحَمَّدُ بْنُ عَلِيِّ بْنِ حُسَيْنٍ فَأَهْوَى بِيَدِهِ إِلَى رَأْسِي فَنَزَعَ زِرِّي الْأَعْلَى ثُمَّ نَزَعَ زِرِّي الْأَسْفَلَ ثُمَّ وَضَعَ كَفَّهُ بَيْنَ ثَدْيَيَّ وَأَنَا يَوْمَئِذٍ غُلَامٌ شَابٌّ فَقَالَ مَرْحَبًا بِكَ يَا ابْنَ أَخِي سَلْ عَمَّا شِئْتَ فَسَأَلْتُهُ وَهُوَ أَعْمَى وَحَضَرَ وَقْتُ الصَّلَاةِ فَقَامَ فِي نِسَاجَةٍ مُلْتَحِفًا بِهَا كُلَّمَا وَضَعَهَا عَلَى مَنْكِبِهِ رَجَعَ طَرَفَاهَا إِلَيْهِ مِنْ صِغَرِهَا وَرِدَاؤُهُ إِلَى جَنْبِهِ عَلَى الْمِشْجَبِ فَصَلَّى بِنَا فَقُلْتُ أَخْبِرْنِي عَنْ حَجَّةِ رَسُولِ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ فَقَالَ بِيَدِهِ فَعَقَدَ تِسْعًا فَقَالَ إِنَّ رَسُولَ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ مَكَثَ تِسْعَ سِنِينَ لَمْ يَحُجَّ ثُمَّ أَذَّنَ فِي النَّاسِ فِي الْعَاشِرَةِ أَنَّ رَسُولَ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ حَاجٌّ فَقَدِمَ الْمَدِينَةَ بَشَرٌ كَثِيرٌ كُلُّهُمْ يَلْتَمِسُ أَنْ يَأْتَمَّ بِرَسُولِ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ وَيَعْمَلَ مِثْلَ عَمَلِهِ فَخَرَجْنَا مَعَهُ حَتَّى أَتَيْنَا ذَا الْحُلَيْفَةِ فَوَلَدَتْ أَسْمَاءُ بِنْتُ عُمَيْسٍ مُحَمَّدَ بْنَ أَبِي بَكْرٍ فَأَرْسَلَتْ إِلَى رَسُولِ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ كَيْفَ أَصْنَعُ قَالَ اغْتَسِلِي وَاسْتَثْفِرِي بِثَوْبٍ وَأَحْرِمِي فَصَلَّى رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ فِي الْمَسْجِدِ ثُمَّ رَكِبَ الْقَصْوَاءَ حَتَّى إِذَا اسْتَوَتْ بِهِ نَاقَتُهُ عَلَى الْبَيْدَاءِ نَظَرْتُ إِلَى مَدِّ بَصَرِي بَيْنَ يَدَيْهِ مِنْ رَاكِبٍ وَمَاشٍ وَعَنْ يَمِينِهِ مِثْلَ ذَلِكَ وَعَنْ يَسَارِهِ مِثْلَ ذَلِكَ وَمِنْ خَلْفِهِ مِثْلَ ذَلِكَ وَرَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ بَيْنَ أَظْهُرِنَا وَعَلَيْهِ يَنْزِلُ الْقُرْآنُ وَهُوَ يَعْرِفُ تَأْوِيلَهُ وَمَا عَمِلَ بِهِ مِنْ شَيْءٍ عَمِلْنَا بِهِ فَأَهَلَّ بِالتَّوْحِيدِ لَبَّيْكَ اللَّهُمَّ لَبَّيْكَ لَبَّيْكَ لَا شَرِيكَ لَكَ لَبَّيْكَ إِنَّ الْحَمْدَ وَالنِّعْمَةَ لَكَ وَالْمُلْكَ لَا شَرِيكَ لَكَ وَأَهَلَّ النَّاسُ بِهَذَا الَّذِي يُهِلُّونَ بِهِ فَلَمْ يَرُدَّ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ عَلَيْهِمْ شَيْئًا مِنْهُ وَلَزِمَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ تَلْبِيَتَهُ قَالَ جَابِرٌ رَضِيَ اللَّهُ عَنْهُ لَسْنَا نَنْوِي إِلَّا الْحَجَّ لَسْنَا نَعْرِفُ الْعُمْرَةَ حَتَّى إِذَا أَتَيْنَا الْبَيْتَ مَعَهُ اسْتَلَمَ الرُّكْنَ فَرَمَلَ ثَلَاثًا وَمَشَى أَرْبَعًا ثُمَّ نَفَذَ إِلَى مَقَامِ إِبْرَاهِيمَ عَلَيْهِ السَّلَام فَقَرَأَ { وَاتَّخِذُوا