Hadith Representative
Ihlal
Imam Ahmad : 2240حَدَّثَنَا يَعْقُوبُ حَدَّثَنَا أَبِي عَنِ ابْنِ إِسْحَاقَ حَدَّثَنَا خُصَيْفُ بْنُ عَبْدِ الرَّحْمَنِ الْجَزَرِيُّ عَنْ سَعِيدِ بْنِ جُبَيْرٍ قَالَ قُلْتُ لِعَبْدِ اللَّهِ بْنِ عَبَّاسٍ يَا أَبَا الْعَبَّاسِ عَجَبًا لِاخْتِلَافِ أَصْحَابِ رَسُولِ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ فِي إِهْلَالِ رَسُولِ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ حِينَ أَوْجَبَ فَقَالَ إِنِّي لَأَعْلَمُ النَّاسِ بِذَلِكَ إِنَّهَا إِنَّمَا كَانَتْ مِنْ رَسُولِ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ حَجَّةً وَاحِدَةً فَمِنْ هُنَالِكَ اخْتَلَفُوا خَرَجَ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ حَاجًّا فَلَمَّا صَلَّى فِي مَسْجِدِهِ بِذِي الْحُلَيْفَةِ رَكْعَتَيْهِ أَوْجَبَ فِي مَجْلِسِهِ فَأَهَلَّ بِالْحَجِّ حِينَ فَرَغَ مِنْ رَكْعَتَيْهِ فَسَمِعَ ذَلِكَ مِنْهُ أَقْوَامٌ فَحَفِظُوا عَنْهُ ثُمَّ رَكِبَ فَلَمَّا اسْتَقَلَّتْ بِهِ نَاقَتُهُ أَهَلَّ وَأَدْرَكَ ذَلِكَ مِنْهُ أَقْوَامٌ وَذَلِكَ أَنَّ النَّاسَ إِنَّمَا كَانُوا يَأْتُونَ أَرْسَالًا فَسَمِعُوهُ حِينَ اسْتَقَلَّتْ بِهِ نَاقَتُهُ يُهِلُّ فَقَالُوا إِنَّمَا أَهَلَّ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ حِينَ اسْتَقَلَّتْ بِهِ نَاقَتُهُ ثُمَّ مَضَى رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ فَلَمَّا عَلَا عَلَى شَرَفِ الْبَيْدَاءِ أَهَلَّ وَأَدْرَكَ ذَلِكَ مِنْهُ أَقْوَامٌ فَقَالُوا إِنَّمَا أَهَلَّ رَسُولُ اللَّهِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ حِينَ عَلَا عَلَى شَرَفِ الْبَيْدَاءِ وَايْمُ اللَّهِ لَقَدْ أَوْجَبَ فِي مُصَلَّاهُ وَأَهَلَّ حِينَ اسْتَقَلَّتْ بِهِ نَاقَتُهُ وَأَهَلَّ حِينَ عَلَا عَلَى شَرَفِ الْبَيْدَاءِ فَمَنْ أَخَذَ بِقَوْلِ عَبْدِ اللَّهِ بْنِ عَبَّاسٍ أَهَلَّ فِي مُصَلَّاهُ إِذَا فَرَغَ مِنْ رَكْعَتَيْهِ
Ir teicis mums [Ja'qub] ir teicis mums [mans tēvs] no [Ibn Ishaq] ir teicis mums [Khushaif bin Abdurrahman Al Jazari] no [Sa'id bin Jubair] teica; Es teicu [Ibn Abbasam]; "Ak, Ibn Abbas, tas ir patiesi pārsteidzoši, ka strīds starp Rasulullah šallāhu pavadoņiem "alaihi wasallam par Rasulullah saltallahu ihlal" "alaihi wasallam - sākot ihram ar nodomu - kad viņš to pieprasīja". Viņš teica; 'Patiesībā es esmu cilvēks, kurš par to zina vislabāk. Patiešām, no pravieša sallallaahu 'alaihi wasallam bija tikai viens hadžs, un no turienes tie bija atšķirīgi. Rasulullah šalalahu 'alaihi wasallam nolēma veikt Hajj, kad viņš lūdza divas rakas savā mošejā Dzulhulaifā, viņš savā sapulcē noteica, ka, kad viņš bija pabeidzis veikt divas rakas, viņš veic hadža lūgšanu. Cilvēki to dzirdēja tieši no viņa un atcerējās no viņa, tad viņš uzkāpa uz kalna. Pēc tam, kad kamielis aizgāja, viņš uztaisīja savu ihlalu - nodomāts -, un to zināja vairāki cilvēki, tas bija tāpēc, ka cilvēki nāca pakāpeniski, tā ka viņi dzirdēja, kā viņš taisa savu ihlalu - kamielis aizgāja, tā viņi teica; Patiešām, Allāha vēstnesim sallallaahu 'alaihi wasallam bija nodoms, kad viņa kamielis aizgāja'. Tad Rasulullah sallallaahu 'alaihi wasallam gāja, un, kad viņš bija paralēli baidai, viņam bija nodoms - un to zināja vairāki cilvēki. Tad viņi teica; "Patiešām, Rasulullah šalalahu" alaihi wasallam bija nodoms, kad viņa kamielis bija paralēls Baidai." Ar Allāhu viņš patiesībā to padarīja par obligātu lūgšanas vietā, un viņam bija nodoms to darīt, kad kamielis aizgāja, viņam bija nodoms to darīt arī tad, kad viņš sasniedza Baidas līmeni. Ikviens, kurš pieturēsies pie Abdullas bin Abbas vārdiem, lūgšanas vietā veiks halal – nodomās, tiklīdz būs pabeidzis savu divu raku izpildi.