Hadith Representative
Tidaklah duduk suatu kaum untuk mengingat Allah kecuali para malaikat menaungi mereka
Imam Muslim : 4854حَدَّثَنَا مُحَمَّدُ بْنُ حَاتِمِ بْنِ مَيْمُونٍ حَدَّثَنَا بَهْزٌ حَدَّثَنَا وُهَيْبٌ حَدَّثَنَا سُهَيْلٌ عَنْ أَبِيهِ عَنْ أَبِي هُرَيْرَةَ عَنْ النَّبِيِّ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ قَالَ إِنَّ لِلَّهِ تَبَارَكَ وَتَعَالَى مَلَائِكَةً سَيَّارَةً فُضُلًا يَتَتَبَّعُونَ مَجَالِسَ الذِّكْرِ فَإِذَا وَجَدُوا مَجْلِسًا فِيهِ ذِكْرٌ قَعَدُوا مَعَهُمْ وَحَفَّ بَعْضُهُمْ بَعْضًا بِأَجْنِحَتِهِمْ حَتَّى يَمْلَئُوا مَا بَيْنَهُمْ وَبَيْنَ السَّمَاءِ الدُّنْيَا فَإِذَا تَفَرَّقُوا عَرَجُوا وَصَعِدُوا إِلَى السَّمَاءِ قَالَ فَيَسْأَلُهُمْ اللَّهُ عَزَّ وَجَلَّ وَهُوَ أَعْلَمُ بِهِمْ مِنْ أَيْنَ جِئْتُمْ فَيَقُولُونَ جِئْنَا مِنْ عِنْدِ عِبَادٍ لَكَ فِي الْأَرْضِ يُسَبِّحُونَكَ وَيُكَبِّرُونَكَ وَيُهَلِّلُونَكَ وَيَحْمَدُونَكَ وَيَسْأَلُونَكَ قَالَ وَمَاذَا يَسْأَلُونِي قَالُوا يَسْأَلُونَكَ جَنَّتَكَ قَالَ وَهَلْ رَأَوْا جَنَّتِي قَالُوا لَا أَيْ رَبِّ قَالَ فَكَيْفَ لَوْ رَأَوْا جَنَّتِي قَالُوا وَيَسْتَجِيرُونَكَ قَالَ وَمِمَّ يَسْتَجِيرُونَنِي قَالُوا مِنْ نَارِكَ يَا رَبِّ قَالَ وَهَلْ رَأَوْا نَارِي قَالُوا لَا قَالَ فَكَيْفَ لَوْ رَأَوْا نَارِي قَالُوا وَيَسْتَغْفِرُونَكَ قَالَ فَيَقُولُ قَدْ غَفَرْتُ لَهُمْ فَأَعْطَيْتُهُمْ مَا سَأَلُوا وَأَجَرْتُهُمْ مِمَّا اسْتَجَارُوا قَالَ فَيَقُولُونَ رَبِّ فِيهِمْ فُلَانٌ عَبْدٌ خَطَّاءٌ إِنَّمَا مَرَّ فَجَلَسَ مَعَهُمْ قَالَ فَيَقُولُ وَلَهُ غَفَرْتُ هُمْ الْقَوْمُ لَا يَشْقَى بِهِمْ جَلِيسُهُمْ
[Muhameds bin Hatims bin Maimuns] ir mums teicis, ka [Bahzs] ir mums teicis, ka [Vuhaibs] ir mums teicis, ka [Suhails] ir pastāstījis no [viņa tēva], no [Abu Hureiras], no Pravieša (miers un svētība viņam) viņš teica: “Patiesi, Allāham, Visvētākajam un Visaugstākajam, ir vairāki eņģeļi, kas turpina staigāt apkārt, meklējot dhikr sapulci. Kad viņi ir atraduši dhikr sapulci, viņi turpina tur sēdēt, apsedzot viens otra spārnus, līdz aizpilda telpu starp viņiem un zemākajām debesīm. Kad dhikr sapulce bija beigusies, viņi arī šķīrās un devās debesīs.” Tad Pravietis turpināja savus vārdus: “Pēc tam viņiem jautāja Allāhs Subhanahu wa Ta’ala, Tas, kurš patiesībā vislabāk par viņiem zina: “No kurienes jūs nākat?” Viņi atbildēja: “Mēs nākam no Tavu kalpu puses uz zemes, kuri vienmēr slavē, veic takbir, bertahmid un lūdz Tevi, ak Allāh.” Tad Allāhs Subhanahu va Ta'ala jautāja: "Ko viņi lūdz?" Eņģeļi atbildēja: "Viņi lūdz Tavas debesis, ak Allāh." Allāhs Subhanahu va Ta'ala atkal jautāja: "Vai viņi kādreiz ir redzējuši Manas debesis?" Eņģeļi atbildēja: "Vēl nē. Viņi tās nekad nav redzējuši, ak Allāh." Allāhs Subhanahu va Ta'ala teica: "Bet ja nu viņi kādreiz ir redzējuši Manas debesis?" Eņģeļi teica: "Viņi arī lūdz Tev aizsardzību, ak Allāh." Allāhs Subhanahu va Ta'ala atbildēja: "No kā viņi Man lūdz aizsardzību?" Eņģeļi atbildēja: "Viņi lūdz Tev aizsardzību no Tavas elles, ak Allāh." Allāhs Subhanahu va Ta'ala jautāja: "Vai viņi kādreiz ir redzējuši Manu elli?" Eņģeļi atbildēja: "Vēl nē. Viņi nekad nav redzējuši Tavu elli, ak Allāh." Allāhs Subhanahu va Ta'ala teica: "Bet ja nu viņi būtu redzējuši Manu elli?" Eņģeļi teica: “Ak, Allāh, šķiet, ka arī viņi lūdzas no Tevis piedošanu?” Tad Allāhs Subhanahu wa Ta’ala atbildēja: “Ziniet, ak, Mani eņģeļi, ka Es patiešām viņiem esmu piedevis, devis viņiem to, ko viņi lūdza, un pasargājis viņus no elles.” Eņģeļi teica: “Ak, Allāh, viņu sapulcē bija kalps, kurš bija grēcinieks, un gadījās vienkārši pagāt garām un apsēsties kopā ar viņiem.” Tad Allāhs atbildēja: “Ziniet, ka Es patiešām piedošu šai personai. Patiešām, viņi ir tauta, kuras blakussēdētājiem viņu dēļ netiks nodarīts pāri.”