مِنْ مَقَامِ إِبْرَاهِيمَ مُصَلًّى } فَجَعَلَ الْمَقَامَ بَيْنَهُ وَبَيْنَ الْبَيْتِ فَكَانَ أَبِي يَقُولُ وَلَا أَعْلَمُهُ ذَكَرَهُ إِلَّا عَنْ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ كَانَ يَقْرَأُ فِي الرَّكْعَتَيْنِ قُلْ هُوَ اللَّهُ أَحَدٌ وَقُلْ يَا أَيُّهَا الْكَافِرُونَ ثُمَّ رَجَعَ إِلَى الرُّكْنِ فَاسْتَلَمَهُ ثُمَّ خَرَجَ مِنْ الْبَابِ إِلَى الصَّفَا فَلَمَّا دَنَا مِنْ الصَّفَا قَرَأَ { إِنَّ الصَّفَا والْمَرْوَةَ مِنْ شَعَائِرِ اللَّهِ } أَبْدَأُ بِمَا بَدَأَ اللَّهُ بِهِ فَبَدَأَ بِالصَّفَا فَرَقِيَ عَلَيْهِ حَتَّى رَأَى الْبَيْتَ فَاسْتَقْبَلَ الْقِبْلَةَ فَوَحَّدَ اللَّهَ وَكَبَّرَهُ وَقَالَ لَا إِلَهَ إِلَّا اللَّهُ وَحْدَهُ لَا شَرِيكَ لَهُ لَهُ الْمُلْكُ وَلَهُ الْحَمْدُ وَهُوَ عَلَى كُلِّ شَيْءٍ قَدِيرٌ لَا إِلَهَ إِلَّا اللَّهُ وَحْدَهُ أَنْجَزَ وَعْدَهُ وَنَصَرَ عَبْدَهُ وَهَزَمَ الْأَحْزَابَ وَحْدَهُ ثُمَّ دَعَا بَيْنَ ذَلِكَ قَالَ مِثْلَ هَذَا ثَلَاثَ مَرَّاتٍ ثُمَّ نَزَلَ إِلَى الْمَرْوَةِ حَتَّى إِذَا انْصَبَّتْ قَدَمَاهُ فِي بَطْنِ الْوَادِي سَعَى حَتَّى إِذَا صَعِدَتَا مَشَى حَتَّى أَتَى الْمَرْوَةَ فَفَعَلَ عَلَى الْمَرْوَةِ كَمَا فَعَلَ عَلَى الصَّفَا حَتَّى إِذَا كَانَ آخِرُ طَوَافِهِ عَلَى الْمَرْوَةِ فَقَالَ لَوْ أَنِّي اسْتَقْبَلْتُ مِنْ أَمْرِي مَا اسْتَدْبَرْتُ لَمْ أَسُقْ الْهَدْيَ وَجَعَلْتُهَا عُمْرَةً فَمَنْ كَانَ مِنْكُمْ لَيْسَ مَعَهُ هَدْيٌ فَلْيَحِلَّ وَلْيَجْعَلْهَا عُمْرَةً فَقَامَ سُرَاقَةُ بْنُ مَالِكِ بْنِ جُعْشُمٍ فَقَالَ يَا رَسُولَ اللَّهِ أَلِعَامِنَا هَذَا أَمْ لِأَبَدٍ فَشَبَّكَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ أَصَابِعَهُ وَاحِدَةً فِي الْأُخْرَى وَقَالَ دَخَلَتْ الْعُمْرَةُ فِي الْحَجِّ مَرَّتَيْنِ لَا بَلْ لِأَبَدٍ أَبَدٍ وَقَدِمَ عَلِيٌّ مِنْ الْيَمَنِ بِبُدْنِ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ فَوَجَدَ فَاطِمَةَ رَضِيَ اللَّهُ عَنْهَا مِمَّنْ حَلَّ وَلَبِسَتْ ثِيَابًا صَبِيغًا وَاكْتَحَلَتْ فَأَنْكَرَ ذَلِكَ عَلَيْهَا فَقَالَتْ إِنَّ أَبِي أَمَرَنِي بِهَذَا قَالَ فَكَانَ عَلِيٌّ يَقُولُ بِالْعِرَاقِ فَذَهَبْتُ إِلَى رَسُولِ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ مُحَرِّشًا عَلَى فَاطِمَةَ لِلَّذِي صَنَعَتْ مُسْتَفْتِيًا لِرَسُولِ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ فِيمَا ذَكَرَتْ عَنْهُ فَأَخْبَرْتُهُ أَنِّي أَنْكَرْتُ ذَلِكَ عَلَيْهَا فَقَالَ صَدَقَتْ صَدَقَتْ مَاذَا قُلْتَ حِينَ فَرَضْتَ الْحَجَّ قَالَ قُلْتُ اللَّهُمَّ إِنِّي أُهِلُّ بِمَا أَهَلَّ بِهِ رَسُولُكَ قَالَ فَإِنَّ مَعِيَ الْهَدْيَ فَلَا تَحِلُّ قَالَ فَكَانَ جَمَاعَةُ الْهَدْيِ الَّذِي