Hadith Representative
Larangan menumpuk dan bergelimang harta serta larangan menyedekahkan semua harta
Imam Muslim : 1656و حَدَّثَنِي زُهَيْرُ بْنُ حَرْبٍ حَدَّثَنَا إِسْمَعِيلُ بْنُ إِبْرَاهِيمَ عَنْ الْجُرَيْرِيِّ عَنْ أَبِي الْعَلَاءِ عَنْ الْأَحْنَفِ بْنِ قَيْسٍ قَالَ قَدِمْتُ الْمَدِينَةَ فَبَيْنَا أَنَا فِي حَلْقَةٍ فِيهَا مَلَأٌ مِنْ قُرَيْشٍ إِذْ جَاءَ رَجُلٌ أَخْشَنُ الثِّيَابِ أَخْشَنُ الْجَسَدِ أَخْشَنُ الْوَجْهِ فَقَامَ عَلَيْهِمْ فَقَالَ بَشِّرْ الْكَانِزِينَ بِرَضْفٍ يُحْمَى عَلَيْهِ فِي نَارِ جَهَنَّمَ فَيُوضَعُ عَلَى حَلَمَةِ ثَدْيِ أَحَدِهِمْ حَتَّى يَخْرُجَ مِنْ نُغْضِ كَتِفَيْهِ وَيُوضَعُ عَلَى نُغْضِ كَتِفَيْهِ حَتَّى يَخْرُجَ مِنْ حَلَمَةِ ثَدْيَيْهِ يَتَزَلْزَلُ قَالَ فَوَضَعَ الْقَوْمُ رُءُوسَهُمْ فَمَا رَأَيْتُ أَحَدًا مِنْهُمْ رَجَعَ إِلَيْهِ شَيْئًا قَالَ فَأَدْبَرَ وَاتَّبَعْتُهُ حَتَّى جَلَسَ إِلَى سَارِيَةٍ فَقُلْتُ مَا رَأَيْتُ هَؤُلَاءِ إِلَّا كَرِهُوا مَا قُلْتَ لَهُمْ قَالَ إِنَّ هَؤُلَاءِ لَا يَعْقِلُونَ شَيْئًا إِنَّ خَلِيلِي أَبَا الْقَاسِمِ صَلَّى اللَّهُ عَلَيْهِ وَسَلَّمَ دَعَانِي فَأَجَبْتُهُ فَقَالَ أَتَرَى أُحُدًا فَنَظَرْتُ مَا عَلَيَّ مِنْ الشَّمْسِ وَأَنَا أَظُنُّ أَنَّهُ يَبْعَثُنِي فِي حَاجَةٍ لَهُ فَقُلْتُ أَرَاهُ فَقَالَ مَا يَسُرُّنِي أَنَّ لِي مِثْلَهُ ذَهَبًا أُنْفِقُهُ كُلَّهُ إِلَّا ثَلَاثَةَ دَنَانِيرَ ثُمَّ هَؤُلَاءِ يَجْمَعُونَ الدُّنْيَا لَا يَعْقِلُونَ شَيْئًا قَالَ قُلْتُ مَا لَكَ وَلِإِخْوَتِكَ مِنْ قُرَيْشٍ لَا تَعْتَرِيهِمْ وَتُصِيبُ مِنْهُمْ قَالَ لَا وَرَبِّكَ لَا أَسْأَلُهُمْ عَنْ دُنْيَا وَلَا أَسْتَفْتِيهِمْ عَنْ دِينٍ حَتَّى أَلْحَقَ بِاللَّهِ وَرَسُولِهِ
Un [Zuhairs bin Harbs] man [Isma'il bin Ibrahim] no [Al Jurairi] no [Abul Ala`] no [Al Anfa bin Kais] stāstīja: "Kamēr es biju Medīnā un biju starp Kureišu grupu, pēkšņi pienāca [vīrietis], ģērbies raupjā audumā, viņa āda un seja arī bija raupjas. Tad vīrietis piecēlās un teica: "Sniedziet labas ziņas tiem, kas krāj bagātību - nemaksājot zakatu -, ka viņi tiks sodīti ar karsētiem akmeņiem ellē. Tad tas tiks novietots uz viena no viņiem krūtīm, līdz akmens iznāks no viņa pleca. Tad akmens tiks novietots starp viņa diviem pleciem, līdz tas verdoši iznāks no viņa krūtīm." To dzirdot, cilvēki nolieca galvas. Un es neredzēju nevienu no viņiem skatāmies uz viņu. Tad vīrietis pagriezās, un es sekoju viņam, līdz viņš apsēdās kopā ar savu grupu. Tad es viņam teicu: "Es viņus neredzu, bet ienīstu to, ko jūs teicāt." Viņš teica: "Patiesi, šie cilvēki nemaz nesaprot." Patiesībā, mans mīļotais Abu Al Kasims (miers un svētība viņam) reiz man piezvanīja, un es atbildēju uz viņa zvanu. Tad viņš jautāja: "Vai tu redzēji Uhuda kalna kalnu?" Tad es ieraudzīju sauli spīdam uz mani un nodomāju, ka viņš mani sūtīs kādā uzdevumā, bet tad atbildēju: "Jā, es saprotu." Tāpēc viņš teica: "Mani neiepriecinātu, ja man būtu tik liels zelts kā šis kalns, patiesībā es to visu izšķērdētu, izņemot trīs dinārus." Bet viņas ir uzkrājušas pasaulīgas mantas, un viņām nav ne mazākās saprāta. Es jautāju: "Kāpēc tu un tavas māsas no Kureišas neejat un nepajautājat viņām?" Viņš atbildēja: "Nē, un pie tava rabīna, es nelūgšu viņām ne pasauli, nedz arī fatvu, kamēr nesatiksu Allāhu un Viņa Vēstnesi."