قَدِمَ بِهِ عَلِيٌّ مِنْ الْيَمَنِ وَالَّذِي أَتَى بِهِ النَّبِيُّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ مِائَةً قَالَ فَحَلَّ النَّاسُ كُلُّهُمْ وَقَصَّرُوا إِلَّا النَّبِيَّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ وَمَنْ كَانَ مَعَهُ هَدْيٌ فَلَمَّا كَانَ يَوْمُ التَّرْوِيَةِ تَوَجَّهُوا إِلَى مِنًى فَأَهَلُّوا بِالْحَجِّ وَرَكِبَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ فَصَلَّى بِهَا الظُّهْرَ وَالْعَصْرَ وَالْمَغْرِبَ وَالْعِشَاءَ وَالْفَجْرَ ثُمَّ مَكَثَ قَلِيلًا حَتَّى طَلَعَتْ الشَّمْسُ وَأَمَرَ بِقُبَّةٍ مِنْ شَعَرٍ تُضْرَبُ لَهُ بِنَمِرَةَ فَسَارَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ وَلَا تَشُكُّ قُرَيْشٌ إِلَّا أَنَّهُ وَاقِفٌ عِنْدَ الْمَشْعَرِ الْحَرَامِ كَمَا كَانَتْ قُرَيْشٌ تَصْنَعُ فِي الْجَاهِلِيَّةِ فَأَجَازَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ حَتَّى أَتَى عَرَفَةَ فَوَجَدَ الْقُبَّةَ قَدْ ضُرِبَتْ لَهُ بِنَمِرَةَ فَنَزَلَ بِهَا حَتَّى إِذَا زَاغَتْ الشَّمْسُ أَمَرَ بِالْقَصْوَاءِ فَرُحِلَتْ لَهُ فَأَتَى بَطْنَ الْوَادِي فَخَطَبَ النَّاسَ وَقَالَ إِنَّ دِمَاءَكُمْ وَأَمْوَالَكُمْ حَرَامٌ عَلَيْكُمْ كَحُرْمَةِ يَوْمِكُمْ هَذَا فِي شَهْرِكُمْ هَذَا فِي بَلَدِكُمْ هَذَا أَلَا كُلُّ شَيْءٍ مِنْ أَمْرِ الْجَاهِلِيَّةِ تَحْتَ قَدَمَيَّ مَوْضُوعٌ وَدِمَاءُ الْجَاهِلِيَّةِ مَوْضُوعَةٌ وَإِنَّ أَوَّلَ دَمٍ أَضَعُ مِنْ دِمَائِنَا دَمُ ابْنِ رَبِيعَةَ بْنِ الْحَارِثِ كَانَ مُسْتَرْضِعًا فِي بَنِي سَعْدٍ فَقَتَلَتْهُ هُذَيْلٌ وَرِبَا الْجَاهِلِيَّةِ مَوْضُوعٌ وَأَوَّلُ رِبًا أَضَعُ رِبَانَا رِبَا عَبَّاسِ بْنِ عَبْدِ الْمُطَّلِبِ فَإِنَّهُ مَوْضُوعٌ كُلُّهُ فَاتَّقُوا اللَّهَ فِي النِّسَاءِ فَإِنَّكُمْ أَخَذْتُمُوهُنَّ بِأَمَانِ اللَّهِ وَاسْتَحْلَلْتُمْ فُرُوجَهُنَّ بِكَلِمَةِ اللَّهِ وَلَكُمْ عَلَيْهِنَّ أَنْ لَا يُوطِئْنَ فُرُشَكُمْ أَحَدًا تَكْرَهُونَهُ فَإِنْ فَعَلْنَ ذَلِكَ فَاضْرِبُوهُنَّ ضَرْبًا غَيْرَ مُبَرِّحٍ وَلَهُنَّ عَلَيْكُمْ رِزْقُهُنَّ وَكِسْوَتُهُنَّ بِالْمَعْرُوفِ وَقَدْ تَرَكْتُ فِيكُمْ مَا لَنْ تَضِلُّوا بَعْدَهُ إِنْ اعْتَصَمْتُمْ بِهِ كِتَابُ اللَّهِ وَأَنْتُمْ تُسْأَلُونَ عَنِّي فَمَا أَنْتُمْ قَائِلُونَ قَالُوا نَشْهَدُ أَنَّكَ قَدْ بَلَّغْتَ وَأَدَّيْتَ وَنَصَحْتَ فَقَالَ بِإِصْبَعِهِ السَّبَّابَةِ يَرْفَعُهَا إِلَى السَّمَاءِ وَيَنْكُتُهَا إِلَى النَّاسِ اللَّهُمَّ اشْهَدْ اللَّهُمَّ اشْهَدْ ثَلَاثَ مَرَّاتٍ ثُمَّ أَذَّنَ ثُمَّ أَقَامَ فَصَلَّى الظُّهْرَ ثُمَّ أَقَامَ فَصَلَّى الْعَصْرَ وَلَمْ يُصَلِّ بَيْنَهُمَا شَيْئًا ثُمَّ رَكِبَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ حَتَّى أَتَى الْمَوْقِفَ فَجَعَلَ بَطْنَ نَاقَتِهِ الْقَصْوَاءِ إِلَى الصَّخَرَاتِ وَجَعَلَ حَبْلَ الْمُشَاةِ بَيْنَ يَدَيْهِ وَاسْتَقْبَلَ الْقِبْلَةَ فَلَمْ يَزَلْ وَاقِفًا حَتَّى غَرَبَتْ الشَّمْسُ وَذَهَبَتْ الصُّفْرَةُ قَلِيلًا حَتَّى غَابَ الْقُرْصُ وَأَرْدَفَ أُسَامَةَ خَلْفَهُ وَدَفَعَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ وَقَدْ شَنَقَ لِلْقَصْوَاءِ الزِّمَامَ حَتَّى إِنَّ رَأْسَهَا لَيُصِيبُ مَوْرِكَ رَحْلِهِ وَيَقُولُ بِيَدِهِ الْيُمْنَى أَيُّهَا النَّاسُ السَّكِينَةَ السَّكِينَةَ كُلَّمَا أَتَى حَبْلًا مِنْ الْحِبَالِ أَرْخَى لَهَا قَلِيلًا حَتَّى تَصْعَدَ حَتَّى أَتَى الْمُزْدَلِفَةَ فَصَلَّى بِهَا الْمَغْرِبَ وَالْعِشَاءَ بِأَذَانٍ وَاحِدٍ وَإِقَامَتَيْنِ وَلَمْ يُسَبِّحْ بَيْنَهُمَا شَيْئًا ثُمَّ اضْطَجَعَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ حَتَّى طَلَعَ الْفَجْرُ وَصَلَّى الْفَجْرَ حِينَ تَبَيَّنَ لَهُ الصُّبْحُ بِأَذَانٍ وَإِقَامَةٍ ثُمَّ رَكِبَ الْقَصْوَاءَ حَتَّى أَتَى الْمَشْعَرَ الْحَرَامَ فَاسْتَقْبَلَ الْقِبْلَةَ فَدَعَاهُ وَكَبَّرَهُ وَهَلَّلَهُ وَوَحَّدَهُ فَلَمْ يَزَلْ وَاقِفًا حَتَّى أَسْفَرَ جِدًّا فَدَفَعَ قَبْلَ أَنْ تَطْلُعَ الشَّمْسُ وَأَرْدَفَ الْفَضْلَ بْنَ عَبَّاسٍ وَكَانَ رَجُلًا حَسَنَ الشَّعْرِ أَبْيَضَ وَسِيمًا فَلَمَّا دَفَعَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْ
[Abu Bakrs bin Abu Sjajba] un [Išaks bin Ibrahims] mums visu pastāstīja no [Hatima], viņš teica, - [Abu Bakrs] teica - [Hatims bin Isma'ils Al Madani] mums ir radniecīgs no [Džafara bin Muhameda], no [viņa tēva], viņš teica; Mēs ieradāmies [Džabira bin Abdulas] mājā, tad viņš mums pa vienam jautāja, kādi ir mūsu vārdi. Līdz pienāca mana kārta, es teicu, ka mani sauc Muhameds bin Ali bin Huseins. Tad viņš atvēra mana krekla augšējās un apakšējās pogas. Tad viņš ielika plaukstu starp manām krūtīm. Tajā laikā es vēl biju jauns. Tad viņš teica: "Laipni lūgts, mana brāļa dēls, jautā, ko vēlies jautāt." Tā es viņam pajautāju. Viņš bija akls. Kad pienāca lūgšanas laiks, viņš nostājās uz lūgšanu paklājiņa, ko viņš vienmēr nēsāja līdzi. Katru reizi, kad viņš uzlika lūgšanu paklājiņu uz pleca, malas vienmēr pielipa viņam tā mazā izmēra dēļ. Es viņam jautāju: “Pastāsti man, kā Allāha Vēstnesis (lai viņam ir miers un Allāha svētība) veica hadžu.” Tad viņš runāja ar roku žestiem, turot deviņus pirkstus. Viņš teica: “Viņš dzīvo Medīnā deviņus gadus, bet vēl nebija veicis hadžu.” Tad viņš paziņoja, ka desmitajā gadā dosies hadžā. Tāpēc cilvēki pūļiem ieradās Medīnā, vēloties pievienoties pravietim (miers un svētība viņam), lai darītu labus darbus, līdzīgus viņa darbiem. Tad mēs devāmies kopā ar viņu. Kad viņa ieradās Dzulhulaifā, Asma` bint Humais dzemdēja savu dēlu Muhamedu bin Abu Bakru. Viņš lika pajautāt pravietim (miers un svētība viņam) par to, kas viņam jādara saistībā ar dzemdībām. Tad viņš teica: “Nomazgājies dušā un uzvelc higiēniskās paketes. Pēc tam atkal uzvelc savas ihram drēbes.” Pravietis (miers un svētība viņam) noskaitīja divas rakas Dzulhulaifas mošejā un tad uzkāpa uz sava kamieļa Kašvas. Ierodoties Baidā, es paskatījos apkārt, cik daudz cilvēku viņu pavadīja, jājot un ejot, abās pusēs un aiz viņa. Tajā laikā nonāca Korāns - atklāsme -, kur pravietis (miers un svētība viņam) saprata tā nozīmi, proti, norādījumus darbiem, kas mums jāveic. Tad viņš, lasot talbiju, iesaucās: "LABBAIKA ALLAHUMMA LABBAIKA LABBAIKA LAA SYARIIKA LAKA LABBAIKA INNALHAMDA WAN NI'MATA LAKA WALMULKU LAA SYARIIKA LAKA - Es paklausu Taviem baušļiem, ak Allāh, es paklausu, es paklausu. Tev nav partnera, es paklausu Taviem baušļiem; patiesi, slava un labvēlība ir Tava, tāpat kā valstība, Tev nav partneru, es paklausu Taviem baušļiem-". Tik daudziem cilvēkiem ir arī talbija, piemēram, pravieša (miers ar viņu) talbija. Pravietis (miers ar viņu) neaizliedza viņiem to lasīt, patiesībā viņi to lasīja nepārtraukti. Mūsu mērķis ir tikai veikt hadžu, un mēs vēl nezinām par umru. Pēc ierašanās Baitullah viņš noskūpstīja vienu no tās stūriem - hajar Aswad -, tad veica tawafu, trīs reizes paskriedams un četras reizes ejot normāli. Tad viņš turpināja ceļu uz Maqam. Ibrahim 'Alais Salam, tad viņš nolasīja pantu: "Padariet Ibrahima vietu par lūgšanu vietu..". -Al Baqarah: 125-. Tad viņš novietoja maqam starp Baitullah. Tikmēr mans tēvs teica, ka pravietis (miers un svētība viņam) savā lūgšanā lasīja: “QUL HUWALLAHU AHADL…” -Al Ikhlas: 1-4-. Un: “QUL YAA AYYUHAL KAAFIRUUN.” -Al Kafirun: 1-6-. Tad viņš atgriezās Tempļa stūrī - sita Asvadu - un arī noskūpstīja viņu. Tad pa durvīm viņš devās pie Šafas. Pienācis Safas kalnam, viņš izlasīja pantu: “Patiesi, Sa'i starp Safu un Marvu ir vieni no Allāha reliģijas diženuma simboliem.” -Al Baqarah: 1589-. Tad viņš sāka pildīt Dieva pavēles. Tā nu viņš uzkāpa Šafas kalnā. Ieraudzījis Baitullah, viņš pagriezās pret Kiblu, vienlaikus viendievojot Allāhu un slavinot Viņu. Un viņš lasīja: “LAA ILAAHA ILAALLAH WAHDAHU LAA SYARIIKA LAHU LAHUL MULKU WA LAHUL HAMDU WA HUWA 'ALAA KULLI SYAI`IN QADIIR LAA ILAAHA ILLALLAH WAHDAHU ANJAZA WA'DAHU WANASHARA 'ABDAHU WAHAZAMAL AHZABA WAHDAH” - Nav cita dieva, ko būtu pelnījis pielūgsmes, kā vien Allāhs, bez līdziniekiem. Viņam pieder valstība un visa slava, kamēr Viņš ir Visvarenais pār visu. Nav cita dieva, kuram ir tiesības tikt pielūgtam, kā vien Allāhs, kurš tur Savus solījumus, palīdz Saviem kalpiem un iznīcina Savus ienaidniekus.” Tad viņš lūdzās. Atkārtojiet tahlilu trīs reizes. Tad viņš izkāpa Marvā. Kad viņš sasniedza ieleju, viņš skrēja. Un pēc tam viņš devās uz Marvas kalnu, atpakaļejot. Pēc ierašanās Marvas kalnā viņš darīja to pašu, ko bija darījis Safas kalnā. Kad viņš pabeidza savu lūgšanu Marvas kalnā, viņš teica: "Ja es nebūtu izdarījis to, ko esmu izdarījis, es nebūtu atvedis Hadju un padarījis to par Umru." Tad Suraka bin Maliks bin Džucjūms: "Jā, Pravieša miers un svētība (miers un svētība)! Vai tas ir tikai uz šo gadu vai uz visiem laikiem?" Pravieša miers un svētība (miers un svētība) izstiepa otras rokas pirkstus, sakot: "Iekļaujiet Umru hadžā. Iekļaujiet Umru hadžā nē! Pat uz visiem laikiem." Tikmēr Ali ieradās no Jemenas un atnesa Pravietim (miers un svētība) upurdzīvniekus. Viņš atklāja, ka Fatima ir tahalul persona; viņa valkā krāsotas drēbes un ir aizsietām acīm. Ali aizliedza viņam to darīt. Fatima atbildēja: "Mans tēvs pats man lika to darīt." Ali teica: "Tāpēc es devos pie Pravieša (miers un svētība) lai lūgtu fatvu par Fatimas rīcību." Es viņam paskaidroju, ka esmu viņam to liedzis. Viņš arī teica: “Fatimaham ir taisnība.” Tad viņš jautāja: “Ko tu lasi, kad vēlies veikt hadžu?” Ali teica; es atbildēju: “Ak, Allāh, es plānoju veikt hadžu, kā to ir parādījis Tavs Vēstnesis.” Tad Ali jautāja: “Bet es atnesu hwankurban, kā tas ir?” Viņš atbildēja: “Neesi tahalul.” Dža’fars teica: “Hadju skaits, ko Ali atveda no Jemenas un ko Pravietis (miers ar viņu) atveda, bija simts. Visi draudzē bija noskuvušies un noskuvušies, izņemot Pravieti (miers ar viņu) un tos cilvēkus, kas atnesa hadju kopā ar viņu. Kad pienāca Tarvijas diena - Dzulhidžas astotā diena -, viņi devās uz Minu, lai veiktu hadžu. Pravietis (miers ar viņu) brauca ar savu transportlīdzekli. Tur viņš lūdza Dhuhr, Asr, Maghrib, Iša un Fajr lūgšanas. Tad viņš kādu brīdi pagaidīja, līdz uzlēks saule; tikmēr viņš vispirms sūtīja cilvēkus uz Namiru, lai tur ierīkotu nometni. Tikmēr Kuraiši domāja, ka viņš noteikti apstāsies Mash'aril Haram - kalnā Muzdalifā -, kā to parasti darīja nezinīgie ļaudis. Bet izrādījās, ka viņš vienkārši turpināja ceļu Arafata virzienā. Kad viņš ieradās Namirā, viņš atklāja, ka cilvēki ir uzcēluši teltis. Tad viņš apstājās tur atpūsties. Kad saule bija norietējusi, viņš turpināja ceļu uz sava kamieļa. Ierodoties bišu vidū, viņš teica runu: "Patiesi, asinsizliešana un tuvākā īpašuma atņemšana ir haram, tāpat kā ir haram cīnīties šajā dienā, šajā mēnesī un šajā valstī. Lūdzu, ziniet, viss, kas ož pēc Džahilijas, ir atcelts saskaņā ar manu likumu, ieskaitot Džahilijas perioda asinsizpirkumu." "Asins izpirkuma maksa, ko es vispirms iznīcināju, bija Ibn Rabijas bin Harita asinis, kuru baroja Bani Saads, pēc tam viņu nogalināja Huzails." Tāpat es esmu atcēlis jahiliyah augļošanu; tas, ko es vispirms atcēlu, bija augļošana, ko noteica Abbass bin Abdul Muttalibs. Patiešām, es likvidēšu visu augļošanu. Tad nebaidieties no sievietēm. Jūs varat viņas pieņemt kā Allāha uzticību, un tās ir jums likumīgas, ievērojot Allāha noteikumus. Pēc tam jums ir tiesības pār viņām, proti, ka viņas neļauj citiem cilvēkiem ieņemt jūsu paklāju. Ja viņas pārkāpj noteikumus, sitiet viņas nekaitīgā veidā. Tā vietā viņām ir tiesības pār jums. Proti, uzturs un atbilstošs apģērbs. Es jums visiem novēlu dzīves ceļvedi, kas, ja jūs to ievērosiet, ir Korāns. "Jums visiem jautās par mani, tad kā jūs atbildēsiet?" viņi atbildēja: "Mēs apliecinām, ka jūs patiesi esat nodevuši vēsti, esat izpildījuši savus pienākumus un devuši mums padomu." Tad viņš, paceļot rādītājpirkstu pret debesīm un norādot uz pūli, teica: “Jā, Allāh, liecinieks, ak Allāh, liecinieks, ak Allāh, liecinieks.” Pēc tam viņš aicināja uz lūgšanu, tad uz kamat, tad uz Džuhura lūgšanu. Tad atkal uz kamat un uz Asr lūgšanu bez sunnas lūgšanas starp abiem. Pēc tam viņš turpināja savu ceļojumu uz vukufas vietu. Ierodoties tur, Kašvas kamielis apstājās akmeņainā vietā, un cilvēki, kas gāja viņam priekšā, gāja viņam priekšā. Viņš pagriezās pret Kiblu un palika stāvam, līdz saule norietēja un sarkanais megafons pazuda. Tad viņš turpināja savu ceļojumu, nesot aiz sevis Usamu, kamēr pats kontrolēja ceļu. Viņš parāva Kašvas kamieļa grožus, līdz tā galva gandrīz pieskārās seglu spilvenam. Viņš ar rokas žestu teica: “Brāļi, esiet mierīgi, esiet mierīgi!” Katru reizi, sasniedzot kalnu, viņš nedaudz atlaida kamieļa virvi, lai atvieglotu kāpšanu. Ierodoties Muzdalifā, viņš lūdza Maghriba un Išas lūgšanas ar vienu lūgšanu aicinājumu un divām kamatām bez jebkādām sunnas lūgšanām starp tām. Pēc tam viņš gulēja līdz rītausmai. Kad pienāca Fadžras laiks, viņš lūdza Fadžras lūgšanu ar vienu Adānu un vienu kamatām. Pēc tam viņš uzjāja ar Kasvas kamieļa un turpināja savu ceļojumu uz Mešarila Haramu. Tur nonācis, viņš pagriezās pret Kiblu, lūdza takbiru, tahlilu un nolasīja monoteisma teikumu. Viņš palika tur, līdz debesis kļuva dzeltenas, un aizgāja pirms saullēkta, nesot līdzi Fadlalu ibn Abbasu. Fadlals ir vīrs ar skaistiem matiem un baltu seju. Kad viņš aizgāja, arī ļaudis aizgāja kopā ar viņu. Fadlals uz viņiem paskatījās, tad pravietis (miers un svētība viņam) aizsedza seju ar rokām. Bet Fadlals pagrieza galvu citā virzienā, lai redzētu. Arī pravietis (miers un svētība viņam) aizsedza seju ar otru roku, lai Fadlala vērstu savu skatienu citur. Ierodoties Muhassir ielejas vidū, viņš paātrināja savu kamieli pa vidējo ceļu, kas veda tieši uz Jumratul Kubra. Ierodoties Jumrah pie koka, viņš iemeta septiņus oļus, ar katru metienu skaitot takbiru. Pēc tam viņš turpināja ceļu uz vietu, kur tika kauts upuris. Tur viņš ar rokām nokāva sešdesmit trīs upurdzīvniekus un pārējos nodeva Ali nokaušanai, proti, upurdzīvniekus kopā ar citiem draudzes locekļiem. Tad viņš lika viņam paņemt nelielu gabaliņu no katra upurdzīvnieka, tad lika to pagatavot, un tad viņš apēda gaļu un izdzēra buljonu. Pēc tam viņš iekāpa savā transportlīdzeklī un devās uz Baitullah uz tawaf. Viņš lūdza Zuhr lūgšanas Mekā. Pēc tam viņš apmeklēja Bani Abdul Muttalib, kurš smēla Zamzam aku. Viņš viņiem teica: "Ak, Banu Abdul Muttalib, iedodiet mums ko padzerties. Ja pūlis nekļūdās, protams, es jums palīdzēšu kopā zīmēt." Tad viņi izlēja spaini, un viņš no tā dzēra. Un mums ir teicis [Umars bin Hafšs bin Gijats] ir mums teicis [mans tēvs] ir mums teicis [Džafars bin Muhameds] ir man [manam tēvam] teicis; viņš teica: Es devos pie [Džabira bin Abdullāhas] un jautāju viņam par Pravieša (miers ar viņu) hadžu. Tad viņš pieminēja hadītu, kas bija līdzīgs Hatima bin Ismāila hadītam, un piebilda: "Agrāk Abu Sajjara pavēlēja cilvēkiem uzkāpt Himarā kailiem." Un, kad Pravietis (miers ar viņu) pagāja garām Muzdalifai Mešaril Haramā, Kureišas tautai nebija ne mazāko šaubu, ka viņš tur apstāsies un ka tā būs viņa pieturas vieta vēlāk. Bet viņš pagāja garām un neapstājās, kamēr nesasniedza Arafātu un tur neapstājās."